Šoruden vietām Latvijā novērots pazemes gruntsūdeņu līmeņa kritums pat par metru, tāpēc daudzviet mājsaimniecību piemājas akas kļuvušas sausas.
Kurzemes pusē Priekulē Māra Narvila saimniecībā akā jau palicis pavisam maz ūdens. Arī trīs kaimiņiem, kam mājas ir vienā reljefā, esot līdzīga situācija. Māris stāsta, ka jau sāk domāt par ūdens resursu alternatīvām, jo apzinās, ka uzreiz pēc lietus akā ūdens neparādīsies. Tādēļ plāno vākt lietus ūdeni kādās tvertnēs saimnieciskajām vajadzībām, bet pārtikai ūdeni iespējams iegūt no tuvēja avota un, ja situācija nemainīsies, iespējams, meklēs palīdzību arī pie vietvaras.
''Arī mana aka nav izņēmums, ūdens līmenis ir nokrities līdz kritiskajai robežai – ir palicis tikai viens grods, kas ir absolūtais minimums, lai tā aka varētu funkcionēt. Un tā situācija ir jau salīdzinoši ilgstoša un skaidrs, ka tiem, kam ūdens resursi ir no akām, jau savlaicīgi jādomā kādas alternatīvas vai jāinformē pašvaldības, lai organizētu kādas ūdens piegādes, jo tikai nopietni nokrišņu daudzumi var to situāciju stabilizēt,” secina Narvils.
Tāpat krities ūdens līmenis arī ūdenstilpnēs. Ģeologi norāda, ka sezonālās svārstības ir normāla parādība, taču apstiprina, ka šogad patiešām bijusi īpaši sausa vasara un rudens.
''Šogad ir novēroti zemāki gruntsūdens līmeņi nekā citus gadus šajā periodā, un tas ir tieši saistīts ar to, ka lietus līst mazāk. Bet pagaidām nevaram teikt, ka tās ir kādas milzīgas sekas klimata pārmaiņām. Globālā mērogā arī jaunākie modelēšanas rezultāti rāda, ka rudeņos ir daudz sausāki periodi, un arī jārēķinās, ka nākotnē tie tādi būs,'' klāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes zinātniskā asistente Inga Retiķe.
Eksperte vēl skaidro, ka, nolīstot lietum, ūdens līmenis upēs un ezeros gan ļoti ātri paceļas. Savukārt pazemes ūdeņu līmenis uzreiz neatgriezīsies iepriekšējos līmeņos. Pēc nokrišņiem smilšainos nogulumos augstāki līmeņi varētu būt pēc pāris mēnešiem, bet vietās, kur augsne ir ļoti mālaina, lai ūdens iesūktos 10 metru dziļumā, var paiet pat gadi. Mājsaimniecībām, kur akas izžuvušas, iesaka kopīgi ar speciālistiem izvērtēt augsni, lai saprastu kā rīkoties.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Ilze Rudlapa stāsta ka jau pērn novērota sausāka rudens tendence, tāpat ziemā nebija daudz nokrišņu arī sniega veidā un pavasarī nebija kam izkust. Šopavasar maksimālie ūdens līmeņi bijuši vieni no zemākajiem:
''Īstenībā šogad mazūdens periods sākās jau jūnijā - parasti tas sākas jūlijā -, tā kā šogad tas sācies agrāk un arvien turpinās. Prognoze rāda, ka nelieli nokrišņi būs šajā nedēļas nogalē, bet ar to nepietiks, lai akās un ūdenstilpnēs celtos ūdens līmenis. Un arī tuvākajās prognozēs daudz nokrišņu neparādās.''
Iepriekš zemākie virszemes un pazemes ūdeņu līmeņi bijuši 2002. gadā - vairāk nekā pirms 10 gadiem.
