Lai gan Eiropā ir viena PVN direktīva, pievienotās vērtības nodokli katrā dalībvalstī piemēro, tā sakot - ar nacionālajām īpatnībām. Viena no īpatnībām ir dažādās PVN deklarēšanas sistēmas, jo katrā valstī aizpildāmā veidlapa ir savādāka un prasa atšķirīgus datus.
„Piemēram, Anglijā PVN deklarācijā ir 9 rindiņas, Itālijā - vairāk kā 500. Atšķirīgā pieeja rada milzīgu slogu nodokļu maksātājiem. - Cik rindiņu ir Latvijas deklarācijā? – 33," par to, cik dažādas ir Eiropas valstu PVN deklarēšanas sistēmas stāsta „PricewaterhouseCoopers" Nodokļu un juridisko konsultāciju nodaļas vadītāja Ilze Rauza.
Aizpildāmo dokumentu vienkāršošanu pāri visai Eiropai tad arī solot Eiropas komisijas piedāvātā PVN standartizētā deklarācija. Tajā paredzēts, ka obligāti aizpildāmi ir tikai pieci lauciņi un dalībvalstis varēs papildus deklarācijās prasīt aizpildīt līdz pat 26 lauciņiem. Savu sajūsmu par rosinātajām izmaiņām neslēpj Eiropas komisārs Aļģirds Šemeta, kas atbild par nodokļu jomu:
„Piedāvājums, kas novāks vienu no lielākajiem šķēršļiem, kas liedz strādāt vienotajā tirgū un tā ietaupīs uzņēmējiem līdz pat 15 miljardiem eiro gadā. Piedāvājums arī veicinās pilnīgāku nodokļu nomaksu, un tādējādi dalībvalstis tiks pie lielākiem nodokļu ieņēmumiem nepalielinot nodokļu likmes."
Kas būs reālie ieguvēji no šādas nodokļu deklarēšanas sistēmas vienkāršošanas?
„Piemēram, „Skype". Tas ir ļoti liels uzņēmums, kas veic biznesu visās dalībvalstīs. Pašreiz, lai iesniegtu deklarāciju, jāpārzina 27 dalībvalstu PVN deklarāciju sagatavošanas īpatnības, kas padara šo biznesu ļoti dārgu," - Ilze Rauza uzsver, ka līdz ar sarežģītām deklarācijām līdzi nāk lielas ārējo konsultantu izmaksas, jo uzņēmums pats nespēj tikt galā ar katras valsts nodokļu uzskaites nacionālajām īpatnībām. Tas apgrūtina arī Latvijas uzņēmēju iziešanu plašākos tirgos. „Ja Latvijas uzņēmums nolemtu veikt biznesu citā dalībvalstī, tas ar saviem spēkiem nevar PVN deklarāciju sagatavot, kas turklāt jāsagatavo vietējā valodā."
Jautāta, kāds labums no Eiropas komisijas ieplānotajām izmaiņām ir ne tik lieliem Latvijas uzņēmumiem, Ilze Rauza stāsta, ka jaunā deklarācija ir vienkāršāka un ja mazināsies iesniedzamo pielikumu apjoms, PVN deklarēšanās vieglāka varētu kļūt arī mazajiem uzņēmumiem. Tomēr valsts ieņēmumu dienests uz izmaiņām skatās skeptiskāk. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Marina Kuzenko ieskicē iespējamo scenāriju mazākiem uzņēmumiem:
„No otras puses - ja deklarēšanās sistēma tiek mainīta, būs papildus izmaksas IT sistēmu izmaiņām, grāmatvedības programmu izmaiņām. Izmaksas būs arī nodokļu administrācijai."
Vēl viens aspekts, kur izmaiņas PVN deklarācijā varētu radīt pozitīvu ietekmi ir cīņa ar nodokļu nemaksātājiem. Ilze Rauza stāsta, ka ir aplēsts, ka Latvijā valsts budžetam garām ejot gandrīz puse no PVN, un varbūt vienkāršāka deklarācija palīdzētu iekasēt nodokļus labāk.
Pavisam nesen tika lēsts, ka visā Eiropā valstu maciņiem garām aiziet gandrīz 200 miljardi eiro PVN, kas ir līdzvērtīgs visiem ienākumiem Latvijas valsts budžetā gandrīz 30 gadu garumā
