Saeima lems par pilsonības atņemšanu kara noziegumu atbalstītājiem. Ko paredz iecere?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 6 mēnešiem.

Saeima ceturtdien otrajā – galīgajā – lasījumā lems par grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz pilsonības atņemšanu kara noziegumu atbalstītājiem, taču tikai tām personām, kam ir vēl kāda pilsonība. Pašlaik Latvijā ir apmēram 35 tūkstoši cilvēku ar dubultpilsonību. Bet personas, kam ir gan Krievijas, gan Latvijas pilsonība – vien nedaudz vairāk nekā 3000. Ko paredzēs jaunie grozījumi, ja tie tiks pieņemti, un cik efektīvi tie varētu būt?

Saeima lems par pilsonības atņemšanu kara noziegumu atbalstītājiem. Ko paredz iecere?
00:00 / 06:06
Lejuplādēt

"Redakcija paredz atņemt pilsonību personām, kuras ir atbalstījušas finansiāli vai kā citādi personas, organizācijas vai pat valstis, kas veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru, demokrātisku valstu teritoriālo integritāti un visādu citādu atbalstu agresorvalstīm. Šīm personām varēs atņemt pilsonību, ja viņš jau ir dubultpilsonis," par paredzēto pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns („Konservatīvie”).

Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju.

"Lēmums, protams, būs pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā, bet mēs šobrīd paredzējām, ka lēmuma pārsūdzēšana vai apstrīdēšana neapturēs tā izpildi," stāstīja Rancāns.

Viņš norādīja, ka šajā jautājumā deputātu starpā vienīgā viedokļu atšķirība bija par to, kura iestāde pieņem lēmumu par pilsonības atņemšanu.

Ārlietu ministrija bija piedāvājusi priekšlikumu, ka lēmumu vajadzētu pieņemt tiesai.

Savukārt Augstākā tiesa norādīja, ka tad tas izjauktu administratīvo tiesību principus. Administratīvā tiesas uzdevums ir kontrolēt valsts pārvaldes lēmumus, skaidroja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede. Senatore norādīja – būtiski, ka likumā ierakstīts, ka lēmums stājas spēkā nekavējoties.

"Jā, cilvēks pēc tam var tiesāties. Viņš iet uz visām trim tiesu instancēm, pat vairākus gadus. Bet lēmums ir spēkā. Jā, varbūt tas vēlāk tiks atcelts un persona atgūs savu pilsonību, bet tas nenozīmē, ka lēmuma darbība tiks apturēta," skaidroja Briede. Viņa neparedz, ka līdz tiesai varētu nonākt daudz iesniegumu par pilsonības atņemšanas apstrīdēšanu, līdz ar to tas būtiski nenoslogotu tiesu sistēmu.

Latvijas pilsonības atņemšana nav nekas jauns. Līdz šim Latvijas pilsonību var atņemt gadījumos:

  • ja Latvijas pilsonis ir ieguvis citas valsts pilsonību, ar kuru nav pieļaujama dubultpilsonība;
  • brīvprātīgi dienē citas valsts bruņotajos spēkos vai militārās organizācijās bez valdības atļaujas;
  • sniedz nepatiesas ziņas par sevi pilsonības iegūšanas procesā;
  • persona veikusi darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas vardarbīgu gāšanu.

Par lēmuma pieņemšanu atbildīga ir PMLP.

Iestādē stāstīja, ka līdz šim bijušas situācijas, kad personas apstrīd pilsonības atņemšanu, taču gandrīz visos gadījumos lēmums palicis nemainīgs.

PMLP pārstāve Madara Puķe norādīja, ka, ja likuma grozījumi stāsies spēkā, tie neradīs īpaši lielu slodzi pārvaldei.

"Statistikas dati liecina, ka Latvijā ir apmēram 35 tūkstoši cilvēku, kuriem ir dubultpilsonība, bet, piemēram, no Krievijas pilsoņiem tie ir tikai 3270 personas," stāstīja Puķe.

Vaicājot atbildīgas Saeimas komisijas vadītājam Rancānam par likuma efektivitāti, tika saņemta atbilde, ka ir vēl arī citi mehānismi, kā saukt pie atbildības kara atbalstītājus, kuriem ir, piemēram, tikai viena pilsonība.

"Ja mēs runājam par kaut kādu agresijas slavināšanu, tad tur būs administratīvā atbildība. Ja runa būs jau par konkrētiem noziegumiem, piemēram, karošanu agresorvalsts pusē, piemēram, pret Ukrainas teritoriālo neatkarību, tad tur ir jau kriminālatbildība.

Likumā jau ir paredzēts, kā šādas personas sodīt. Gribētu vēlreiz uzsvērt, ka pilsonības atņemšana nenozīmē, ka persona nevarētu par noziegumiem atbildēt vēl citā veidā.

Viens neizslēdz otru. Šī pilsonības atņemšana šobrīd ir vajadzīga tamdēļ, ka šie pilsoņi nav lojāli mūsu valstij un nav lojāli ne Eiropas Savienībai, ne arī demokrātiskām vērtībām," klāstīja Rancāns.

"Daudzi Krievijas Federācijas pilsoņi cenšas iegūt arī kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonību, jo tādā veidā viņi jūtas nedaudz juridiski pasargātāki," runājot par šo likuma grozījumu efektivitāti, norādīja jurists, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

"Ja šī būtu tikai gaisa jaukšana pirms vēlēšanām, tad tā izskatīsies ļoti muļķīgi, jo vēlētāji, kuriem tas ir svarīgi, prasīs, kur ir konkrēti gadījumi, kad šis likums ir piemērots," norādīja eksperts.

Jau iepriekš publiski izskanējis, ka pieņemot šādus grozījumus, valstij rastos pamats lemt par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam. Rancāns sacīja, ka viņam nav informācijas par personām, kurām varētu atņemt pilsonību. Viņš uzsvēra – izmaiņas ir preventīvas. Pašlaik likumā nav „caurumu” jeb veidu, kā to varētu apiet, sacīja deputāts.

Savukārt Arvīds Dravnieks norādīja uz nepilsoņu jautājumu.

Tehniski šādas situācijas ir iespējamas, atzina PMLP. Taču, lai to pārbaudītu, būtu jābūt piekļuvei Krievijas datiem par nepilsoņiem, kam ir izsniegta Krievijas Federācijas pilsonība. Bet PMLP šādas informācijas nav.

Komisijas vadītājs Rancāns paredz, ka parlaments likuma grozījumus apstiprinās, jo līdz šim nav dzirdētas būtiskas iebildes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti