Sausās vasaras dēļ daudzviet Latvijā izžuvušas akas. Arī rudens lietavas nav bijušas tik spēcīgas, lai ūdens atgrieztos, tāpēc pēc tā jādodas uz avotiņu vai jamēklē citas iespējas, kā pie ūdens tikt. Arī pētnieki nesola, ka ūdens šogad atgriezīsies.
Autora ziņas
Cēsinieks Pauls Irbins joprojām cer, ka sapnis par ceļojumu uz Zemes kaimiņplanētu Marsu nav beidzie - par to zinātniskā centra "Z(in)oo" vadītājs pavēstīja pieci.lv raidījumam "Domnīca". Viņš labprāt apmeklētu Starptautisko kosmisko staciju (SKS), kura nesen atzīmēja 15 gadu pastāvēšanu un riņķošanu apkārt Zemei 400 kilometru augstumā.
Oktobra sākumā spēkā stājās Saeimas pieņemtais lēmums, ka publiski pieejamos datus pašvaldībām un valsts iestādēm vēlams publicēt atvērto datu veidā. Tas nozīmē, ka nepietiek tikai ar PDF (Portable Document Format - ) tiešā tulkojumā „pārnesams dokumenta formāts”) dokumentu, kuru vairs nevar apstrādāt. Tiem drīzāk vajadzētu būt, piemēram, Excel tabulās.
Par to, kādā vidē dzīvos mājdzīvnieks, atbild saimnieks. Ir arī Ministru kabineta (MK) noteikumi, kur nosaka minimālās lietas, kas vajadzīgas sunim vai kaķim. Bet pat pasaules labākie zoodārzi nespēj piedāvāt ideālus savvaļas dzīvnieku turēšanas apstākļus.
Latvijā tūlītēja depresijas ārstēšana ik gadu nepieciešama aptuveni 70 tūkstošiem cilvēku, tomēr palīdzību saņem tikai astoņi tūkstoši. Cilvēki baidās no sabiedrības nosodījuma un negrib doties pie ārsta, jo nevēlas atzīt, ka viņiem ir psihiska saslimšana. Vēl jo vairāk - tie, kuri izārstējušies, stāsta, ka pat tad, kad pirmais solis ir sperts, joprojām jāturpina apkārtējiem pierādīt, ka saslimšana nav “iedomas”.
Tie, kuri slimnīcā nonāk bezsamaņā, nevar pastāstīt ne par savu veselības stāvokli, ne arī atklāt, kas viņi ir. Tos, kuru identitāti nespēj noteikt, slimnīca reģistrē kā nezināmos. Viņi sadārdzina ārstēšanas procesu, problēmas rodas arī tad, ja nav iespējams uzzināt pacienta medicīnisko vēsturi. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca aizsākusi projektu, kur cilvēkus atpazīs pēc pirkstu nospiedumiem. Lai to ieviestu visās slimnīcās, būtu jāveido vienota sistēma, tomēr e-veselības projekts rāda, ka tas nav tik viegli izdarāms.
Braucot pa lielceļiem, var vērot ne tikai skaistas ainavas, bet arī meža zvērus, piemēram, aļņus, kuri vai nu skrien gar ceļa malu, vai pāri tam. Visbiežāk meža zvēri un auto sastopas tieši naktī.
Laima Dimanta 23. oktobrī kafejnīcā “Dad Cafe” prezentēja savu pirmo orģinālmūzikas mini albumu jeb EP “Mieram”. Tagad dziedātāja spērusi nākamo soli, iepriecinot sava talanta pielūdzējus ar jaunu singlu “Ego”, kas skanēja arī "Pieci.lv" ēterā.
Labdarības veikalu kustību pasaulē pazīst jau kopš 19.gadsimta beigām. Ziedotās mantas nodod tālākai lietošanai vai arī pārdod, lai iegūto finansējumu nodotu tiem, kam nepieciešama palīdzība. Tomēr visas veikaliem ziedotās mantas nav iespējams izmantot un nereti labdarības veikali kļūst par atkritumu apsaimniekotājiem.
Braucot pa lielceļiem, var vērot ne tikai skaistas ainavas, bet arī meža zvērus, piemēram, aļņus, kuri vai nu skrien gar ceļa malu, vai pāri tam. Visbiežāk meža zvēri un auto sastopas tieši naktī. Ziemas laikā aļņi un stirnas labprāt uzlaiza sāli uz ceļa, savukārt pavasarī uzēd ceļmalu kārklu atvases.
