Pirmdien komisijas sēdē sprieda par „valsts nozagšanas” sabiedriski politiskajiem aspektiem. Taču neiztika arī bez kritikas attiecībā uz šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībniekiem.
Valsts sagrābšanas gadījumā korumpanti ietekmē spēles noteikumu jeb likumu saturu. Tā Saeimas „oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā skaidroja sabiedriskās politikas centra „Providus” eksperts Valsts Kalniņš. Šī komisijas sēde bija veltīta „valsts nozagšanas” teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
„Tulkojumā no angļu frāzes „state capture” es vienmēr lietoju tulkojumu „valsts sagrābšana”, jo man šķiet, ka šajā gadījumā primāri ir runa par kontroles iegūšanu pār lēmumiem,” skaidroja Kalniņš.
Valsts sagrābšana ir darbības, par kurām var sodīt, un ir tādas, par kurām nevar. Tas nav juridisks termins, atgādināja Valts Kalniņš.
„Pats kodols, pati esence valsts sagrābšanas jēdzienam ir situācijas, kur politisko lēmumu pieņēmēji un arī tiesneši - to es arī uzsvērtu - pieņem lēmumus, lai gūtu prettiesisku vai slēptu ekonomisko labumu,” skaidroja pētnieks. Vai nu kāds cilvēkam iedod šo labumu, vai arī cilvēks pats apzināti izmanto iespēju grozīt vai pieņemt likumu savu personīgo vai tuvinieku interesēs.
Komisijas sēdē deputāti vaicāja arī par lobēšanas likumu. Kalniņš norādīja, ka lobēšanas pamatprincipu nostiprināšana likumā sabiedrībai padarītu skaidrākas politiķu ietekmēšanas atļautās metodes. Ar to iespējams padarīt arī caurskatāmāku lobētāju darbu, pauda Kalniņš.
Turklāt eksperts arī uzskata, ka šo jēdzienu varētu attiecināt arī uz pašvaldībām, ne tikai uz valsti.
Savukārt, pieminot valsts sagrābšanu kontekstā arī ar pašvaldībām, komisijas sēdē runāja Mārupes novada domes deputāts Edgars Jansons, kas iepriekš bijis “oligarhu lietā” figurējošā Aivara Lemberga bērniem piederošā uzņēmuma “LSF holdings” valdes priekšsēdētājs. Publicētajās “Rīdzenes sarunās” viņš piesaukts saistībā ar kukuļdošanu Rīgas Brīvostā velkoņu pakalpojumu sakarā.
TV3 raidījums „Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka "oligarhu lietu" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Sudraba pirms nepilnām divām nedēļām kādā Rīgas restorānā ar Jansonu tikusies, „lai pārliecinātos, ka viss ir bijis pilnīgi pretējs tam, kā tiek uzrādīts sarunās”.
„Es domāju, ka es esmu viens no tādiem deputātiem pašvaldībās, kas tiešām reāli cīnās ar korupciju,” paziņoja Jansons.
Pats Jansons gan komisijas sēdē norādīja, ka bijis pareizais cilvēks, ko aicināt.
„Ja mēs runājam par Sudrabas kundzes uzrunāto personu Edgaru Jansonu, lai atnāktu uz šejieni un izstāstītu par vienu epizodi, kas it kā minēta žurnālā „Ir”, tur nav minēts ne mans vārds, ne mans uzvārds, es Sudrabas kundzei teicu tā – es gribu uzzināt apstākļus, pie kādiem viņa mani aicina. Ja viņa mani aicina uzreiz uztaisīt par vainīgu, es nenākšu uz šo komisiju,” klāstīja Jansons.
“Tāpēc mēs arī tikāmies pietiekami atklātā vietā. Ja mēs būtu tikušies kaut kur pagrabos un slēptos, būtu vēl aizdomīgāk,” uzsvēra Jansons.
Komisijas sēdē Jansons arī uzsvēra, ka kukuļus nevienam nav devis.
“Arī tās epizodes, kuras es izlasīju pēc tam, kad Sudrabas kundze man par tām izstāstīja, jo es žurnālu “Ir” nelasu, jo esmu aizņemts cīņā ar korupciju Mārupes domē.. Tad secinājums man bija tāds – es nevaru atbildēt par cilvēkiem, kas runā manā vārdā un es nevaru atbildēt par tiem darbiem, kas it kā notikuši pēc mana laika, tas tiešām ir noticis pēc mana laika. Jo vairāk, ka man tiešu attiecību ar Rīgas brīvostas pārvaldi nebija,” sacīja Jansons.
Viņš gan sacīja, ka viņa daudzas aizdomīgas lietas zināmas, bet par tām viņš informēšot attiecīgās iestādes, ja tām būšot interese.
Sudraba pēc komisijas sēdes teica, ka Jansons paudis daudz informācijas pārdomām un rīcībai par „valsts nozagšanu”.
Deputāts Andrejs Judins no „Vienotības” gan Jansonam atgādināja, ka saistībā ar neziņošanu par noziegumu ir paredzēta atbildība.
„Tātad viens no diviem. Vai nu jūs sniegsiet informāciju un izpildīsiet to, kas paredzēts likumā. Vai nu jūsu vārdi bija tukši un jums nekādas informācijas par smagiem noziegumiem nav,” norādīja Judins.
Komisijas sēdē piedalījās arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš. Viņš vērsa uzmanību uz komisijas pieaicinātajām personām, kuras dažādā laikā saņēmušas mantisku labumu no Lemberga vai viņa ģimenes locekļiem. Kaimiņš sauca to par ņirgāšanos. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba gan uzskata: ja cilvēks veic kādu darījumu vai aizstāv kādu, tad tas nenozīmē, ka viņš arī rīkojas tāpat kā otra puse.
„Mēs visi rēķināmies ar šiem faktiem, apstākļiem. Un arī es, pieņemot lēmumus par cilvēku uzaicināšanu, rēķinos ar šiem faktiem un apstākļiem,” uzsvēra Sudraba.
Nākamajā sēdē iecerēts spriest par iespējamu mediju ietekmēšanu un prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli.
Jau ziņots, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, Saeimā izveidota šim jautājumam veltīta parlamentārās izmeklēšanas komisija.
