Lai arī atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns ("Konsevatīvie") aicināja par grozījumiem lemt uzreiz arī otrajā un galīgajā lasījumā, tomēr deputāti lēma paredzēt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Līdz ar to paredzēts, ka galīgajā lasījumā Saeima grozījumus skatīs 21. aprīlī.

Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonību var atņemt tad, ja persona sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, vai arī persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā, un ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.

Minētā atbalsta sniegšana, piedalīšanās attiecīgajās darbībās konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu.

Lēmumu par pilsonības atņemšanu pieņem Administratīvā rajona tiesa. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā, kuras nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

Likuma nepieciešamību grozījuma autori skaidroja ar Krievijas uzsākto neizprovocēto karu Ukrainā.

Pašreiz Pilsonības likumā uzskaitīti četri Latvijas pilsonības atņemšanas pamati. Visi tie ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret Latvijas valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas valsts un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu. 

Šobrīd Pilsonības likumā nav paredzēts tāds Latvijas pilsonības atņemšanas pamats, kas saistītos ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaikus radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām.

Uzskatāms, ka Latvijas pilsonis, kas būtiski atbalstījis kādas valsts veiktu militāru agresiju un starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti, tādejādi veicinādams arī Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu, ir pārkāpis valsts un pilsoņa savstarpējās lojalitātes pienākumu, teikts grozījumu anotācijā.

Jāpiemin, ka, pieņemot šādus grozījumus, būtu pamats lemt arī par pilsonības atņemšanu Krievijas miljardierim Pjotram Avenam.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāskata Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā.