De Facto

KNAB ieraksta sarunas par ziedojumiem, Truksnim apsūdzību neceļ

De Facto

De Facto

Deglava tilta rekonstrukcijas problēmas ieilgst

Deglava tilta rekonstrukcijas problēmas ieilgst; vēl domā, kā labot sliktāka betona izmantošanu

Deglava tilta rekonstrukcija izmaksās divreiz dārgāk, nekā savulaik plānotie nepilni pieci miljoni eiro. Kopā ar būvniecības otro etapu, kas drīzumā varētu sākties, kopējās tilta atjaunošanas izmaksas pārsniegs 10 miljonus.  “De facto” zināms, ka iepirkumā izraudzīts nākamā etapa būvnieks, kas būs SIA “Tilts”; iepirkumu vēl gan var apstrīdēt. Tomēr, gatavojoties nākamajam būvniecības cēlienam, ne viss ir atrisināts no līdzšinējā mantojuma. 

Joprojām nav skaidrs, vai un kā tiks labotas pirmajā etapā būvnieka “Kauno tiltai” un būvuzrauga pieļautās atkāpes no projekta, izmantojot sliktākas kvalitātes materiālus. 

Iesāktas, bet nepabeigtas būvniecības stadijā Deglava tilts ir jau divus gadus. Remontdarbi iekavējās, kad atklājās, ka tilta balsti ir sliktākā stāvoklī, nekā gaidīts. Tādēļ būvniecību sadalīja divās daļās, jo tam vajadzētu papildu naudu. Pirmās daļas darbu pieņemšanas-nodošanas procesam vajadzēja notikt jau pērna gada beigās, taču viss ievilkās. 

“Strīda par darbiem nebija, bet bija par pielikto dokumentāciju - uzņēmējs nebija pielicis dokumentus par termiņa neievērošanu,” skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs. 

Ar tilta būvnieku “Kauno tiltai”, kas Rīgā atjauno arī Brasas tiltu, bija vienošanās, ka līdz nākamajai kārtai uzņēmums tiltu uzturēs, taču Satiksmes departaments secināja, ka uzturēšana nav veikta pienācīgi, turklāt atklājās, ka ietvju būvniecībai izmantots zemākas klases betons. Aprīlī Satiksmes departaments ziņoja, ka lauž līgumu ar būvnieku, maijā – arī ar būvuzraugu pārstāvošo uzņēmumu “BaltLine Globe”.  

Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) zemākas klases materiālu izmantošanu apstiprināja, taču lēmums par tālāko rīcību vēl nav pieņemts, jo vēl tika gaidīti visi vajadzīgie dokumenti no pašvaldības.

“Jautājums viens – vai būs nepieciešams veikt kādus papildu būvdarbus jau šīm izbūvētajām konstrukcijām, vai arī tiks saskaņota attiecīga būvprojekta dokumentācija,” skaidroja BVKB Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Atstājot visu kā ir, nav izslēgts, ka nākamie remontdarbi būs vajadzīgi ātrāk.

“Pirmšķietami šeit varētu runāt par tilta ilgmūžības jautājumu.  Tātad visas šīs tilta konstrukcijas atrodas tādā agresīvā vidē, un šeit ir runa par šī izstrādājuma noturību. Pret laikapstākļiem, sāli un tādām lietām, kas tilta uzturēšanā tiek izmantotas,” skaidroja BVKB pārstāvis. 

Zemākas kvalitātes betons Deglava tilta ietvēs izmantots ar būvuzrauga ziņu.

Būvuzraugs projektā ir pašvaldības acis, un tam būtu jāpieskata, vai viss notiek saskaņā ar projektu. Līguma summa, par kuru būvuzraugs bija nolīgts, bija vairāk kā 62 tūkstoši eiro. Līdz līguma laušanai  izmaksāti 47,5  tūkstoši, un Satiksmes departamenta norāda, ka atlikušos 15 tūkstošus neizmaksās.  Uzņēmums, ar kuru pašvaldībai bija līgums par būvuzraudzību, komentāru izvēlējās sniegt rakstiski. 

Uzņēmuma “BaltLine Globe” valdes priekšsēdētāja Elīna Konstantinova norādīja: “Vēršam uzmanību, ka šobrīd norisinās būvniecības dokumentu pārbaude un pielietoto materiālu atkārtota testēšana, līdz ar to pagaidām nevaram sniegt plašākus komentārus. Ja minēto pārbaužu/testu rezultātā apstiprināsies, ka būvuzraudzības līguma izpildei piesaistītais būvuzraugs nav pildījis savus pienākumus atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumiem Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” un būvuzraudzības līgumam, mēs vērsīsimies pret piesaistīto būvuzraugu.”

“BaltLine Globe” piesaistītais būvuzraugs bija Gvido Rēķis. Viņš interviju atteica.

Satiksmes departamentā stāsta, ka būvuzraugs ne vien piekritis zemākas klases materiālu izmantošanai, bet parakstījis Satiksmes departamentam iesniegtu rēķinu, kurā bija norādīts  projektam atbilstošs materiāls.

Satiksmes departamenta direktors saka: “Tas ir ļoti būtisks pārkāpums. Ņemot to vērā, mēs uzteicām līgumu būvuzraugam, kā arī nosūtījām iesniegumu Latvijas Būvinženieru savienībai, lai tā izvērtētu viņa sertifikātu.”

Latvijas Būvinženieru savienībā apstiprināja, ka 4. jūnijā iesniegums saņemts, taču, cik ilgi vērtēs, nezinot.

Neatbildēts arī paliek jautājums, kas notiks tālāk un uz kā rēķina labos neatbilstoši izbūvēto, un kā tas ietekmēs turpmāk plānotos būvdarbus jau nākamajā kārtā.

Satiksmes departamentā stāsta, ka ar iesaistītajiem uzņēmumiem notiek regulāra komunikācija. Pēdējā tikšanās ar “Kauno tiltai” bija vēl šīs nedēļas sakumā.  Tomēr to, ko Rīgas pašvaldībā sauc par nopietnām neatbilstībām, būvnieks vērtē kā tehniskus sīkumus un pārpratumus komunikācijā. Uzņēmumā arī apgalvo, ka līgums nemaz neesot lauzts. 

“Līgums starp akciju sabiedrību “Kauno tiltai” un Rīgas pašvaldību  par Deglava tilta rekontrukciju izbeidzās līdz ar tā termiņu un darbu pabeigšanu. Puses ir abpusēji par to vienojušās. Šobrīd ar Rīgas pašvaldību notiek diskusijas par nelieliem tehniskiem problēmjautājumiem. Mēs ceram visus šos jautājumu atrisināt tuvākajā laikā,” norāda “Kauno tiltai”.  Būvnieks saņēmis arī lielāko daļu no nolīgtā. Domstarpību dēļ vēl neizmaksātā summa ir 565 tūkstoši eiro, bet izmaksātā  - pieci miljoni eiro, neskaitot PVN. 

Turklāt “Kauno tiltai” bija gatavs arī būvēt nākamo kārtu. Iepirkumā darbu turpināšanai gan izraudzīts viņu vienīgais konkursa konkurents SIA “Tilts”, ar ko citos projektos, piemēram, būvējot pārvadu Daugavpilī, kur arī bija problēmas ar būvdarbu laikā nomainītiem materiāliem, kompānijas strādājušas kopā.  

Vai “Kauno tiltai” konkursa rezultātus apstrīdēs, pagaidām nav zināms. Konkurence konkursā uz būvniecības otro etapu bija samazinājusies divkārt, salīdzinot ar pirmo, kad gatavību rekonstruēt tiltu pauda četri uzņēmumi. Savukārt

iepirkumā par otrā etapa būvuzraudzību vispār neviens nepieteicās, tādēļ būvuzraugs būs jāmeklē vēlreiz. Satiksmes departamentā gan saka, ka tas var radīt īslaicīgas problēmas, bet būtiski tas tālākos darbus neiekavēs. 

Rīgas domes pagaidu administrācijā vērtē, ka Deglava tilta rekonstrukcijas problēmas, tāpat kā citiem būvniecības projektiem, ir pārlieku samilzušas un Satiksmes departamentam uzdots to atrisināt. Pagaidu administrācijas vadātājs Edvīns Balševics gan atturējās vērtēt paša Satiksmes departamenta atbildību par to, kā process izvērties. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti