REPORTĀŽA: Vai Baltkrievijas pierobežā svin valsts svētkus vai tomēr 9. maiju?

Baltkrievijas pierobežā – Daugavpilī, Krāslavā un Indrā – vairums iedzīvotāju runā krievu valodā, daļa pat nesaprot valsts valodu. Latvijas Radio skaidro, vai šajās vietās valsts svētkus atzīmē un kā? Kas gaidāms šodien, 4. maijā, pierobežā. Un vai vietējie svin Neatkarības atjaunošanas dienu vai 9. maiju?

REPORTĀŽA: Vai Baltkrievijas pierobežā svin valsts svētkus vai tomēr 9. maiju?
00:00 / 05:29
Lejuplādēt

Daugavpils Vienības laukumā uz izkārtnēm valsts karoga krāsās uzdrukāts sveiciens daugavpiliešiem Latvijas atdzimšanas svētkos. Šeit plīvo vairāki Latvijas karogi, tā radot svētku sajūtu 4. maija svinībām, tā vismaz stāsta Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Vita Viļevko.

"Arī noformējums ļoti daudz ko dod un papildina šo sajūtu. Protams, tas ir atkarīgs no katra paša. Arī es izkāršu Latvijas karogu, neskatoties, ka man ir dažādu tautību kaimiņi. Mēs svinēsim šos svētkus. 4. maijs tiek gaidīts. Arī šajā gadā mums ir dažādi pasākumi, kuros mēs aicinām piedalīties gan daugavpiliešus, gan arī pilsētas viesus," saka Viļevko.

Daugavpils Tradīciju mājā trīs stundu garumā varēs cept maizi, kult sviestu un kopā ar folkloras kopu dziedāt latviešu dziesmas.

Savukārt vakarā Kultūra pilī uzstāsies Ainars Mielavs. Ieeja koncertā ir bez maksas, to nodrošina Daugavpils. Viļevko stāsta, ka koncertam pieteikušies jau vairāki simti cilvēku.

Latvijas Radio: Jūs zināt, ko atzīmē 4. maijā?

Jaunietes: Jā.

Latvijas Radio: Kas tā par dienu ir?

Valērija: Kaut kas ar Latvijas konstitūciju, ne?

Latvijas Radio: Neatkarības atjaunošanas diena. Jūs Daugavpilī parasti ar ģimeni svinat 4. maiju?

Valērija: Nē, nekad neesam svinējuši. Mēs mācāmies poļu skolā, un mēs vairāk svinam poļu svētkus – 2. un 3. maiju.

Tā par svētku atzīmēšanu saka jauniete Valērija.

Vera: Mani sauc Vera. Tā ir mana meita Oksana. Slikti saprotam latviski.

Latvijas Radio: Jūs dzīvojat visu laiku Daugavpilī?

Vera: Jā.

Latvijas Radio: Jūs zināt, kas ir 4. maijs? Jūs to svinat?

Vera: Nesvinēsim, bet zinām.

Latvijas Radio: 9. maiju varbūt svinat?

Vera: Agrāk 9. maiju svinējām, bet tagad ne.

"Bet kaut kā masveidīgi un ar tādu pacilātību tas nenotiek," par valsts svētku atzīmēšanu Daugavpilī stāsta Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks.

"Mums nekas nenotiek 4. maijā. Nu varbūt kaut kas notiek, bet informācija pie manis nenonāk. Tas pats arī 11. un 18. novembrī.

Mūsu vara neapzināti vai apzināti… tie svētki aiziet tā pa kluso. Labi, ja kaut kāds koncertiņš varbūt būs. Nu baznīcā kaut kas. Mēs to nedarām tādā mērogā, kā to vajadzētu darīt. Un tieši tagad tas būtu jādara. Bet 9. maijā mums Dubrovina parkā izpriecas no rīta līdz vakaram. Un Daugavpils vara to atbalsta," norāda Broks.

Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Viļevko skaidroja: "Mēs rīkojām atbilstoši iespējām. (..) Tie ir finansiālas dabas jautājumi. Tas arī varētu kaut kādā mērā ietekmēt un ierobežot to, ko mēs gribētu vairāk, bet mēs nevaram atļauties."

Daugavpilī iedzīvotāji vairumā gadījumu ar Latvijas Radio atteicās runāt, savukārt Krāslavā bija citādāk. Krāslavas novada ciems Indra ir pie pašas Baltkrievijas robežas. Indras Mākslas un mūzikas skolas direktore Ērika Zarovska stāsta, ka Indrā pirms pāris gadiem bijusi akcija, kurā vietējiem uzšuva valsts karogus.

"Jo daudzi cilvēki nemaz tos nevar iegādāties, jo, pirmkārt, karogi ir dārgi. Otrkārt, ne visiem bija izpratne, ka svētkos vajag izkārt šo karogu. Tad dāvinājām un klāt arī bija lapiņa, kuros datumos ir jāizkar karogi. Viņi labprāt saņēma dāvanā šos karogus, un līdz šim laikam viņi izkar šos karogus," stāsta Zarovska.

Baltkrievijas pierobežas pilsētās – mazākās vai lielākās – plīvo sarkanbaltsarkanie karogi. Vai tie izkārti, atzīmējot valsts Neatkarības atjaunošanas dienu, par to gan grūti spriest.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt