De Facto

De Facto

De Facto

Sparāna lietā iesaistīti arī Inkēns un Panteļējevs

Strauji aug tēriņi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

Budžeta tēriņus neparedzētiem gadījumiem grasās palielināt vēl par 300 miljoniem

Būtiska daļa no valsts finansiālā atbalsta Covid-19 krīzē nāk no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Aizvadītās nedēļas vidū no šī avota dažādiem mērķiem jau bija sadalīts un rezervēts vairāk naudas, nekā programmā vispār ieplānots. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" atklāj, ka ne visi ir tiešām neparedzēti, bet gan pārāk ilgi atlikti pasākumi, ko krīze tikai vairāk izgaismojusi. Piemēram – remonti ārstniecības iestādēs.

ĪSUMĀ:

  • Neparedzēto līdzekļu programmas jau rezervētā summa – 344 miljoni eiro.
  • No tiem vairāk nekā 100 miljoni eiro rezervēti dīkstāves pabalstu izmaksai.
  • 21 miljons eiro – medicīnas iekārtām, mediķu algām un slimnīcu remontiem.
  • Ministrijas gatavo jaunus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 
  • Par vēl 300 miljoniem eiro līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots lemt 12. maijā.
  • Tādējādi kopā šajā programmā sadalāmi būs jau 625 miljoni eiro. 

Nauda universitāšu slimnīcām

Tikai pienākot Covid-19 krīzei, valsts atvēlēja trūkstošos 660 000 eiro Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) ūdenscauruļu nomaiņai. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), kuras sastāvā ir LOC, būvniecības daļas vadītājs Edgars Pudzis stāstīja, ka jau pirms gada veiktais audits apliecināja – lielākai daļai cauruļu nolietojums ir 90%-95%. Faktiski nelietojamas. Lielākas vai mazākas avārijas te ir ikdiena. Arī 5. maijā kārtējā plīsuma dēļ bija jāatslēdz karstais ūdens visai ēkai.

"Lielajā Gaiļezera slimnīcā šobrīd tiek ārstēti Covid-19 pacienti, un ir skaidrs, ka onkoloģijas un Covid-19 pacienti nav savienojami nekādā veidā. Un šis ir brīdis, kad, ja mēs to neizdarām un pienāk kāda liela avārija, tad vairs nav, uz kurieni pārvietot pacientus," skaidroja Pudzis.

Līdzīgi Covid-19 krīze pie 665 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ļāva tikt P. Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai (PKUS) – sešu stāvu korpusa jumta seguma un brūkoša balkona atjaunošanai.

Tā arī ir sena problēma, taču Covid-19 uzliesmojuma laikā secināts, ka risks palikt bez medicīniskās palīdzības ēkā, kurā ir arī operāciju bloki un intensīvā terapija, ir pārāk liels.

Finansējums autoceļiem

Savukārt 75 miljoni eiro tikuši ceļu renovācijai, kas arī nav jauna problēma. Šogad būtiski samazinājās ierastais ceļu remontu apjoms, jo mazāk ienācās Eiropas Savienības naudas.

Tagad, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ citās nozarēs vērojams kritums, caur ceļu remonta darbiem ar papildu finansējumu valdība cer ekonomiku iekustināt.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) norādīja: "Tā varbūt laimīgi vai nelaimīgi sakrita, ka ir šī Covid-19 radītā ekonomiskā nenoteiktība. Un šādos apstākļos investīcijas infrastruktūrā vienmēr ir tās, kuras palīdz sildīt ekonomiku un radīt pieprasījumu gan pēc darbavietām, gan radīt vairāk apgrozījuma tautsaimniecībā. Un tāpēc mēs sameklējām tos projektus, kas mums bija sakrājušies."

Rezervēti 344 miljoni eiro 

Papildus tam ir pavisam jaunas tieši Covid-19 krīzes radītas vajadzības. Vairāk nekā 344 miljoni – tā ir kopējā no neparedzēto līdzekļu programmas jau rezervētā summa.  Visvairāk naudas – vairāk nekā 100 miljoni eiro rezervēti Finanšu ministrijai dīkstāves pabalstu izmaksai.

