Pēc asām diskusijām, 44 deputātiem balsojot „par”, Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Ka skaidroja Reformu partijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica, likums ievērojami mainīs to, kā pārvalda valsts kapitāldaļas.
Viena no iezīmīgākajām izmaiņām ir tas, ka paredzēts izveidot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. „Šāds birojs būs tiešā pārvaldes iestāde, kas atrodas tiešā Ministru kabineta pārraudzībā, tā tiek īstenota ar Ministru prezidenta starpniecību un tai būs ierobežotas tiesības. Paredzēts, ka biroja vadītāju amatā iecels uz sešiem gadiem un kandidāts tiks izvēlēts atklātā konkursā, ko rīkos Ministru prezidenta izveidota komisija. Biroja vadītāju no amata varēs atbrīvot tikai noteiktos gadījumos. Paredzēts, ka birojā strādās 12 darbinieki un atbalsta funkcijas tam sniegs Valsts kanceleja,” skaidroja Kalniņa-Lukaševica.
Pārvaldības birojs kontrolētu valsts un pašvaldību uzņēmumu finanses un pārvaldīšanu, nozares specifiskos jautājumus atstājot ministriju ziņā. Tas nodrošināšot, ka valsts uzņēmumi tiek pārvaldīti profesionāli un caurspīdīgi, uzskata Ekonomikas ministrija, kas izstrādājusi likumprojektu. Turklāt premjera praktiski kontrolētais birojs ieceltu arī valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību.
„Attiecībā uz valdēm un padomēm ir jāuzsver, ka padomes varēs tikt veidotas tikai lielajās un īpaši lielajās sabiedrībās. Valdes un padomes locekļi tiks virzīti, izmantojot datu bāzi,” saka Kalniņa-Lukaševica. Kā norādīts likuma anotācijā, šajā datu bāzē būtu cilvēki, kas paši pieteikušies, jo vēlas un domā, ka var vadīt valstij piederošos uzņēmumus. Šo datu bāzi uzturētu un atjaunotu izveidotais birojs, kurš arī virzītu kandidātus uz amatiem.
Mainītos arī atalgojuma princips. „Jauna kārtība būs arī valdes locekļu atlīdzībai, paredzot to sasaistīt ar vidējo atalgojumu nozarē, līdzīgu sabiedrību atalgojumu un rezultātiem. Un šie valdes un padomes locekļi amatā tiks ievēlēti uz pieciem gadiem,” skaidro deputāte.
Skaļi pret likumprojektu iebilda opozīcija, atzīstot, ka valsts uzņēmumu pārvalde nav gana kvalitatīva, tomēr šis likumprojekts raisot vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Pilnīgi pārliecināti par piedāvāto likumu nav arī valdošajā koalīcijā. „Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis neslēpj, ka redz arī riskus.
„Tur ir no grāvja grāvī gājis - vienlīdz ir priekšlikums, ka tiek izveidota jauna institūcija, kas maksā pietiekoši daudz, bet viņu kompetence ir tikai saskaņot gada pārskatus, plānus un atlasīt darbiniekus. Godīgi sakot, uztaisīt padsmit jaunas darbavietas, lai tikai saskaņotu sarakstus, kurš uz kādiem amatiem kapitālsabiedrībās ir 'ģeldīgs', godīgi sakot - tēriņi lieli, jēgas maz. Ja princips ir kā fondā, kur ir fonda pārvaldnieks ar milzīgu kompetenci, tad man drusku bailīgi paliek…”
Bailīgi Zaķim kļūstot, jo pārāk liela vara būtu vienās - tā brīža premjera - rokās. Tāpēc, visticamāk, likuma gaita Saeimā nebūs strauja, to daudz mainīs un pieslīpēs. It īpaši ņemot vērā, ka nākošās Saeimas vēlēšanas ir pēc gada un nav garantēts, ka šā brīža varas partijas varu saglabās.
