Roboti spēj strādāt ātrāk, precīzāk, effektīvāk. Pievienotā vērtība izstrādājumam ir augstāka, kvalitatīvāka. “Mums ir jādomā par darba efektivitāti, nevis par darba roku daudzumu. Varat iedomāties - viens cilvēks, kura rīcībā ir robots, un pretī ir daudz cilvēku, kuru rīcībā ir tikai lāpsta. Kurš būs efektīvāks?” retorisks ir RTU Robotikas kluba vadītājs Agris Ņikitenko.
Robotikas klubs veic pētījumus elektronikā, elektrotehnikā, mehānikā. Tāpat viņi veido dažādu robotu prototipus un izstrādā programmas, kuras ļauj tiem spēlēt šahu, izgrebt priekšmetus no koka vai izprintēt 3D figūras.
Latvijā robotus ļoti aktīvi pielieto lauksaimniecībā, piemēram, zemes vagošanai, irdināšanai. Tāpat arī medicīnā vai uzkopšanas darbos. Roboti izdara to, ko iepriekš darīja, piemēram, apkopēji un sētnieki.
“Mums kļūst mazāk sētnieku, bet [tādēļ] mums varbūt [būtu] vairāk mazāko klašu palīgstrādnieku, vai bērnudārza aukļu, kuru arī trūkst. Jaunākā medicīnas personāla kļūtu vairāk, virpotāju kļūtu vairāk, metinātāju kļūtu vairāk. Man šķiet, ka tas būtu labāk, nekā [tad, ja] mums būtu daudz sētnieku,” skaidro Ņikitenko.
Cilvēks spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ja viņa amatu sāks pildīt robots, viņš nomainīs nodarbošanos un darīs kaut ko, kam mehānismi nav piemēroti.
Tomēr riska zonā sāk iekļūt arī tādas profesijas, kurās cilvēks šķiet neaizstājams. Viena no tām ir aukles profesija.
“Auklītes funkcijas, tīri tehniski, tuvā nākotnē varētu būt pilnībā pieejamas. Bet vai tas ir nepieciešams, vai tā ir kāda no lietām, kas atrisina ikdienas problēmas, man ir grūti teikt. Es ļoti ceru, ka mātes siltums nekad netiks atņemts mazuļiem,” norāda Ņikitenko.
Mākslīgais intelekts palīdz robotiem pašiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumus. Un tas paver daudz lielākas iespējas to pielietojumam. Daudzi uzskata, ka, sasniedzot mākslīgā intelekta augstāko pakāpi, roboti kļūs pārāki par cilvēkiem, līdz ar to apdraudētas būs ne tikai darba vietas, bet arī visa civilizācija.
Fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs tam nepiekrīt: “Roboti skrien, lec, apiet apstākļus un, tā kā viņi ir četrkājaini vai divkājaini, tad var rasties tāda emocionāla attieksme, ļoti autonomi.
Bet tajā pašā laikā viņi ir dumji kā zābaki, dumji ir, būs un vienmēr paliks.”
Arī Agris Ņikitenko saka, ka robots, kas pārāks par cilvēku, iespējams tikai zinātniskās fantastikas līmenī. Pašlaik ir sākti pētījumi par absolūti adaptēties spējīgiem robotiem, kuri spēs sevi salabot, tehniski pārveidot, izgatavot detaļas. Tomēr tā ir un būs mašīna, kura veic kādu noteiktu funkciju. Ar pašreizējām tehnoloģijām pilnīgi imitēt cilvēku nav iespējams, skaidro Ņikitenko. “Ja mēs uzbūvēsim ko tādu, kas ir tikpat elastīgs kā cilvēks, tas tiešām būs cilvēks. Un vai tam ir jēga? Es domāju, ka nē.”
Tikmēr filozofs, Oksfordas universitātes profesors Niks Bostroms uzskata, ka nav iespējams paredzēt, vai šīs gudrās mašīnas palīdzēs saglabāt cilvēciskās vērtības vai veidos paši savas. Bostroms ir viens no tiem, kas jau tagad rosina domāt par to, kā rīkoties, kad mākslīgais intelekts būs pārāks par cilvēku.
