Panorāma

Latvijas neatkarības atjaunošanas «de facto» 26. gadadiena

Panorāma

Kundziņsalā atklāj bezsaimnieka konteinerus

Būs mazāk valsts naudas jauniem tēriņiem

Nākamā gada budžetā būs mazāk naudas jauniem tēriņiem

Veidojot jauno valsts budžetu, naudas, ko dalīt jaunām vajadzībām un vēlmēm, nebūs tik daudz kā iepriekšējos gados, atzina premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Valdība sākusi darbu pie nākamo trīs gadu budžeta, taču pieprasījumu ir desmitkārt vairāk nekā iespēju.

Gadu no gada lielākās diskusijas, plānojot valsts budžetu, ir par tās naudas sadali, kas nosacīti paliek pāri pēc pamatizdevumu aprēķināšanas. Valdības dokumentos to dēvē par fiskālo telpu, un, piemēram, nākamgad tā būs aptuveni 60 miljoni eiro.

Tikmēr ministriju vēlmes pēc papildu finansējuma aplēstas 600 miljonu apmērā. Premjers norādīja, ka tādēļ rūpīgi jāizvērtē prioritātes un par tām vēl būs diskusija.

Ministrijām savu prioritāšu saraksts jānoīsina līdz trim pasākumiem, lai diskusijas varētu turpināt par tiešām svarīgāko.

“Ņemot vērā, ka tā rocība ir mazāk nekā iepriekšējos gados, šodien tika atlikts jautājums par iekšējiem resursiem un Finanšu ministrijai ar katru ministriju jāstrādā atsevišķi. Mēs zinām, ka ļoti daudz var atrast iekšējos resursos. Mēs zinām, kādas ir aktualitātes un pie papildu ekonomijas ir iespējams atrast arī kādus līdzekļus,” sacīja Kučinskis.

Turklāt 2019.gads budžeta veidošana varētu būt vēl grūtāka. Nodokļu reformas rezultātā sākotnēji šim gadam pat veidojās negatīva fiskālā telpa. Tas nozīmē, ka ne vien nebūtu papildu naudas, bet būtu vēl arī jāsavelk jostas.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) gan saka, ka risinājums tam atrasts: “Ir piedāvāts vēlāk lemt par fiskālā nodrošinājuma rezervi, novirzīt papildienākumus no radaru darbības, lielāks dividendes budžetā novirzīt no valsts kapitālsabiedrībām un vēl virkne citu pasākumu.”

Tas ļaušot ne vien nolīdzināt iztrūkumu, bet arī iegūt papildu aptuveni 20 miljonus eiro.

Ne visiem pasākumiem gan piekrīt Fiskālās disciplīnas padome. “Mēs nekādā gadījumā nevaram piekrist, ka 2019.gadā neveidotu fiskālā nodrošinājuma rezervi. Jāvērtē valdības izdevumi, ja izdevumi nav racionāli. Ja no tiem var attiekties, no tiem jāatsākas. Tas tāpat kā ģimenē: ja kādā brīdī pelnām mazliet mazāk, tad jāsamazina kādi izdevumi,” pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Viņš arī vērtē, ka līdzīgi valdībai sarežģīti būs turpmākie trīs, četri gadi: “Jārēķinās ar to, ka mums ekonomika uzkarst,

cilvēkus pārvilinās privātais sektors, kas piedāvās labākas algas, resursu darba samaksai budžeta sfērā nebūs, jo tie paliek ļoti ierobežoti līdzekļi.

Izņēmums būs tikai valdības prioritātes, kur mēģinās labot jau iekavēto algu līmeņa izlīdzinājumu veselības nozarē.”

Veselības nozarē tiešām ir viena no nedaudzajām, kurām jau šobrīd valdībā sola labāku situāciju un kurai vairs nebūs jācīnās par daļu no atlikušās naudas. Veselības aprūpes budžets ieplānots par aptuveni 200 miljoniem lielāks nekā šobrīd.

Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā) saka – tas gan neatrisina visas problēmas, bet ir liels solis uz priekšu: “Nākamā gada budžeta ieskicējums parāda, ka mēs tiešām domājam par mediķu atalgojumu. No šī 1% sociālo iemaksu 70-80 miljoni aiziet mediķu atalgojumam. Un otra daļa, ka domājam par pacientiem, jo budžeta deficīta atkāpe ir gan strukturālās reformas, gan pieejamības jautājums, lai cilvēks var nokļūt pie ārsta.”

Līdzīgi labākā situācijā nekā citas ministrijas ir Satiksmes ministrija, kurai arī jau iepriekš iedalīti papildu 25 miljoni autoceļu uzturēšanai un arī šis piešķīrums ir ārpus diskusijām par fiskālās telpas sadali.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti