Jaunieši pamet arī nodrošinātu nākotni sološās IT studijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 7 mēnešiem.

Informācijas tehnoloģijas (IT) un programmēšanu var apgūt vairāk nekā 15 dažādās mācību iestādēs Latvijā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes programmas katru gadu piedāvā ap 400 valsts apmaksātu budžeta vietu. Tomēr diezgan liela daļa studentu aiziet prom jau pirmajā gadā.

 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

„Būtu bijis vairāk meiteņu, būtu palicis,” smejoties saka Rihards. Viņš RTU Informācijas tehnoloģijas nomācījās vienu semestri. „Nebija gluži tas, ko es biju cerējis, un arī drusciņ apnika mācīties. Bet nu galvenokārt nepatika tā programma tik ļoti. Sapratu, ka programmēšana nav tas, ko es gribu darīt,” stāsta Rihards.

Tagad Rihards strādā un neklātienē studē elektroniku un mobilos sakarus turpat RTU. Viņš uzskata, ja izvēlas mācīties jebkādas tehniskās nozares, ir jāmācās tieši tur.

Savs pieredzes stāsts ir arī Edgaram. „Tā man likās interesanta un perspektīva joma, jo IT cilvēki ir vajadzīgi. Domāju, ka būs labi un iešu uz turieni,” norādīja Edgars.

Edgars datorzinātnes izvēlējās studēt Latvijas Universitātē, taču jau īsi pirms otrās sesijas sākuma izvēlējās studijas pamest.

„Ja pirmajā semestrī bija tā, ka knapi, knapi četrinieku programmēšanā izvilku, tad otrajā semestrī viss, kas bija ar programmēšanu, pilnībā nesanāca. Pārējais bija daudz maz ok, bet programmēšana pilnībā negāja. Tāpēc bija arī lēmums iet projām no turienes,” atminas Edgars.

Studenti galvenokārt pamet IT mācības, jo izvēlētā profesija viņus nesaista. Vairāk viņus piesaista iespaidīgās darba algas, kuras ir divreiz lielākas par vidējo algu Latvijā. RTU datorfakultātes dekāns Jānis Grundspenķis uzskata, ka lielākais iemesls studiju pārtraukšanai ir vieglprātīgā attieksme pret mācībām.

„Šeit mēs ne visos priekšmetos kontrolējam studentu zināšanas semestrī, kā tas ir skolā. Tomēr ir mums tādi studenti, kuriem liekas, ka, lūk, tagad neviens viņus te nekontrolēs un īpaši nekas daudz nav jādara līdz tam, kad pienāk sesija, kad izrādās, ka tomēr vajadzēja mācīties, lai nokārtotu eksāmenu,” atzīmē Grundspeņķis.

Tāpat daudzi izvēlas paralēli arī strādāt. Tas būtiski ierobežo viņu iespējas studēt, tāpēc studijas tiek iepauzētas vai pamestas pavisam. „Lielākā daļa [darbu] sāk jau otrajā kursā, trešajā kursā lielākā daļa varbūt līdz 80-90 % jau strādā un maģistrantūrā jau pilnībā visi. Līdz ar to viņiem sabalansēt ir grūti,” saka dekāns.

Raimonds jau trešo gadu studē datorsistēmas RTU. No otrā kursa beigām viņš strādā arī IT uzņēmumā. Pirmajā studiju gadā apvienot visu ir ļoti sarežģīti. Daudzi studiju biedri centās, bet beigās izšķīrās par labu darbam. Darbu atrast ir ļoti vienkārši.

„Būtībā, ja tu aizsūti uzņēmumiem savu CV ar vēlmi tur strādāt, tad ir diezgan liela iespēja, ka tevi paņems praksē vai uzaicinās uz interviju,” saka Raimonds.

Visas augstskolas Latvijā vienā gadā saražo aptuveni trīs reizes mazāk IT speciālistu nekā nepieciešams. Lai motivētu izvēlēties tieši ar IT saistītās mācību programmas, tiek piedāvāts daudz budžeta vietu. Tomēr šķiet, ka lielais budžeta vietu skaits nemaz neatmaksājas. Vieni pamet mācības, jo saprot, ka tas nav viņu dzīves aicinājums, bet citi atrod darbu un sāk strādāt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti