Pacientu biedrība "ParSirdi.lv" kopā ar speciālistiem uzsākusi akciju "Viegli – BŪT!". Mauriņa skaidroja, ka ar šo ilgtermiņa akciju biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību problēmai, kas jau sāk uzņemt pandēmijas apmērus, – liekajam svaram.
"Virziens, kurā visi šobrīd diezgan strauji dodamies kā sabiedrība, – to var salīdzināt ar komētas triekšanos pretī katastrofai. Labā ziņa ir tā, ka šo katastrofu ir iespējams novērst. To varam darīt paši, mainot dzīvesveidu. Ir daudz labu iespēju, kā cīnīties ar šo sērgu," norādīja Mauriņa.
2019. gadā veiktā "Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījuma" dati liecina, ka Latvijā 34% iedzīvotāju ir liekais svars, bet vēl 30% ir aptaukošanās.
"Tas nozīmē, ka ap 60% procentiem cilvēku ir par daudz [svara], un daļai ir daudz par daudz," skaidroja Mauriņa.
Savukārt kardioloģe Mintāle uzsvēra: "Runa nav par smukumu, runa ir par veselību, un tas ir daudz svarīgāk. Aptaukošanās kā riska faktora tieša saistība ar sirds un asinsvadu slimībām ir absolūti pārliecinoša. Plus ir daudz arī netiešu ietekmju, kas beigu beigās tik un tā noved pie sirds un asinsvadu slimībām, kas nozīmē, ka risks pieaug ģeometriskā progresijā. Katra lielā ķermeņa masas vienība diemžēl, bet tas ir absolūts fakts, bojā veselību."
Endokrinoloģe Ducena piekrita, atgādinot, ka arī Pasaules Veselības organizācijas dati apstiprina – vidēji 45–50% no visas pasaules populācijas ir aptaukojusies.
"Mēs uzsveram un ar sausām mutēm pacientiem stāstām, ka liekais svars nav kosmētiska problēma. Nedaudz palielināts holesterīns, asinsspiediens, cukura līmenis – tas viss nesāp kā zobi vai vēders, bet pirmā izpausme var būt miokarda infarkts, un diemžēl tā var būt arī pēdējā," atzina Ducena.
Apņemšanās mainīt dzīvesveidu uz mēnesi vai diviem nestrādā, jo par aptaukošanos un liekā svara problēmu jādomā ilgtermiņā kā par savas veselības jautājumu, nevis īstermiņa akciju vizuālā tēla uzlabošanai.
"Ja mēs domājam par to, kā mēs gribam dzīvot rīt, parīt, arī 10 gadi nav aiz kalniem, un arī pensijas vecums kādreiz pienāks, – nu neviens negrib dzīvot ar sāpēm, ar zāļu kalniem, ar īpašām problēmām, par kurām jādomā no rīta līdz vakaram, iesaistot visu ģimeni. Padomāsim par to šodien! Ja mēs domājam šodien, tas ir daudz vienkāršāk izdarāms visu dzīvi.
Ar savu uzvedību un dzīvesveidu mēs arī ar ģenētisku noslieci esošas lietas varam izmainīt un attālināt, atvieglot. Arī runājot par aptaukošanos," uzsvēra Mintāle.
Pirmais un pats galvenais, ar ko vajadzētu sākt, ir veikt mērījumus, jo cilvēku uztvere var būt ļoti subjektīva.
"Pirmkārt, var izmērīt ķermeņa masas indeksu sev informācijai. Tātad ir svarīgi zināt savu svaru un savu garumu. Tad var pamērīt savu vidukļa apkārtmēru, jo arī tas var būt trauksmes zvans, un to izdarīt ir vienkārši. Šobrīd esam izveidojuši latviski tādu kā kalkulatoru, kas ir ļoti vienkārši lietojams mūsu mājaslapā, kurā katrs var ievadīt savus datus un uzreiz saņemt vienkāršus, saprotamus padomus, kā rīkoties tālāk," norādīja Mauriņa.
Uzklausot iebildumus, ka ķermeņa svars vien nenosaka, vai cilvēks ir aptaukojies, jo muskuļi arī sver, un ķermeņa masas indeksa rādītājam nevar pilnībā uzticēties, Mintāle pauda, ka tie ir atsevišķi izņēmuma gadījumi.
"Ļoti bieži mūsu pacienti aizbildinās ar muskuļu masu, un saka, ka tie ir muskuļi, tie nav tauki... Nu, vienmēr ir vērts drusku padomāt, vai tiešām viss ir apsvērts un ir absolūti skaidrs, ka tie ir kārtīgi uzpumpēti muskuļi, jo tā ir atsevišķa cilvēku kategorija, kas par to domā un pie tā kārtīgi strādā. Protams, ka situācija nav visiem absolūti 100% vienāda, tādēļ ir [nepieciešama] saruna ar ārstu, un ārsts cilvēku var vai nu nomierināt, vai tomēr norādīt uz lietām, par kurām būtu vērts padomāt," viņa skaidroja.