Pagājuši astoņi gadi kopš Lielbritānijā publiskās vietās aizliegts smēķēt. Ārsti uzskata, ka tam ir pirmie rezultāti – par astoņiem procentiem samazinājies priekšlaicīgi dzimušo bērnu skaits, līdzīgi samazinājusies arī zīdaiņu mirstība. Latvijā šis likums spēkā stājās 2008.gadā. Dati rāda, ka priekšlaicīgi dzimušo bērnu ir aptuveni tikpat, toties krasi samazinājusies zīdaiņu mirstība. Tomēr Latvijā nav pētīts, vai samazinājums patiesi ir smēķēšanas ierobežojuma nopelns.
Informācijas tehnoloģijas (IT) un programmēšanu var apgūt vairāk nekā 15 dažādās mācību iestādēs Latvijā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes programmas katru gadu piedāvā ap 400 valsts apmaksātu budžeta vietu. Tomēr diezgan liela daļa studentu aiziet prom jau pirmajā gadā.
Pēc Korejas kara tūkstošiem ģimeņu tika atdalītas viena no otras. Vieni palika Ziemeļkorejā - otri Dienvidkorejā. Otrdien Ziemeļkorejā satikās ap 400 korejiešu. Viņi viens otru nebija redzējuši teju 60 gadus.
Pirmie pētījumi par perfektu mūzikas skaņu kārtu atpazīšanu sākušies jau 19.gadsimtā, laikā, kad Eiropā standartizēja mūzikas toņus. Lielbritānijas un vācu zinātnieki šo dzirdes parādību sāka dēvēt par absolūto dzirdi vai absolūto augstumu, taču citās kultūrās to sauca par muzikālo ausi. Tomēr absolūtā dzirde nenozīmē, ka cilvēks kļūs par izcilu mūziķi, tai ir pat vairāki trūkumi.
Brāļu kapi, kam šogad aprit 100 gadi kopš tur guldīti pirmie kritušie, mainīja ierasto priekšstatu par kapu iekārtošanu. Kapu kopiņu, krustu un žogu vietā ir parkam līdzīga atdusas vieta ar vienādām akmens plāksnītēm. Brāļu kapu teritorijā agrāk šalca priežu mežs, tā bija iecienīta atpūtas vieta. Tagad Latvijas ievērojamākajā memoriālajā ansamblī dus ap 2000 vīru, kas krituši Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā.
Latvijas grupai “Carnival Youth” par debijas albumu “No Clouds Allowed” piešķirta “European Border Breakers” balva. To ik gadu, nu jau 13. reizi, piešķir desmit veiksmīgākajiem Eiropas jaunajiem pop, rok vai deju mūzikas māksliniekiem.
Latvijas rekordiste šķēpmešanā Madara Palmeika vispozitīvākās emocijas sacensībās izbauda Londonas olimpiskajā stadionā, kur viņa debitēja gan olimpiskajās spēlēs, gan karjerā pirmoreiz uzvarēja Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Dimanta līgas posmā.
Valsts asinsdonoru centrs (VAC) bieži aicina iedzīvotājus ziedot asinis, jo to trūkst. Taču ne visas asinis ir derīgas, tāpat tās nevar arī glabāt mūžīgi. Nederīgās asinis kopā ar visu, kas izmantots nodošanas laikā - mēģenēm, plastikāta maisiņiem, adatām un caurulītēm, pārstrādā un izmet. Savukārt plazmu izmanto medikamentu ražošanā.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecākiem vai pilnvarotās personas laika posmā no plkst.22 līdz 6, nogādā policijā. Rīgas pašvaldības policija (RPP) norāda, ka sastādīto protokolu skaits šogad samazinājies, tomēr tas nenozīmē, ka klaiņotāju patiešām ir mazāk.
1.oktobrī, Starptautiskajā veco ļaužu dienā septiņās Latvijas pilsētās pirmo reizi notika senioru datorprasmju olimpiāde. “Pieslēdzies Latvija” skolotājs Dainis Olders skaidro, ka senioriem, sākot apgūt datoru, nepieciešams vairāk laika un visgrūtāk esot tikt galā ar peli. Tomēr septiņu gadu laikā vairāk nekā 28 tūkstoši senioru ir apguvuši bezmaksas datorprasmes.
Kanisterapija - viens no rehabilitācijas veidiem, izmantojot speciāli selekcionētu un apmācītu suni, - ir sociālās rehabilitācijas metode, kura ir piemērota bērniem ar īpašām vajadzībām. Tā palīdz uzlabot bērnu runātprasmi un attīstīt viņu ķermeņa kustības. Lai gan terapija sniedz lieliskus rezultātus, Latvijā tā nav plaši pieejama - regulāras nodarbības notiek vien dažās speciālajās skolās un bērnudārzos.