Un tikai sestajā vietā ir Veselības ministrija, kurai piešķirts 21 miljons eiro – medicīnas iekārtām, mediķu darba samaksai un jau minētajiem neatliekamajiem slimnīcu remontiem.

Pagaidām mazākais un arī pēdējais valdības piešķīrums: 25 000 eiro no neparedzētiem gadījumiem pēc Tieslietu ministrijas lūguma valdība atvēlējusi Latvijas Zvērinātu notāru padomei – servera iegādei, jo vairs neesot vietas jaunu skenēto dokumentu glabāšanai.  Covid-19 dēļ kritušies padomes ieņēmumi, lai serveri varētu nopirkt paši.

Gatavo jaunus pieprasījumus

Līdz šim piešķirto finansējumu finanšu ministrs aizstāv kā visos gadījumos pamatotu. Taču rezervētā summa jau pārsniegusi iespējas. Budžeta programmā neparedzētiem gadījumiem šobrīd ir 325 miljoni eiro, bet ir sadalīts jau par 20 miljoniem vairāk.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") gan skaidroja, ka tā ir konkrētajiem mērķiem rezervētā, nevis jau piešķirtā nauda. "Nav tā, ka mēs cenšamies iztērēt visu šo naudu. Šī ir rezervēta Valsts kasē un, ja būs nepieciešams, tad arī tālāk izmaksās, ja ne, tad tā nauda paliks valstij," viņš skaidroja.

Tiesa, ministrijas jau gatavo vēl jaunus pieprasījumus. Piemēram, Ekonomikas ministrija prasīs 700 000 eiro, lai kompensētu tūrisma operatoru izdevumus par ceļotāju repatriāciju un vēl 75 miljonus eiro daudzdzīvokļu māju renovācijai kā ekonomiku veicinošam pasākumam.

Savukārt Veselības ministrija gatavo vairāk nekā sešu miljonu eiro pieprasījumu, lai apmaksātu reaģentu iegādi koronavīrusa testu veikšanai, mediķu virsstundām un citām papildu vajadzībām.

Papildu 300 miljoni eiro

Finanšu ministrs neizslēdz, ka budžeta programma neparedzētajiem gadījumiem tomēr būs jāpalielina.

"Mēs apkoposim ministriju nākotnes pieteikumus, nu, nākotne tagad ir viena nedēļa, divas nedēļas, citas nākotnes izteiksmes nav, un tad, ja būs nepieciešams, lūgsim valdībā ar šo pamatojumu piešķirt finansējumu, un tad, ja valdība akceptēs, tad iesim un Saeimu," stāstīja finanšu ministrs.

Tomēr ministrs spiests atzīt, ka bezgalīgi dalīt naudu arī nevarēs: "Mēs nevaram iztērēt visu, kā, piemēram, Grieķija vai Itālija."

To uzsver arī Fiskālās disciplīnas padomē. Jebkuram finanšu palielinājumam ir robeža – valsts parāda apmērs. Tas nedrīkstētu pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču Covid-19 krīzes dēļ tas pietuvosies 53%. Lai neiznīktu uzņēmēji un pēc krīzes varētu pēc iespējas ātrāk atgūties, bez papildu atbalsta gan iztikt nevar, uzver padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Ne velti arī Eiropas Komisija šobrīd pieļāvusi atkāpes no taupības politikas. "Bet ir jārēķinās, ka kādreiz valdībai būs jāiet uz nepopulāriem lēmumiem – samazināt budžeta izdevumus," piebilda Šteinbuka.

Lēmumprojekts par vēl papildu 300 miljoniem eiro budžeta programmai – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem iekļauts jau 12. maija valdības sēdē. Tādējādi kopā šajā programmā sadalāmi būs jau 625 miljoni eiro.

Ir gan būtiska atruna – dalot šo naudu, valdībai īpaši jāvērtē, vai tiešām pasākumi, kuriem naudu atvēlēt, saistīti ar Covid-19 krīzi. Tā ir aizņemta nauda, līdz ar to – par attiecīgu daļu palielinās budžeta deficītu.

Bet saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumiem, deficīta palielināšana ir pieļaujama tikai Covid-19 krīzes risināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti