Dienas ziņas

Mūžībā aizgājis arhiteks Gunārs Birkerts

Dienas ziņas

Jūrā meklē pazudušu bērnu

«Oligarhu lietas» parlamentārajā komisijā izjautā prokurorus

«Oligarhu sarunu» komisija pievēršas izmeklēšanas kvalitātei; to konsultēs Lemberga dēla bijušais advokāts

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas pēta valsts nozagšanas pazīmes un izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā, otrdien, 15. iztaujāja prokuratūras pārstāvjus, kas norādīja uz nepietiekamu lietas izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Tas gan raisīja bažas, ka likumsargu konfrontēšana aizēnos pašu lietas būtību un novirzīs uzmanību no valsts nozagšanas jautājuma. Komisija arī tika pie konsultantā  - advokāta Alda Allika, kas savulaik aizstāvējis  oligarhu lietā figurējošā Aivara Lemberga dēlu Anriju.  

Tā sauktajā oligarhu lietā otrdien bija otrā Saeimas parlamentārās komisijas sēdē. Taču pirms jautājumu vētīt pēc būtības, atkal izgaismojās deputātu nesaskaņas, aptuveni 20 minūtes diskutējot par iepriekšējo sēžu protokoliem un to precizitāti. 

“Oligarhu sarunu” komisiju konsultēs Lemberga dēla bijušais advokāts Alliks

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas pēta valsts nozagšanas pazīmes un izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā konsulēs sarunās iesaistītā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēla Anrija bijušais advokāts Aldis Alliks. Saeimas kanceleja jau esot noslēgusi ar viņu attiecīgu uzņēmuma līgumu.

 Alliks komisijas konsultanta amatam pieteicies pats un neuzskata, ka, kļūstot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultantu, var nonākt interešu konfliktā.  

Zvērinātu advokātu Aldi Alliku par tā dēvētās oligarhu jeb „Rīdzenes” sarunu izmeklēšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultantu izraudzījusies komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”), kas pati šajās sarunās pieminēta kā iespējama premjerministre.

Alliks bijis Ventspils mēra Aivara Lemberga dēla Anrija Lemberga aizstāvis kriminālprocesā, kā arī kāda civillietā. Sudraba par šo faktu ir informēta, taču neuzskata, ka tas rada augsni interešu konfliktam.

Viņa norādīja, ka lietas, kurās Alliks pārstāvēja Anriju Lembergu, nav saistītas ar izmeklēšanas komisijas jautājumiem, un, ja radīsies kādas bažas, viņš nevarēs konsultēt komisiju konkrētajā jautājumā.

Sudraba Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” skaidroja, ka Alliku izvēlējusies, interesējoties, kādi kvalificēti juristi varētu konsultēt komisiju. Vēlāk arī pats Alliks viņu uzrunāja. Sudrabai esot ieteikti vairāki cilvēki, un viņa izvēlējās Alliku, redzot viņa pieredzi, profesionalitāti un praktiskas zināšanas kriminālprocesu jautājumos.

Sudraba apgalvo, ka Alliks ir profesionālākais no visiem kandidātiem, kas varētu pretendēt uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas konsultanta vietu. Pārējo pretendentu vārdus Sudraba gan neatklāj.

Sudraba arī pauda, ka jautājums par Lemberga dēla aizstāvību ar Alliku ir pārrunāts un Alliks nav nekādā viedā saistīts ar pašu Aivaru Lembergu.   Tāpat viņa atzina, ka Allikam par komisijas konsultēšanu ir paredzēta samaksa, bet nenosauca, kāda tā būs.   

Alliks otrdien medijiem apstiprināja, ka uz komisijas konsultanta vietu pieteicies pats. Viņš ir pārliecināts, ka šī nav interešu konflikta situācija, kaut arī neizslēdz, ka „Rīdzenes” sarunās varētu būt pieminēts viņa bijušais klients Anrijs Lembergs. “Bet vai viss, ko tēvs ar dēlu runā, ir valsts nozagšana?” retoriski jautāja advokāts.  

Jautāts, kāda bija viņa motivācija, lai pieteiktos, Alliks sacīja: “Kaut ko labu izdarīt.” Plašāk gan viņš to neskaidroja.  

Alliks jau otrdien piedalījās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, kurā uzklausīja Ģenerālprokuratūras pārstāvju skatījumu uz oligarhu lietas izmeklēšanas procesu. Viņš piedalījās arī sēdes slēgtajā daļā.  

Prokurors komisijas sēdē norāda uz trūkumiem operatīvajā darbā

Otrajā komisijas sēdē, meklējot iemeslus, kādēļ savulaik skaļā krimināllieta ne ar ko nebeidzās, komisija iztaujāja  šīs lietas uzraugošo prokuroru Māri Leju. Viņš uzsvēra, ka izšķiroša loma bija operatīvā darba kvalitātei un tas nebija izdarīts līdz galam.  

“Manā skatījumā šeit vairāk bija jāveic slepenās darbības, vai tās būtu operatīvās darbības vai sevišķās darbības kriminālprocesa ietvaros, bet katrā ziņā tās slepenās darbības. Jo tām jau ir lielākā nozīme,” komisijā pauda Leja.

Leja operatīvo darbību lomu, kas jau vairāk ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atbildība, salīdzināja ar mājas pamatiem – ja tie nav stipri, arī stipru māju, proti, lietu uz tās nevar uzbūvēt. Un tieši tādēļ arī lieta neesot sūtīta uz tiesu. Traucējis arī tas, ka no KNAB noplūdusi informācija, ka Aināru Šleseru, kura sarunas viesnīcā “Rīdzene” ir lietas pamatā, noklausās. Šlesers par noklausīšanos zinājis jau vienu – divas nedēļas pēc tās uzsākšanas.

“Ja persona, pret kuru tiek veikti operatīvās darbības pasākumi, kurai nav jāzina, ka viņa tiek noklausīta, tiek informēta, ka viņa tiek noklausīta… Tad, protams, jautājums, cik daudz mēs no tā iegūsim. Un otrs jautājums – pat ja šajās sarunā būs kādi fakti, cik mēs uz viņiem varēsim paļauties un piešķirt ticamību,” norādīja Leja.

Leja deputātiem pauda, ka izmeklētāji prokuroru norādījumus pildījuši atbilstoši savām iespējām. Jautāti par to, vai KNAB kapacitāte bijusi pietiekama lietas izmeklēšanai, Ģenerālprokuratūras pārstāvji atzina, ka jautājums par izmeklēšanas nodaļas kapacitāti apspriests ar toreizējo biroja vadību.

Vienlaikus virsprokurors Modris Adlers vērsa komisijas deputātu uzmanību uz to, ka paralēli oligarhu lietas izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpināja izmeklēt vairākas citas apjomīgas un plašu rezonansi izraisījušas lietas.

“KNAB izmeklēšanas nodaļā nebija tikai viena “oligarhu lieta”, viņi turpināja strādāt arī ar citām. Gribu atgādināt, ka 2009.gada oktobrī tika sākti procesi par Bērnu slimnīcu, kur bija astoņi apsūdzētie. 2010.gada aprīlī “Daimler” lieta par autobusu iepirkumu Rīgas pilsētā, kur ir seši apsūdzētie. Var runāt arī par “Latvenergo” lietu. Un šeit atspoguļojas arī tas, ka ne vienmēr izmeklēšanas ilgums ir atkarīgs no izmeklētājiem, bet arī no izmeklējamo darbību apjoma,” piebilda Adlers.

Vēlreiz iztaujās KNAB

Lai arī KNAB pārstāvji komisijā bija jau iepriekšējā reizē, parlamentārās izmeklēšanas komisija prasīs birojam paskaidrojumu arī par prokuratūras teikto. Jo vēl viens jautājums esot, kāpēc līdz krimināllietas ierosināšanai vajadzējis tik ilgs laiks – pāris gadu pēc operatīvo darbību uzsākšanas.

“Uzsākot procesu tik ļoti ilgu laiku pēc tā, kad ir sarunās dzirdēti fakti par iespējamu noziedzīgu rīcību, es gribētu zināt atbildi, kāpēc tas tā notiek. Jo vēlāk uzsāk darbību pie praktiskas noziedzīgi nodarījumu pierādīšanas, jo mazāk tā novedīs pie rezultāta,” norādīja Sudraba.

Sudraba Latvijas Radio sacīja, ka pēc sarunas ar prokuratūru viņai radies iespaids, ka KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe nespēja organizēt lietas izmeklēšanu tā, lai lieta nonāktu līdz tiesai, jo jau pašā sākumā noplūda informācija par noklausīšanos, turklāt prokurori vairākkārt norādījuši, ka ar noklausītajām sarunām vien nepietiks un  jāizdara daudz lielāks darbs, lai būtu pamats apsūdzības celšanai.

Tāpēc nākamo sēdi, nākamajā otrdiena, 22.augustā, komisija plāno KNAB, lai iztaujātu ar šo lietu saistītos darbiniekus. Savukārt pēc tam, ja būs nepieciešama papildu informācija, varētu aicināt arī ar lietu saistītos bijušos KNAB darbiniekus, pauda Sudraba.

Leja gan Latvijas Radio sacīja, ka, viņaprāt, lietas neveiksmē nevar būt vainojams kāds viens faktors, bet drīzāk tas ir vairāku faktoru kopums. 

Bažas par novirzīšanos no būtības

Savukārt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis Andrejs Judins (“Vienotība”) Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” pauda bažas, ka komisija novirzās no paša galvenā jautājuma.

Mēģinājumi noskaidrot, ko darīja KNAB un prokuratūra, nepalīdzēs analizēt to, kā cilvēki savā darbā apspriež jautājumus un pieņem lēmumus savās interesēs, kā notika valsts nozagšana. Judins atzina, ka viņam ir sajūta, ka komisijas vairākums nesteidzas par to runāt.

Viņš sacīja, ka šobrīd ir liels risks, ka mēģinājumi konfrontēt prokuratūru un KNAB nepalīdzēs atklāt patiesību. Viņaprāt, ir jāanalizē pati lieta, jāaicina cilvēki, kas figurē
šajā lietā, jālasa lietas materiāli.

Ja komisija turpinās strādāt kā līdz šim, “būsim pie secinājuma, ka jāpalabo trīs panti, jāpiešķir nauda KNAB, un nekāda valsts nozagšana nav notikusi”, sacīja Judins.

Tāpēc viņš aicinu kolēģus komisijā lasīt materiālus un domāt par būtību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt