Dienvidkorejieši saviem ziemeļu radiniekiem atveda arī dažādas dāvanas – drēbes, ēdienu, zobu pastu un naudu. Tikšanos organizē un stingri kontrolē Sarkanais Krusts, kas korejiešiem aizliedzis runāt par politiku.
Vienu reizi gadā dažiem simtiem dienvidkorejiešu ir iespējams doties uz apmeklētājiem slēgto Ziemeļkoreju, lai satiktu radiniekus, kuri tika nošķirti pēc Korejas kara beigām - 1953. gadā. Pagājušā gadā notikums bija ļoti emocionāls. Tiem, kuri satiekas, tā visdrīzākais ir arī pēdējā redzēšanās reize.
Pirmie 400 korejieši satikās otrdien un būs kopā līdz ceturtdienai. Vēl 250 korejiešu satiksies no sestdienas līdz pirmdienai. Tas gan nav uz ilgu laiku – sešas reizes pa divām stundām. BBC vēsta, ka ne viss laiks tiks pavadīts privāti – daļa ir kameru un fotogrāfu klātbūtnē. “It kā tā ir liela lieta, bet es tā nedomāju. Mums ar Ziemeļkoreju sliktas attiecības ir jau sen. Mēs jau iepriekš šādu satikšanos veicām. Iepriekš tas bija liels notikums, bet tagad nē,” stāsta dienvidkorejietis Junvo Čojs.
Notikums tiek plaši atspoguļots dažādos ārzemju medijos, taču pieci.lv sazvanītais 28 gadus vecais dienvidkorejietis Junvo Čojs stāsta, ka pašiem dienvidkorejiešiem šis notikums nešķiet tik nozīmīgs. Arī Dienvidkorejas mediji par to daudz nerunājot.
Iespējams, viņa domas būtu citādākas, ja viņam Ziemeļkorejā būtu radinieki. „Man nav radinieku vai ģimenes, kuras dzīvo Ziemeļkorejā. Bet, ja man būtu kāds radinieks, es vēlētos kādu apciemot. Bet man neviena nav,” atklāj korejietis.
Pirmā atkalsatikšanās notika 1988. gadā. Turpmākos gadus satikšanās biežums ir atkarīgs no abu naidīgo valstu attiecībām.
Politologs Ojārs Skudra gan uzskata, ka šādas satikšanas valstu attiecībās neko nemainīs.
“Ne par kādu pagrieziena punktu vai kaut kādu būtisku attiecību uzlabošanos, visticamāk, pēc šīs tikšanās nevarēs runāt. No Ziemeļkorejas diktatūras virziena raugoties - pilnīgi maznozīmīgs, pilnīgi neko viņiem nemaksājošs žests. Jo mēs jau nezinām, kas atlasa šos radiniekus Ziemeļkorejas pusē un kādu sagatavošanās procedūru viņi iziet pirms šīs tikšanās,” uzskata Skudra.
Taču viņš piebilst, ka Korejas valstu attiecību uzlabošanos varētu veicināt labvēlīgas sarunas starp Ķīnu, Japānu, ASV un Krieviju, ja tām izdosies panāktu kādu vienošanos par Ziemeļkorejas kodolprogrammu. Labvēlīgs sarunu rezultāts varētu novest arī pie pārmaiņām abu valstu attiecībās.
Tomēr pieprasījums satikt radiniekus ir milzīgs. Ir vairāki desmiti tūkstoši gribētāju no abām valstīm, bet tikai dažiem simtiem izdodas satikt savus sen neredzētos radiniekus. Kopā gadu gaitā klātienē savus radiniekus satikuši ir ap 19 000 korejiešu, bet ar video starpniecību runājuši vēl ap 4000.
