Šāds plašs pašvaldības deputāta vietu ieguvušo partiju saraksts atklājas, ja uz piedāvāto pēcreformas Jēkabpils novadu pārnes iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātus.
Visvairāk vietu – 5 no 19 – iegūtu Jēkabpils reģionālā partija.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Ieguvēji
Nosacīti Jēkabpils reģionālā partija arī pēc apvienošanās pašvaldībā iegūst lielāko mandātu skaitu.
Zaudētāji
Vietējie politiskie spēki zaudē pārstāvniecību. No visiem lokālajiem sarakstiem tikai vienam izdodas iekarot kaut vienu vietu jaunajā pašvaldībā.
Latvijas Reģionu apvienība, “KPV LV”, “Gods kalpot mūsu Latvijai” un Latgales partija nepārvar 5% barjeru.
“Cilvēki turpinās balsot par vietējiem līderiem,” LTV atzina Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, uzsverot, ka vēlētāji pašvaldību vēlēšanās balso par to, ko viņi redz, zina un pazīst.
Tādēļ īpaši būtiski būs tas, kuriem spēkiem izdosies piesaistīt vietējos līderus saviem sarakstiem. Tomēr konkurence vietējiem ar nacionālā līmeņa politiskajiem spēkiem, šķiet, nebūs vienlīdzīga.
Jaunajā Jēkabpils novadā vēlētajiem no mazākajiem novadiem, piemēram, Aknīstes, būs jāpacenšas, lai ievēlētu savus līderus – šī novada balsotāji ir tikai 6,4 % no kopā jaunajā novadā nodotajām balsīm. Gandrīz puse balsotāju varētu būt no Jēkabpils pilsētas.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Zemgales pašvaldībās, Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!