Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

Depozīta sistēmas ieviešanā lielākie strīdi par ietekmi topošās sistēmas pārvaldīšanā

Kāda ir patiesā Covid-19 izplatība?

Kāda ir patiesā Covid-19 izplatība? Lietuva un Igaunija piesaka nejaušu grupu testēšanu, Latvija nogaida

Testēšanas rezultāti ļauj domāt, ka mūsu valstī saslimušo vairs nav daudz. Tomēr nevar aizmirst, ka par daļu varam nezināt. Tas secināms arī no laboratoriju sniegtajiem datiem. Piemēram, ja nebūtu maksas analīžu iespējas, ko daudzi, kuri neiekļāvās valsts noteiktajos testēšanas algoritmos, izmantoja, Latvijā garām varēja palaist pat desmito daļu līdz šim atklāto gadījumu, ziņo LTV raidījums “De facto”. Taču skaidrība par patieso ainu ir izšķiroša lēmumu pieņemšanai par jauniem ierobežojumiem vai to atcelšanu.

ĪSUMĀ:

Latvijā laboratorijas gatavas testēt daudz vairāk

Tagad testējamo loks gan noteikts ļoti plašs un arī laboratoriju kapacitāte ievērojami palielināta. Trīs laboratorijas - Centrālā laboratorija, Egila Gulbja laboratorija un Austrumu slimnīcas paspārnē esošā References laboratorija - aizvadītās nedēļas laikā ik dienu veica vidēji 1400 Covid-19 testus.

Laboratoriju jaudas  pietiktu arī lielākam testējamo skaitam, atzīst visās laboratorijās.

Ir nopirktas papildu iekārtas, un arī testu komplekti vairs nav deficīts. Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa piebilst, ka arī darbinieku trūkuma nav.

Agrāko pakalpojumu apjoms samazinājies par 60 līdz 70%, un cilvēkus var pārvirzīt darbam, kas saistīts ar Covid-19 testēšanu. Kopējā laboratoriju kapacitāte šobrīd ir vidēji 2000 testu dienā, bet, strādājot maksimālajā režīmā, - 3000. Tātad - pat divreiz vairāk par īstenoto. Tomēr šobrīd to neizmanto.

Līdz pat 21. aprīlim bija cilvēki, kuriem pat ar Covid-19 raksturīgajiem simptomiem valsts apmaksātais tests nemaz nepienācās.

Savukārt vienas mājsaimniecības locekļiem, ja saslimuši vairāki, arī šobrīd analīzes netaisa visiem.

Tiek uzskatīts, ka testēt viņus ir lieki, bet reģistros iegrāmato kā klīniski, proti, pēc noteiktām pazīmēm, ne laboratoriski apstiprinātos.

Līdz 24. aprīlim pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā tādu bija 22. Veselības ministrijā gan bilst, ka arī viņu testēšana tomēr neesot izslēgta. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Jana Feldmane skaidro, ka ģimenes ārsts var izvērtēt, un, ja cits saslimušais ģimenes loceklis pārstāv kādu profesiju, kas saistīta ar augstu infekcijas izplatīšanās risku, tad testēt var arī viņu. “Šobrīd tas ir tāds ģimenes ārsta lēmums,” piebilst Feldmane.

Veselības ministrijas taktika līdz šim bijusi testējamo loku paplašināt pakāpeniski. Sākumā tikai no noteiktām ārzemēm atbraukušus, tad no visām ārzemēm, vēlāk jau riska grupas un tikai nupat - visus ar simptomiem.

Lietuvā domā par izplatības pētījumu, Igaunijā jau veic izlases testēšanu

Tikmēr Lietuva vispārēju testēšanu cilvēkiem ar simptomiem uzsāka 30. martā, Igaunijā - 8. aprīlī. Testēšanas apjomā kaimiņvalstis Latviju apdzinušas.

Turklāt abas valstis sper arī tālākus soļus, lai noskaidrotu kopējo izplatību un gadījumus bez simptomiem.

“Šobrīd apsveram iespēju veikt izplatības pētījumu Lietuvā. Tiek plānots, ka tiktu testēti visu trīs lielāko Lietuvas pilsētu iedzīvotāji - no Viļņas, Kauņas un Klaipēdas, kā arī trīs reģionālajām pilsētām. Tā būtu reprezentatīva iedzīvotāju izlase.

Testus veiktu mūsu mobilajos punktos, un pētījumu īstenotu Viļņas Universitātes Dabaszinātņu centrs kopā ar lielākajām valsts slimnīcām,” stāsta Lietuvas Veselības ministrijas pārstāvis Vitauts Beniušis.

Igaunija savukārt jau šonedēļ pieteica pētījumu, kurā astoņas nedēļas katrā testēs 2000-4000 cilvēku no dažādām iedzīvotāju grupām. Igaunijas Ģimenes un sabiedrības veselības institūta vadītāja Ruta Kalda raidījumam “De facto” skaidroja: “Pētījuma dalībnieki atspoguļos Igaunijas sabiedrības modeli. Balstoties uz rezultātiem, mēs varēsim secināt patieso koronavīrusa izplatību dažādās iedzīvotāju grupās un ik nedēļu piedāvāt valdībai pierādījumos balstītu informāciju, lai varētu pārskatīt ārkārtējās situācijas ierobežojumu mērus.”

Latvija pagaidām nogaida

Lai gan laboratoriju kapacitāte šobrīd to ļautu, Latvijā par šādām iespējām pagaidām nedomā.

“Ja mēs  pavērsim vaļā tādu plašāku testēšanu, tad mēs ļoti ātri varēsim sasniegt griestus,” secina References laboratorijas galvenais speciālists, laboratoriju koordinators Sergejs Ņikišins.

Par maksu veiktie testi gan liecina, ka par daļu saslimušo Latvijā varēja arī neuzzināt, ja vien viņi paši nebūtu gatavi atvērt savus makus un samaksāt 80 eiro.

Centrālajā laboratorijā un Egila Gulbja laboratorijā kopā līdz 20. aprīlim 80 gadījumos šādas analīzes izrādījās pozitīvas. Tie ir 10% no kopējā pozitīvo analīžu skaita.

Reprezentatīvas testējamo izlases palīdzētu noskaidrot arī precīzāku ainu katrā vecuma grupā. Līdz šim vislielākā grupa – gandrīz ceturtā daļa no visiem testētajiem – bijusi vecumā no 30 līdz 39 gadiem, attiecīgi arī visvairāk saslimušo konstatēts šajā vecumā. Savukārt bērni un jaunieši līdz šim testēti reti. Līdz 10 gadu vecumam  - 2% no testēšanas apjoma, no 10 līdz 19 gadu vecumam – 3%.

Veselības ministrijā līdzšinējo praksi vērtē kā atbilstošu.  

Feldmane norāda: “Mēs visu laiku esam vērtējuši, lai izmeklēšana būtu mērķtiecīga, lai mēs šos resursus, kas mums ir bijuši, izlietotu, tiešām meklējot šos infekcijas gadījumus, kur saslimstība ir visaugstākā. Un līdz šim brīdim tas arī ir pierādījis savu efektivitāti.”

Ministrijā pamato, ka nav, piemēram, tādu gadījumu, kuros Covid-19 kādam atklātu jau pēc nāves, un tas liecina par situācijas kontroli.

Arī saslimstības līmenis kopumā nav augsts. Ar laiku arī Latvijā gan varētu būt pieejamas analīzes, lai pārbaudītu, piemēram, antivielu klātbūtni asinīs.  Arī tas ļautu secināt, cik liela sabiedrības daļa saskārusies ar vīrusu.

“Bet tas tikai tad, kad gan references laboratorija, gan Veselības ministrija nāks ar tādu paziņojumu, ka tagad ir droši - jūs varat izmantot un nodot analīzes uz antivielu noteikšanu,” uzsver Ņikišins.

Šādi testi jau ir pieejami. Taču tie Covid-19 vietā var uzrādīt antivielas no cita vīrusa paveida. Tāpēc references laboratorijā tos vispirms pārbaudīs, ar vairāku nedēļu intervālu testējot cilvēkus, par kuriem jau ir zināms, ka saslimšana bijusi. 

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt