„Mēs braucām no draugu kāzām, tas bija jau svētdienas vakars, tiešām bija drīzāk tumšs, nekā gaišs,” kādu vasaras nakti uz Tīnūžu-Kokneses šosejas atceras autovadītāja Aiga, kura uz lielceļa satikusi meža zvērus. „Un mēs jau skatāmies uz to ceļu tā prātīgi un sekojam līdzi. Un tas arī notiek. Mums pa priekšu pāri redelītēm mierīgi pārkāpj alnis un pāriet pāri. Paldies Dievam, mēs braucām lēnā ātrumā un viss ir kārtībā. Tad mēs sākām braukt vēl lēnāk un pēc kādām minūtēm desmit viens stāv ceļa malā...
Pēc tam man visi krūmi un visi tumšie pleķi likās, ka tas ir kāds alnis, kas iet pāri ceļam.”
„Jāsaprot, ka meža zvēriem ceļš ir šķērslis viņu ceļā, jo meža zvēri parasti pārvietojas pa saviem ceļiem, un tie mežu zvēru ceļi vienkārši reizēm sakrustojas ar mūsu ceļu,” stāsta zoologs Vilnis Skuja. „Tādā gadījumā meža zvēriem, ejot no barošanās vietas uz atpūtas vietu, kas parasti notiek kaut kad krēslas laikā vai naktī, - tad ir vislielākā iespēja negadījumam notikt.”
Kā norāda „Latvijas Valsts ceļu” (LVC) komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova, ceļa zīmes "Uzmanību, meža dzīvnieki!" visbiežāk uzstāda pēc Valsts meža dienesta (VMD) ierosinājuma vai arī pēc tam, kad jau ir notikuši kādi negadījumi uz ceļa: "Mēs Latvijā ne pārāk bieži būvējam jaunus ceļus, un vienīgais jaunais ceļš, kas pēdējo 20 gadu laikā ir uzbūvēts, ir Tīnūži-Koknese un "Via Baltica" posms pie Saulkrastiem, kur arī attiecīgi jārēķinās ar vairākiem apstākļiem. Pirmkārt, tas dzīvniekiem ir jaunums, viņi nezina, ka tur ir ceļš, un viņi turpina tur iet, un kādu laiku pēc ceļa izbūves ir jārēķinās ar to, ka dzīvnieki var parādīties pilnīgi negaidīti un arī tajās vietās, kur ir vai nav zīmes.”
Naktī meža zvēri jūtas visdrošāk, un tādēļ bieži vien autovadītāju negaidītās sastapšanās ar dzīvniekiem notiek tieši naktīs, stāsta zoologs Vilnis Skuja.
It sevišķi neuzmanīgi ir gados jaunie aļņi, kas vasaras sākumā uzsāk patstāvīgu dzīvi: „Sākumā jauns dzīvnieks jau to nezina, ka automašīna iet tikai pa sliedēm, tikai pa to ceļu. Un, kad tuvojas starmeši, viņš no sākuma domā, ka viņam paies garām tie starmeši un viņš nekur nemuks. Un vienā brīdī - viņam tāpat ir emocijas kā cilvēkam, ne gluži tādas, bet ir, - viņš vienkārši apjūk un izdomā: nē, tā situācija ir par daudz draudoša – laidīšos lapās. Un tad viņš var piepeši sabīties un pēdējā brīdī izskriet uz ceļa.”
Aļņi uz ceļa nāk pēc jaunajiem kārkliem - tos ceļa malās apgriež un smarža viņus pievilina. Kārkli ir liels kārums arī briežiem un stirnām.
Bet siltais asfalts pievilina vardes, krupjus, čūskas un kukaiņus. Auto tos notriec, un citiem dzīvniekiem ceļš kļūst par lielu ēdamgaldu. Bet ziemā notriekto dzīvnieku vietā būs sāls, piebilst Vilnis Skuja.
„Kā sāks kaisīt ceļus ar sāli, tā briežu dzimtas zvēri, it sevišķi staltbrieži un stirnas, nāks laizīt sāli no šosejas. Jo mums nav tādu dabisku vietu, kur dzīvnieks varētu palaizīt sāli, ja nu vienīgi mednieku izliktie laizāmgabali.”
Ja ceļmalā noticis negadījums vai uzskatāt, ka nepieciešama jauna ceļa zīme “Uzmanību, meža dzīvnieki!”, var zvanīt uz LVC bezmaksas informācijas tālruni 8000 55 55.
