Speciālisti: Pašam nekrājot, pensija būs pavisam neliela

Vecumdienās paļaujoties tikai uz valsts nodrošināto pensiju var nākties rūgti vilties, kad pensija būs mazāka nekā puse no algas, atzīst visi pensiju sistēmā iesaistītie. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gan uzsver, ka viņi cer saņemt pensiju vismaz 70% apmērā no pirmspensionēšanās ienākumiem, bet jautāti par konkrētām summām min 600 latus, kas būtu cilvēka cienīga pensija.

Vai zini, kāda būs tava pensija, kā tā veidojas? Ar šādu, nedaudz retorisku jautājumu sākas izglītojošā filma par pensiju sistēmu Latvijā. Video uzņemts, jo cilvēki joprojām īsti neizprotot, kā rodas pensija, kā to aprēķina un kā mūsu šodienas darbības ietekmē to, cik lielu pensiju šodien strādājošie saņems pēc 10, 20 vai 40 gadiem.

Cilvēki lielākoties zina pirmo pensiju līmeni - to, ko nākotnē viņiem izmaksās no tā brīža strādājošo ienākumiem. Daudz mazāk zināšanu ir par otro pensiju līmeni, kur daļa no samaksātajām sociālajām iemaksām tiek ieguldītas, lai krātu pensiju kapitālu tieši viņiem. Miglaināks ir arī iedzīvotāju priekšstats par trešo pensiju līmeni, kur katrs pēc iespējām un vēlmēm uzkrāj naudu pensijai. Tomēr par pensiju cilvēki domā.

„Nepieciešamais apmērs labklājības nodrošināšanai pensionēšanās vecumā ir 70% no ienākumiem pirms pensionēšanās," stāsta viena no Latvijas pensiju fondu pārvaldītājiem „Finasta Asset Management" valdes loceklis Andrejs Martinovs. Cilvēki gan apzinoties, ka valsts visticamāk šādu nespēs nodrošināt, un lēš - reāli kā pensiju saņems mazāk nekā pusi no šā brīža ienākumiem.

Tomēr tas, ka cilvēki apzinās, ka ar sociālajām garantijām, nepietiek. „Viņi paļaujas – ja ne šodien, tad nākotnē valsts atrisinās šo problēmu bez viņu piedalīšanās. 69% uzskata, ka valsts ir atbildīga par nodrošināšanu," skaidro Martinovs.

Arī Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji lielākoties atzīstas, ka īsti nav nojautas par to, kas notiek ar viņu pensijām un kā tās veidosies nākotnē. Tiesa, ir arī iedzīvotāju daļa, kas ir informēta par pensijām, ieguldījumu plāniem un dažādiem pensiju kapitāla uzkrāšanas smalkumiem.

To, ka paļauties tikai uz valsti visticamāk ir patiesi vieglprātīgi, neslēpj arī Labklājības ministre Ilze Vinķele (Vienotība). Viņa uzsver, ka iedzīvotāju cerības un gaidas par viņu potenciālajām nākotnes pensijām ir visai tālu no realitātes: „Ja mēs lūkojamies uz aptaujām par vēlamo pensijas lielumu, kur cilvēki sauc 600 latus, bet vidējā alga ir 500 latu. Tas vienkārši nav iespējams!"

Ja pensija lielāka par algu nez vai ir iespējama, tad tuvoties aptaujās atklātajam pieņemamajam līmenim - pensija, kas ir 70 % no algas, var mēģināt. „Ja jūs gribat puslīdz normālu pensiju, tam ir vairāk ir priekšnosacījumi: legāli nodarbinātam, jāveic iemaksas gan otrajā, gan trešajā pensiju līmenī, tad var cerēt uz 70 % aizvietojamību," skaidro labklājības ministre.

Biežākā kļūda, ko cilvēki pieļauj krājot pensijai ir sākt pārak vēlu. Un šo kļūdu labot ir ļoti grūti un bieži vien pat neiespējami. „Tas brīdis, kad cilvēki sāk domāt par savu pensiju, tas ir par vēlu. Lai nodrošinātu līdzīgu atvietojamību kā jaunietim, kas sāk trešajā līmenī no 19 gadiem, jāvelta ceturtā daļa ienākumu iemaksām trešajā pensiju līmenī," norāda skaidro Andrejs Martinovs.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gan piedaloties paši savu pensiju uzkrāšanā. Jaunākie strādājošie iedzīvotāji pensiju otrajā līmenī piedalās automātiski, tomēr esot arī iedzīvotāji, kas otrajā līmenī piedalās brīvprātīgi. Un, protams, uzkrājumi tiek veikti arī trešajā pensiju līmenī.

Indars Aščuks no Latvijas centrālā depozitārija, kas uztur pensiju otrā līmeņa reģistru atklāj, cik krājēju Latvijā ir un cik sakrāts: „Šobrīd reģistrētais iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 1,2 miljoni un uzkrātais kapitāls pārsniedz miljardu latu."

Katrs no otrā pensiju līmeņa dalībniekiem esot uzkrājis vidēji 925 latus, aplēsuši baņķieri. Trešajā līmenī katrs dalībnieks pensijai jau esot savācis vidēji 718 latus.

Runājot par kapitāla nopelnīto, piecu gadu periodā otrā pensiju līmeņa ienesīgums bijis 4,63 %, bet trešā līmeņa – 3,81 %. Par labu pensiju pelnīšanai ar ieguldījumiem noteikti nenāca pēdējo gadu krīze. „Tas ir cilvēka dabā - ja es jūtu apdraudējumu, man ir tendence bēgt, slēpties. Pieredze finanšu tirgos rāda, ka ir jāstrādā tieši pretēji," stāsta „SEB Wealth Management" valdes loceklis Jānis Rozenfelds.

Šogad gan pensiju kapitāla pārvaldītājiem esot klājies labāk, lai gan arī ne bez tirgus svārstībām. „Nu, faktiski kā pa viļņiem ir gājis, un tas ir tikai normāli. Pirmais ceturksnis bija veiksmīgs, otrs - kolēģi man piekritīs, nebijām priecīgi par rezultātiem, trešais ceturksnis bija ar augšupeju. Un līdz ar to gada kopējie rezultāti ir krietni uzlabojušies," stāsta Rozenfelds.

Kopš gada sākuma visu pensiju plānu vidējais ienesīgums ir 1,32 %. Šogad labāk ir veicies aktīvākajiem plāniem, turpretī konservatīvie plāni strādājuši ar zaudējumiem. „Obligācijas patiesībā šogad obligāciju tirgus ir bijis sarežģītākais, kurā strādāt. Lielāko peļņu ir nesuši riskantie ieguldījumi. Visgrūtāk ir klājies konservatīvajiem pensiju plāniem, tomēr būtu dīvaini, ja svārstību nebūtu, pamata bažām nav!" apgalvo Rozenfelds.

Tomēr baņķieri atzīst, ka iedzīvotāji pie pirmajām svārstībām neskrienot mainīt pensiju plānus. Plānu mainīšana vairāk notiekot katra gada sākumā, kad bankas nāk klajā ar aizvadītā gada rezultātiem. Tad arī, ņemot vērā, ka pensiju kapitāla pārvaldītāju var mainīt reizi gadā, bankas pūlas ar dažādām kampaņām pie sevis pārvilināt klientus.

Ļauties kampaņām vai nē, tas ir katra paša ziņā, tomēr neviens no pensiju sistēmas uzturēšanā iesaistītajiem neslēpj - pašam nekrājot, pensija būs pavisam neliela.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti