Internetā, meklējot atvērtos datus, atduros pret to, ka tādi ir tikai dažās valsts iestādēs un pašvaldībās. Likumā nav teikts, kādi dati jāpublisko, tāpat atvērtais formāts ir tikai vēlams, kas nozīmē, ka valsts iestādes to var arī nedarīt.
“Šie atvērtie dati var būt jebkāda informācija, kas ir valsts iestādei un kura netiek īpaši aizsargāta. Ja tā informācija ir publiska, tad viņu var dot arī šajā atvērto datu veidā, kas būtu ērtais formāts, lai pēc tam var tālāk apstrādāt,” stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Toms Ceļmillers.
Atvērto datu formāts nozīmē, ka pēc publicēšanas tos var bez maksas lejuplādēt, rediģēt un apstrādāt dažādās programmās, lai tālāk no tiem veidotu statistikas vai analīzes materiālus. Tas nozīmē - nepietiek tikai ar PDF formāta dokumentu, kuru tālāk vairs nevar apstrādāt. Tiem drīzāk vajadzētu būt, piemēram, Excel tabulās. Un tas var noderēt žurnālistiem, pētniekiem un padarīt iestāžu darbu caurspīdīgāku.
Šobrīd to dara vairākas valsts iestādes, piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojs, Centrālā vēlēšanu komisija - vēlēšanu rezultātus -, tāpat arī Statistikas pārvalde. Taču, kā stāsta Raimonds Simanovskis, dati ne vienmēr ir izmantojami:
“Piemēram, ir Iepirkumu uzraudzības birojs, kurš it kā publicē daudzus datus, bet šis publicēto datu formāts īsti neatbilst atvērtībai no tehnoloģiskā viedokļa. Tie ir vairāk tāda brīva teksta dati, kur nevar izvilkt ārā strukturētu informāciju.”
Raimondu Simanovski var dēvēt par atvērto datu entuziastu. Viņš ar domubiedriem informāciju brīvprātīgi pārveido atvērto datu formātā tāpēc, ka to dara tikai retā pašvaldība. Meklētājā parādās tikai Rīga un Jelgava. Tāpat ir pašvaldības, kuras nemaz nezina, ka datus vēlams publicēt šādi.
“Nesaprotu, par ko runājat, mums ir viss publiskots, kas likumā ir noteikts,” telefona sarunā saka Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka. Nākamā dienā gan e-pastā teikts, ka Daugavpils šobrīd neizmanto atvērto datu sistēmu, bet speciālisti izvērtējot iespēju to pielietot nākotnē.
Rīgas domes deputāts Agris Ameriks stāsta, ka šobrīd atvērto datu publiskošana lapā opendata.riga.lv, ir tikai sākuma stadijā. Ne visi dati tiek regulāri atjaunoti, un ir iespējams tos vēl papildināt. Tāpat šobrīd atvērtos datus izmanto reti.
“Jāsaka godīgi, es biju cerējis, ka tā mājaslapa tiks vairāk izmantota, nekā viņa tiek izmantota šobrīd. Jo man šķiet, ka mums, cilvēkiem, sabiedrībai vajag izprast - ko nozīmē atvērtie dati un kā tos izmantot,” uzskata Agris Ameriks.
Turpmākajos piecos gados, arvien vairāk datu jāpublicē atvērtā veidā, tas atbilstu šajā plānošanas periodā noteiktajiem e-pārvaldes politikas pamatprincipiem. Tas gan notiks tikai tad, ja cilvēki tos sāks pieprasīt. Tomēr jāatceras, ka pašvaldības finansiālu valsts atbalstu atvērtajiem datiem nesaņem.
