EK plāno atklātāku finanšu likmju veidošanas procesu

Atklāts process, kā top dažādi finanšu indeksi, valdību un Eiropas Savienības kontrole - tās ir tikai dažas no izmaiņām, kuras plāno ieviest Eiropas Komisija. Izmaiņas ir nepieciešamas, lai cīnītos pret baņķieriem un citiem finanšu tirgus darbiniekiem, kas izmanto dažādu likmju, piemēram, EURIBOR vai LIBOR, veidošanas procesa trūkumus, lai uz patērētāju rēķina gūtu peļņu.

Pirms gada Eiropas finanšu sistēmai nācās piedzīvot kārtējo satricinājumu. Eiropas banku uzraugi un finanšu sistēmas smagsvari sarka un bālēja, kad gaismā nāca tas, ka, nosakot starpbanku aizdevuma likmes, baņķieri mainīja miljardus ietekmējošas likmes, lai gūtu labumu paši vai draugi citā bankā.

Toreiz Eiropas tiesiskuma komisāre Vivjena Redinga uzsvēra, ka likmju mākslīga grozīšana ir noziegums: „Beigās tas ir vienkāršais patērētājs, kas samaksās. Mēs runājam par hipotekārajiem kredītiem, kredītkartēm, studiju kredītiem un citiem patērētāju kreditēšanas produktiem. LIBOR mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana ir krāpšanās un māju īpašnieki, mazais bizness un studenti varētu maksāt vairāk baņķieru darbību dēļ. Mēs vairs nerunājam par nodarījumu, kam nav upuru.”

Krāpšanos ar bāzes likmēm veicināja tas, ka tie paši baņķieri, kas piedalījās likmju noteikšanā, paši varēja arī gūt labumu no likmju izmaiņām. Turklāt pats likmju noteikšanas process dod zināmu telpu manipulācijām.

Vienkāršoti sakot - likmes nosakot, tiek aptaujāti baņķieri. No baņķieru nosauktajām likmēm tiek aplēsta vidējā, kuru tad likmju noteicējs pielabo un paziņo publikai. Teorijā noteicējs likmi pielāgo, lai kompensētu anomālijas datos, praksē izrādījās, ka likmes tika bīdītas augšup vai lejup, baņķieriem apsolot viens otram kafiju vai šampanieti.

Lai situāciju uzlabotu Eiropas Savienībā un citur pasaulē jau šis tas ir izdarīts, tomēr, kā norāda Eiropas Komisija, ir nepieciešamas plašākas reformas. Izmaiņas atjaunotu uzticību dažādiem bāzes indeksiem, ne tikai skandālā ierautajām starpbanku aizdevumu likmēm.

Eiropas iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē uzsver, ka EK piedāvātās izmaiņas ir plašas: „Šoreiz tvēriens ir ļoti plašs. Mums ir jānovērš šādu notikumu iespēja un mēs pielietosim šo regulējumu jebkurai likmei vai indeksam, uz kura pamata nosaka vērtību, slēdz līgumu vai vērtē investīciju fondu sniegumu. Priekšlikumi paredz pienācīgi uzmanīt, jau veidojot indeksus, pieļautos interešu konfliktus. Tāpat piemēroti tiks labas pārvaldības principi un nodrošināts caurspīdīgums, kas viss kopā nodrošinātu bāzes indeksu kvalitāti un ticamību.”

Piedāvātās izmaiņas paredz indeksu veidotājus uzraudzīt valsts un Eiropas līmenī, likt indeksu veidotājiem atklāt metodoloģiju, kā viņu darinātie indeksi tapuši, noteikt kvalitātes un apjoma prasības datiem, kurus izmanto nosakot indeksus. Bankām, ja tās velētos lietot indeksus, piemēram, hipotekārā kredīta līgumos ar patērētājiem, būtu jāizvērtē indeksa piemērotība un vājie punkti, par riskiem jāinformē klients.

Šobrīd tiek paredzēts, ka bāzes indeksu noteikšanu regulējošie Eiropas normatīvie akti spēkā stāsies 2015.gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti