Pret Latviju vērsto kiberuzbrukumu intensitāte krietni augusi; izdodas atvairīt

Jau decembrī, pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kiberuzbrukumu skaits krietni palielinājies. Savukārt šobrīd to intensitāte ir pat trīskāršojusies, pastāstīja Aizsardzības ministrijā. Uzbrukumus vērš pret valsts iestādēm, nozīmīgiem infrastruktūras objektiem un bankām. Apdraudējumu kiberdrošībai rada austrumu kaimiņi – Krievija un Baltkrievija. Līdz šim visus uzbrukumus veiksmīgi izdevies atvairīt.

Nedēļas sākumā vairākas valsts iestāžu tīmekļa vietnes, piemēram, Valsts prezidenta, Latvijas Bankas un citas, piedzīvoja aktīvus kiberuzbrukumus. Tos veica kiberaktīvistu grupējums, kas atbalsta Krieviju un tās agresīvo politiku, informēja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".

Pret Latviju vērsto kiberuzbrukumu intensitāte krietni augusi; izdodas atvairīt
00:00 / 03:16
Lejuplādēt

Uzbrukumus veiksmīgi izdevās atvairīt, un paliekošu seku tam nav, sacīja "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

"Bija uzbrukums, kas tieši saistīts ar piekļuves liegšanu, pārslogojot datu pārraides tīklu un to serverus, kas uztur šīs sistēmas. Bet tā kā šāda veida resursi jau laicīgi ir specifiski aizsargāti ar rīkiem, kas paredzēti šādu uzbrukumu atvairīšanai, šī aizsardzība arī veiksmīgi nostrādāja un nekādas būtiskas sekas un ilgstošus darbības traucējumus neradīja," teica Mālkalnietis.

Eksperts skaidroja, ka šis uzbrukums bija politiski motivēts un iepriekš izziņots publiskā "Telegram" kanālā.

Pašlaik būtiski kiberuzbrukumi, kas radītu nopietnas sekas, nav konstatēti.

"Vienu brīdi ļoti intensīvi tika uzbrukts tieši Ukrainai. Šobrīd uzbrukumi tiek vērsti arī pret valstīm, kas to atbalsta. Valstis ir daudz un dažādas, un uzbrucēji nekoncentrējas tikai uz mums," norādīja Mālkalnietis.

Ir rīki atvairīšanai

Ir apzināti riski un sekas, kas iestātos pie ļaunākā kiberuzbrukuma scenārija. Tāpat arī rīki un plāns, kā šos uzbrukumus atvairīt.

Šobrīd kiberuzbrukumu intensitāte ir palielinājusies, apstiprināja arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, norādot, ka uzbrukumu skaits palielinājies trīs un pat vairāk reizes.

Garisons teica: "Jau decembrī, sākoties saspīlējumam ap Ukrainu, un pēc tam arī kara sākumā – skaidrs, ka kiberuzbrukumu fons Latvijā ir stipri palielinājies. Mēs redzam, ka notiek pietiekami daudz kiberuzbrukumu. Par laimi, līdz šim tie lielā mērā nav bijuši sekmīgi. Varbūt daļēji pateicoties tam, ka mēs jau decembrī šim pievērsām uzmanību un lūdzām iestādēm pārbaudīt un būt gatavām rīkoties. Daudz vairāk ir mēģinājumu uzbrukt valsts iestādēm, kritiskajai infrastruktūrai, bankām, tajā skaitā kompānijām, kas nodrošina IT pakalpojumus un tamlīdzīgi."

Tajā skaitā uzbrukumus vērsa arī pret Aizsardzības ministriju.

Ministrijai ir aizdomas, ka lielākā daļa kiberuzbrukumu varētu būt saistīti ar Krieviju un Baltkrieviju. Politisko notikumu fonā kiberuzbrukumus vienlaicīgi saņemot vairākas valstis.

Tikpat liels izaicinājums kā kiberuzbrukumu atvairīšana ir nozares speciālistu trūkums, sevišķi valsts sektorā, jo atalgojums nespēj konkurēt ar privāto sektoru.

Ministrija plāno izveidot kiberdrošības centru, radot jaunas darbavietas. Tāpat plāno mainīt iestāžu kiberpārvaldības noteikumus un cer ieviest iestāžu atbildību par to, ka netiek ievēroti noteiktie kiberdrošības pasākumi.

Atkoptos dažās stundās

Kopš Krievijas kara Ukrainā būtiska kiberuzbrukumu intensitāte finanšu sektorā nav novērota. Vismaz statistiski nozīmīgu izmaiņu nav, norādīja Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs. Eksperts Latvijas Radio skaidroja, ka bīstama kiberuzbrukuma gadījumā finanšu nozare atkoptos pāris stundu laikā.

Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs
00:00 / 02:06
Lejuplādēt

Latvijas Radio: Kāds būtu finanšu sektoram sliktākais kiberuzbrukuma scenārijs?

Blumbergs: Tādi reālistiskie scenāriji, kas ir iespējami, – tirgus spēlētājiem finanšu sektorā ir pienākums modelēt, testēt un gatavoties. Šajā jomā fokusējamies uz pakalpojumu nepieejamību. Tas nav ļaunākais scenārijs, kas var notikt. Daudz ļaunāki ir datu indēšanas uzbrukumi – ja ilglaicīgie tiek manipulēts ar datiem, nav saprotams, kas ir īstenība. Tās izpausmes varētu būt tādas, ka klientiem kontos sāk parādīties un pazust kaut kāda nauda, ar kuru viņi nav saistīti. Bet es domāju, ka tāda veida uzbrukumi ir ļoti maz iespējami.

Ja mēs skatāmies tādus reālistiskus scenārijus, laika posms, kurā var atkopties no nozīmīga traucējuma, ir saprātīgās robežās. Es domāju, ka ir jābūt kaut kam ļoti ekstrēmam, lai tas būtu ilgāk par [dažām] stundām.

Ko banku klienti var darīt, lai nezaudētu visu naudu, ja nozare piedzīvotu nozīmīgu kiberuzbrukumu?

Es varu pastāstīt, kā es pats to daru. Pirmkārt, es esmu divu banku klients un izmantoju gan "Visa", gan ""MasterCard" norēķinu kartes, kas ir divi dažādi starptautiskie tīkli. Tāpēc, lai pēc iespējas nodrošinātos, ja problēmu gadījumā ar vienu kaut kas notiek, man strādātu otra. Man šķiet, ka saprātīgi ir kaut kādu summu skaidrā naudā pieturēt.

Pastardienas scenārijs, ka viss ir pazudis un vairs nav nekā – es domāju, ka savas dzīves laikā es ar neko tādu nesaskaršos.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt