Akās ūdens šogad varētu arī neatgriezties

Sausās vasaras dēļ daudzviet Latvijā izžuvušas akas. Arī rudens lietavas nav bijušas tik spēcīgas, lai ūdens atgrieztos, tāpēc pēc tā jādodas uz avotiņu vai jamēklē citas iespējas, kā pie ūdens tikt. Arī pētnieki nesola, ka ūdens šogad atgriezīsies.

Nolaižot spaini akas dibenā, tas atduras pret zemi. Tikai ar vairākām reizēm iespējams spaini piesmelt pilnu, bet ūdens nav dzerams - tas ir saduļķojies.

“Parasti ziemā mums ir tā, ka ar spaini var pasmelt ūdeni. Līdz pirmajam grodam ir ūdens. Redziet, cik šogad - knapi striķis velk,” stāsta Vilces pagasta Bērziņu māju saimniece Silvija.

Sausās vasaras un rudens dēļ  izžuvušas akas šogad ir daudzviet Latvijā. Viena no šādām vietām ir Vilces pagasts Jelgavas novadā. Šeit iedzīvotāji neatceras, kad bijis kārtīgs lietus, bet pēc pēdējām rudens lietavām akās ūdens nav atgriezies. Silvija arī stāsta, ka dzīvojot šeit 60 gadus un tādu ūdens trūkumu piedzīvo pirmo reizi: “Katru gadu ir bijis gandrīz pilni grodi. Bet šogad varēja knapi dabūt.”

Ūdens līmeņa krišana šogad piemeklējusi ne tikai akas, bet arī citas ūdens tilpnes. Vairākās upēs un ezeros ūdens līmenis ir zemākais pēdējos 100 gados.

Hidroģeoloģe Aija Dēliņa stāsta, ka skaidrojums sausajām akām ir pavisam vienkāršs - pēdējos gados Latvijā ir sausāks nekā iepriekš: “Ja mums nelīst, ūdens paliek arvien mazāk. Ūdens tāpat iztvaiko vasarā gan no ūdenstilpnēm, gan gruntsūdens virsmas, un tas rezultējas tajā, ka ūdens līmenis visur ir stipri pazeminājies.”

To, ka šogad ūdens līmenis ir zemāks ne tikai akā, bet arī piemājas dīķī, apstiprina arī Mārīte no Vilces pagasta: “Mūs glābj dīķis, piemēram, veļas mazgāšanai. Mēs ar dīķi tikai dzīvojam. Un dīķis ir trīs līdz četru metru dziļš, bet tagad jau sūknis vidū jāliek. Dzeramo ūdeni mēs vedam no avotiņa. Ciematā mums ir pazīstami cilvēki, no viņiem ņemam ūdeni. Dēls teica, ka akā ūdens nenākot klāt.”

Pie Vilces dabas parka teritorijā esošā avotiņa cilvēki nāk bieži, par to liecina iestaigātā taka, kā arī krūka pie avota, kas, šķiet, domāta, lai ūdeni salietu līdzņemamajos traukos.

Taču nevar teikt, ka ūdens nav visiem. Pie kādas mājas sieviete ceļmalā grābj lapas. Aija stāsta, ka viņiem ūdens šogad ir mazāk, bet nevar teikt, ka trūkst. “Mums ir salīdzinoši jauna aka, lūk, redziet! Mēs to izrakām kādus septiņus gadus atpakaļ un ļoti nopietni pie tā pasākuma piegājām - tika pieaicināts rīkstnieks, kurš var āderes noteikt. Kopā ir seši grodi, bet tagad palikuši divi. Pagaidām mēs iztiekam,” atklāj Aija.

Tāpat viņa piebilst, ka ūdeni lietojot daudz, jo mājās ir arī govs, kurai jādod dzert.

Ir grūti prognozēt, vai šogad akās ūdens atgriezīsies.

Ja būs garāki lietus periodi un ziemā vairāk atkušņu, ir cerība, ka tas notiks. “Bet, ja zeme sasals, tad neko. Tad sniegs un ledus krāsies un būs jāgaida līdz pavasarim. Un jācer, ka pavasarī, kad zeme atlaidīsies un viss kusīs, būs intensīvāka pazemes ūdeņu papildināšanās, prognozē hidroģeoloģe Aija Dēliņa.

Hidroģeoloģe arī stāsta, ka katra vieta jāskatās individuāli. Piemēram, seklākā akā ūdens atgriezīsies ātrāk, tāpat arī smilšainā zemē. Vissliktākā situācija varētu būt Zemgalē, kur ir mālaina zeme - tur ūdenim ir daudz grūtāk nonākt zemes dzīlēs un atgriezties akās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt