Broža bija viens no tiem, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopā ar tilta būvniekiem – “LNK” grupas pārstāvjiem aizturēja 2016.gadā paralēli vēl citam ar korupciju saistītam kriminālprocesam saistībā ar tā paša būvnieka darbībām Lietuvā.
Apsūdzības šajā lietā celtas par amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu. Piemēram, Zaķusalā bija jānomaina bruģis un ratiņu nobrauktuve. No pieciem pretendentiem uzvarēja “LNK Industries”, jo tā piedāvāja īsāko termiņu. Patiesībā darbi notika ilgāk, taču līgumsodu to veicējiem nepiemēroja, jo formāli darbi bija apturēti "nepiemērotu" laika apstākļu dēļ, taču it kā apturēšanas laikā tie turpinājās, tādējādi faktisko izpildi pagarinot. Taču tie nav vienīgie iespējamie pārkāpumi.
Lietā apsūdzētas septiņas personas. Pirmajai tiesas sēdei Salu tilta lietā vajadzēja vajadzēja notikt šā gada 12. augustā. U.Brožas advokāts Rinalds Bušs lūdza tiesai atļauju savam aizstāvamajam sēdē piedalīties attālināti, jo no Vācijas izbraukāt viņš nevarēs. “Pirmkārt, tas saistās arī ar Covid jautājumu, jo mēs zinām, ka šobrīd Eiropā šī pandēmija atkal parādās, tiek slēgtas robežas. Nonākt pašizolācijā uz divām nedēļām – nu, tas, protams, nevienam nav nepieciešams ,” sacīja advokāts. Viņš pauž pārliecību, ka tiesas procesu tas neietekmēs un U.Broža nepazudīs. “Kāpēc ir jādomā vienmēr tik slikti, ja cilvēks vēlas piedalītos procesā. Kāpēc, lai viņš pazustu?” - norādīja R.Bušs.
Tiesai lēmums par šo vēl jāpieņem, taču tā nav vienīgā lieta, kurā tiesā Brožu. 7.septembrī Brožam būtu jāierodas tiesu namā Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur skata tā dēvēto Barona ielas lietu.
Arī šajā lietā, kur būvdarbus veica būvuzņēmums “Binders”, bet būvuzraudzību - agrākais Brožas uzņēmums SIA “Bild”, bet no Satiksmes departamentā puses pārraudzīja pats Broža, ir aizdomas par viltotiem dokumentiem. Tiesas sēdes, kas pēc apsūdzēto lūguma gan ir slēgtas, šajā lietā notikušas jau vairākas. Taču šobrīd nav skaidrs, kā procesu ietekmēs Brožas pārvākšanās. Lietas tiesnese Anita Moļņika LTV raidījumam “de facto” norāda: “Apsūdzētās personas un juridiskās personas pārstāvji līdz šim uz tiesas sēdēm ieradās un tiesas izmeklēšanas procesu nevilcināja.(..) Attiecībā uz apsūdzēto U.Brožu, jāsaka, ka šo informāciju pirmo reizi gūstu no jums. Nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanu videokonferences režīmā, līdz ar to provizoriski šobrīd es negribētu minēt par iespējām skatīt lietu septembrī.”
Jāpiebilst, ka Rīgas pašvaldības struktūrās Brožam bija vieta arī pēc tam, kad viņam šo lietu dēļ nācās atstāt Satiksmes departamentu – darbi viņam atradās “Rīgas Satiksmē”. Savukārt viņa toreizējais vietnieks departamentā Jānis Spriņģis, līdz ar Brožu būdams apsūdzētais Barona ielas lietā, ne vien saglabāja darbu departamentā, bet pēc tam saņēma prēmiju ar toreizējā departamenta Emīla Jakrina vadītāja gādību.
Gan mazākos apmēros, bet arī saistīta ar būvniecību un tās laikā viltotiem dokumentiem, ir arī Rīgas 1.slimnīcas lieta. Tā ir nesenākā – ierosināta pērnā gada aprīlī, bet arī - jau nonākusi tiesā. Slimnīca pieder pašvaldībai. Lietā apsūdzēts, agrākais slimnīcas valdes loceklis, Rīgas domes deputāts no “Saskaņas” - Genādijs Sevastjanovs (“Saskaņa”), Aleksandrs Kreicers, kurš jau tiesāts bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā un vēl divi cilvēki. G.Sevastjanovs vairs nav slimnīcas valdē, jo iesniedza atlūgumu šajā vasarā. Bet, kad lietu uzsāka 2019. gada pavasarī, toreizējā domes vadība nesaskatīja iemeslus, lai pieņemtu kādus mērus. Toreizējais vicemērs Vadims Baraņņiks norādīja, ka nav nekāda pamata neuzticēties – toreiz vēl partijas biedram - G.Sevastjanovam.
A.Kreicera vadītais būvniecības uzņēmums “Torensberg” Rīgas 1.slimnīcā īstenojis vairākus projektus un konkrētā lieta saistīta ar remontdarbiem slimnīcas 10. nodaļas pagrabstāvā. Tie faktiski notika 2018. gadā, bet iepirkums, kurā to veicējs arī uzvarēja – rīkots gadu vēlāk. KNAB izmeklētāji uzskatīja, ka notikusi krāpšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un dokumentu viltošana. Prokuratūra gan lietu sašaurināja tikai par dokumentu viltošanu, jo, kā “de facto” norādīja prokurore Santa Berga, pārējās daļās netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz šim šajā lietā notikusi gan tikai viena tiesas sēdē. Divas pavasarī paredzētās nācās atlikt Covid-19 dēļ. Tagad tuvākā sēde nolikta septembra vidū.
