Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi izskatīšanai valdībā informatīvā ziņojumu par ministrijai papildu nepieciešamo finansējumu 2023., 2024. un 2025. gadā vienreizējām investīcijām valsts aizsardzības spēju attīstības un iekšējās drošības stiprināšanai saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.
IeM rosinājusi valdībai atbalstīt ministrijas priekšlikumu par papildu nepieciešamo finansējumu 2023. gadā 7 731 030 eiro apmērā, 2024. gadā 9 042 850 eiro apmērā un 2025. gadā 8 562 474 eiro apmērā. Lai to nodrošinātu, valdībai būs jālemj par naudas paredzēšanu tuvāko gadu valsts budžeta sagatavošanas procesā.
Finansējums nepieciešams četrām sadaļām. Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanas pasākumi ietver Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra izveidi, iekšlietu nozarei kopīgas valsts materiālo rezervju un ikdienas resursu noliktavas būvniecību, starptautiskās un humānās palīdzības spēju izveidošanu un uzturēšanu, proti, iegādāties divus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) specializētus augstas caurgājības transportlīdzekļus, lai nodrošinātu atbalstu ES, ANO un NATO reaģēšanai un uzņemošās valsta atbalstu.
Tāpat nauda vajadzīga 54 elektroģeneratoru iegādei IeM struktūrvienībām un VUGD resursu izveidošanai apdraudējuma mainīgajam raksturam, kas nozīmē nepieciešamību iegādāties VUGD specializēto kravas automobili ar liftu un aprīkojumu. Finansējums arī vajadzīgs kaujas aizsargapģērbu sistēmu iegādei Valsts policijai.
Otrkārt, Valsts drošības dienesta administratīvās kapacitātes stiprināšanai nākamgad vajadzīgi 5,8 miljoni eiro.
Treškārt, aptuveni pusmiljons eiro nepieciešams bruņojuma iegādei Valsts policijas funkciju izpildei. Ceturtkārt, vēl ap pusmiljons eiro vajadzīgs kiberuzbrukumu novēršanai kritiskajai infrastruktūrai un radiosakaru pieejamības nodrošināšanas pasākumiem.
Izdevumi jāizvērtē
Aizsardzības un iekšlietu jomas ir vienas no prioritārajām nozarēm, kas būtu finansiāli jāstiprina, taču budžeta ienākumi ir ierobežoti, Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Viņa uzsvēra, ka nevar budžeta deficītu kāpināt bez īpaša pamatojuma, tāpēc padome uzstājīgi rekomendē katru izdevumu izvērtēt.
"Katru budžeta pieaugumu ir ļoti, ļoti jāizvērtē, lai visi mūsu tēriņi būtu ļoti precīzi mērķēti. Tās summas nevar visu laiku vairoties un vairoties, nevaram visu laiku aizņemties, jo aizņēmumi ir aizvien dārgāki," viņa teica.
Šteinbuka arī pauda cerību, ka valdība neatbalstīs uzņēmumus, kuriem tas nav nepieciešams, tas pats attiecas uz iedzīvotāju grupām, ministrijām un aizsardzību, jo, kā uzsvēra Šteinbuka, ir tādi izdevumi, kas ir vitāli nepieciešami, bet ir tādi, kurus var arī atlikt.