Pavisam nesen Ventspils muzeja eksponātiem pievienojās vairāk nekā 2500 gadu sens bronzas šķēpa gals. To kādā no pilsētas mežiem atrada Zlēku iedzīvotājs Dainis Vanags. Tomēr biežāk atradēji, pretēji likumā teiktajam, atrasto pārdod vai patur pie sevis.
Latvijas Radio 5 - "Pieci.lv" raidījumā "#Portrets" viesojas izcilais ģitārists Kaspars Zemītis.
Latvijā robotus izmanto lauksaimniecībā, medicīnā, tie palīdz arī uzkopšanas darbos. Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Robotikas kluba vadītājs Agris Ņikitenko norāda, ka roboti palielina darba efektivitāti. Tomēr medaļai ir arī otra puse. Kā ziņo BBC, Oksfordas universitātes akadēmiķi aprēķinājuši, ka 35% no pašreizējiem darbiem Lielbritānijā ir augsts datorizācijas risks turpmākajos 20 gados.
Pagājušajā nedēļā Rīgā festivālā “Homo Novus” viesojās izrāde “Viktora Igo avēnija 81”. Tā vēsta par Francijas migrantiem un viņu centieniem iegūt dokumentus, kas viņu uzturēšanos padarītu legālu. Uz skatuves kāpa astoņi vīrieši, kuri, pateicoties izrādei, tikuši pie tiesībām dzīvot Eiropā.
No šā gada daudzu arodskolu un profesionālo vidusskolu audzēkņi vairs nesaņems Eiropas Savienības (ES) stipendijas. Tas nozīmē, ka jauniešiem būs jāiztiek tikai ar valsts stipendijām. Kaut ir piešķirta nauda valsts stipendiju palielinājumam, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji joprojām nevar pateikt, cik tieši liels palielinājums gaidāms. Tikmēr skolnieki ir sašutuši, jo stipendijas dēļ bija lielāka motivācija mācīties.
Iemācoties jaunas valodas, top skaidrs, ka laiks ir relatīvs, tā uztvere atkarīga no valodas, kurā runājam, skaidro valodniece Ilva Skulte, savukārt fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs stāsta, ka laiku iespējams paātrināt, taču ceļot pagātnē nevar.
Pasaules čempionātā vieglatlētikā bronzas medaļu izcīnījusī daudzcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa līdz startam 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs visus spēkus un uzmanību veltīs sportam, lai sasniegtu labākos iespējamos rezultātus. Sportiste "Radio 5" pastāstīja, ka olimpiskajās spēlēs grib iekļūt sešiniekā.
Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) jau divus gadus ir ne tikai zemessargi, bet arī kibersargu vienība. Lai gan informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija cert.lv ik pa laikam ziņo par uzbrukumiem pašvaldību mājaslapām vai e-pastiem, kibersargi ar to nenodarbojas. Viņu palīdzību izmantos tikai tad, ja citas institūcijas krīzes situācijā netiks galā.
Par pašnāvību nav pierasts runāt, tomēr tas nebūt nepalīdz novērst iespējamo nelaimi. Cilvēks, kurš apsver atņemt sev dzīvību, var baidīties lūgt palīdzību, toties līdzcilvēki - nesniegt nepieciešamo atbalstu. Taču depresijas nomocītajiem ir iespējams palīdzēt, tādējādi glābjot dzīvību. Savā pieredzē ar "pieci.lv" dalījās Ieva, kura pašnāvību mēģinājusi izdarīt trīs reizes.
Gandrīz visu mūžu nodzīvojusi ārzemēs, Adelina atgriezās dzimtenē, Latvijā. Taču skolā viņu uztvēra kā svešinieci un izsmēja. Pēc šeit nodzīvota gada viņa atkal devusies prom un mācības turpina Dānijā.
Latviju var uzskatīt par vienu no radiācijas līmeņa ziņā drošākajām valstīm Ziemeļeiropā. Pašiem savas atomelektrostacijas (AES) mums nav, bet, kopš aizvēra Ignalinas AES Lietuvā, Latvijai tuvākā stacija atrodas Somijā, 250 kilometru attālumā no valsts robežas. Taču tik un tā Latvijā nepārtraukti tiek uzraudzīts radiācijas līmenis. Nākamgad plānots Latvijā atsākt mērīt radona līmeni, jo to paredz Eiropas Savienības (ES) direktīva.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
