Par četrām vietām mazāk
No aprīļa Rīgā darbojas deviņas bezmaksas siltā ēdiena izdales vietas trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tas ir par četrām vietām mazāk nekā līdz šim. Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis Aldis Strapcāns Latvijas Radio skaidroja, ka pašvaldība šo pakalpojumu iepērk. Ēdinātājiem bija jāiesniedz savs piedāvājums.
Samazinājums veidojās, jo pieteikumu bija mazāk – deviņi.
"Pakalpojums joprojām ir pietiekoši labs, un šie deviņi punkti spēj nodrošināt pietiekami plašu šo pakalpojumu. Jāatzīmē, ka pirms vairākiem gadiem bija tikai seši ēdināšanas punkti, bet tā kā bija uzņēmēju interese piedalīties šādā pakalpojuma nodrošināšanā, līdz ar to palielinājās arī šis piedāvājums," teica Strapcāns.
Salīdzinot ar pagājušo un aizpagājušo gadu, pieprasījums pēc siltā ēdiena esot vienmērīgs.
Piemēram, pērn visos minētajos punktos vidēji dienā izdalīja 1309 porcijas.
Kā stāstīja Rīgas domē, cenu kāpums nav palielinājis izsalkušo skaita pieaugumu.
Lielākā daļa jeb 79% no pabarotajiem esot pensionāri un cilvēki ar invaliditāti.
Pašvaldība par šo pakalpojumu gadā tērē 870 tūkstošus eiro. Savukārt, ja pieprasījums palielināsies, tad varēšot pabarot arī vairāk cilvēku, jo līgums ar pakalpojuma sniedzējiem esot elastīgs.
Jāpiemin, ka galvaspilsētā ir vairākas zupas virtuves, kur siltu ēdienu ikviens var saņemt neatkarīgi no sociālā statusa. To nodrošina vairākas nevalstiskās organizācijas.
Vietvarās trūkst darba roku
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ella Pētermane skaidroja: "Ēdināšanas pakalpojums trūcīgajiem jeb tā kā to mēdz saukt par zupas virtuvēm – pašvaldības nodrošina, ja tā ir konkrētās pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva, ko pašvaldība ir ieviesusi, izvērtējot pati savas budžeta iespējas."
Pētermane stāstīja, ka šobrīd pašvaldībās nav novērots naudas trūkums, nodrošinot mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām nepieciešamos pakalpojumus. Taču trūkstot darba roku.
"Ņemot vērā, ka pašvaldību darbiniekiem ir jāsniedz palīdzība sociālajā jomā ne tikai pašvaldībā reģistrētajiem iedzīvotājiem, bet arī bēgļiem no Ukrainas, līdz ar to sanāk, ka šiem pašvaldību darbiniekiem ir paralēli jādara divi darbi – palīdzības sniegšana bēgļiem, kā arī ikdienas pakalpojumu nodrošināšana pašvaldībā reģistrētiem iedzīvotājiem. Kā mēs zinām, vislielākā noslodze ir tajās pašvaldībās, kur pēc palīdzības ir vērsušies visvairāk bēgļu," viņa teica.
Arī biedrībai "Sarkanais krusts" šis ir darbīgs laiks, jo saistībā ar notikumiem Ukrainā palielinājies palīdzības saņēmēju skaits.
Bet resursu pietiekot, norādīja biedrības valdes locekle Ilona Luste.
Viņa pastāstīja: "Piegādes ir saorganizētas tā, lai būtu pietiekoši. Un, ja mēs vienā vietā jūtam, ka iekšējie resursi varbūt pietrūkst, tad mēs piegādājam no citas vietas. Tā kā tā ir resursu organizācija – mēs kaut ko pārdalām, lai būtu pietiekoši visiem. Ņemot vērā to, ka palielinājies palīdzības saņēmēju skaits, mēs pasūtām vairāk gan produktus, gan higiēnas preces un citas lietas."
"Sarkanais krusts" šobrīd nesastopas ar darba roku trūkumu, jo, kad sākās karš Ukrainā, arī brīvprātīgo kļuva vairāk.
