Slimnīcas nemeklētu medicīniskās vēstures lietotnes pacienta telefonā

Tie, kuri slimnīcā nonāk bezsamaņā, nevar pastāstīt ne par savu veselības stāvokli, ne arī atklāt, kas viņi ir. Tos, kuru identitāti nespēj noteikt, slimnīca reģistrē kā nezināmos. Viņi sadārdzina ārstēšanas procesu, problēmas rodas arī tad, ja nav iespējams uzzināt pacienta medicīnisko vēsturi. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca aizsākusi projektu, kur cilvēkus atpazīs pēc pirkstu nospiedumiem. Lai to ieviestu visās slimnīcās, būtu jāveido vienota sistēma, tomēr e-veselības projekts rāda, ka tas nav tik viegli izdarāms.

113 - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). Pēc zvana dispečers uz notikumu vietu izsūta tuvāko ātrās palīdzības brigādi. 59% gadījumu pacientiem ir dzīvībai bīstami traucējumi. “Ir bezsamaņa, pacients ir bezpalīdzīgs, viņš nevar pastāstīt, kas ar viņu ir noticis. Tad, protams, šajā brīdī minūtes izšķir visu un mūsu rīcībā ir viss aprīkojums, lai pacientam konstatētu šos vitālo funkciju traucējumus un uzsāktu nekavējošu palīdzības sniegšanu,” stāsta NMPD direktora pienākumu izpildītāja Sarmīte Villere.

Tiek konstatēta problēma un uzreiz sniegta palīdzība. Cietušā identitātes noskaidrošanai nav laika. Tas arī nav nepieciešams, jo neviens no mediķu lietotajiem medikamentiem nevar pasliktināt pacienta stāvokli. Citādi ir ar hroniskiem slimniekiem. “Mums liela daļa pacientu ir vecāka gada gājuma cilvēki un viņi parasti ir jau apbruņojušies ar izrakstiem no slimnīcas. Viņi mums šos izrakstus pasniedz un kādreiz pat šis arhīvs ir pārāk liels. Lēmumu pieņem ārstniecības persona, vadoties no tā veselības stāvokļa, kāds pacientam ir tajā brīdī,” turpina NMPD pārstāve Villere.

Kad pacientu ieved slimnīcā, personāls ir tiesīgs apskatīt viņa mantas, lai atrastu kādu personu apliecinošu dokumentu. Ja tāda nav, viņu reģistrē kā nezināmo līdz brīdim, kad uzzina, kas viņš ir. “Identifikācija ir apgrūtināta, kad pacientam ir smags vispārējais stāvoklis, kad pacients ir alkohola reibumā, kad pacients ir ar garīgiem traucējumiem. Tādos gadījumos viņu identificējam kā nezināmo,” stāsta Paula Stradiņa klīniskās univeristātes slimnīcas klīniskā virsmāsa Lilija Antoņēviča.

Lai vieglāk atpazītu tos, kuri nonākuši slimnīcā bez dokumentiem vai citām identifikācijas pazīmēm, Stradiņa slimnīca ir aizsākusi biometrisko projektu, kur izmantos pirkstu nospiedumus.

Problēmas sagādā arī pacienta medicīniskās vēstures noskaidrošana. Katrai slimnīcai ir tikai savas slimnīcas dati. Ja cietušais nav ārstējies šajā iestādē, tad uzzināt kaut ko par viņa slimībām var tikai no viņa paša vai tuviniekiem.

Personas identificēšanas gadījumā tas notiek diezgan ātri, taču nezināmo personu gadījumā slimnīcas personāls nemeklētu viedtālruņa lietotni. “Pirmkārt, pie telefona ne katrs var piekļūt, ne ieslēgt jebkuru telefonu. Ja runājam par tiem pacientiem, kuri iestājās ar grūtībām viņus identificēt, bieži vien mobila telefona vienkārši nav. Tie ir pacienti alkohola reibumā, bezpajumtnieki,” skaidro virsmāsa Lilija.

Pacienti bez identifikācijas, kā arī medicīniskās vēstures nezināšana būtiski iespaido ārstējošo iestāžu budžetu - pacienti uzturas ilgāk, nav kam izrakstīt rēķinus. Biometriskā sistēma varētu atrisināt problēmu, tomēr, lai visas slimnīcas varētu uzzināt cietušo medicīniskos ierakstus, ir nepieciešams tos digitalizēt un izveidot vienotu sistēmu. Centieni ieviest projektu ''e-veselība" rāda, cik tas ir grūti izdarāms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti