Mūzikas festivāls "Positivus" galvaspilsētas centrā notiek pirmo reizi, taču pasākuma organizatori sola, ka arī ne pēdējo. Festivāla apmeklētāji tā norisi Rīgā vērtē ar dalītām jūtām.
Autora ziņas
Šim bija jābūt gadam, kad mēs atgriežamies pie lidojumu skaita palielinājuma un turpinām savienot Eiropu un Āziju, intervijā Latvijas Televīzijai norādīja Somijas nacionālajā lidsabiedrībā “Finnair”. Taču kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā pagājuši jau vairāki mēneši un aviosabiedrības visā pasaulē turpina pielāgot attīstības stratēģijas ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Vienlaikus attīstību atsevišķos tirgos joprojām bremzē Covid-19 izplatība.
Pirmo reizi plašākai publikai prezentēts ASV aviobūves kompānijas "Boeing" radītais zemūdens drons "Orca", kas paredzēts ASV Jūras spēku vajadzībām.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sestdien, 25. jūnijā, atrada piektdien Rīgā, Juglas ezerā noslīkušo vīrieti, Latvijas Televīziju informēja VUGD pārstāve Ilze Dāme-Birziņa. Savukārt vairākās citās ūdenstilpnēs dažādās situācijās izglābti pieci cilvēki; visi gadījumi saistīti ar laivošanu.
Drīdzis tiek uzskatīts ne tikai par dziļāko ezeru Baltijā, bet vienlaikus tas ir arī viens no tīrākajiem ezeriem mūsu reģionā. 1938. gadā tika veikti pirmie ezera dziļuma mērījumi, kas uzrādīja, ka ezera dziļākā vieta ir vairāk nekā 60 metru. Kopš tā laika ezers ir mērīts ļoti daudz reižu, bet vēl nekad ar Latvijā unikālu bezpilota dronu, kas nevis lido, bet gan peld.
Ķīna aizliegusi valstī ielidot Krievijas aviopārvadātāju lidmašīnām "Boeing" un "Airbus". Šādu lidmašīnu Krievijā ir vairums, un situācija izveidojusies tāpēc, ka Krievija ir nozagusi vairākus simtus lidmašīnu, kas pieder iznomātājiem Rietumos. Ķīna tagad bažījas par šo lidmašīnu drošumu, jo Krievija tās nevar apgādāt ar rezerves daļām.
Ir pienācis laiks, lai NATO vadībā būtu sieviete, un alianses ģenerālsekretāram jābūt no valsts, kas patiesi saprot Krieviju, līdz ar ko Igaunijas premjere Kaja Kallasa ir labākā no variantiem. Šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Pasaules panorāma" pauda Eiropas politikas analīzes centra pētnieks Edvards Lūkass.
Cik patiesībā ir ciešas attiecības Eirāzijas militārās alianses jeb Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstīm? Šī organizācija tika dibināta 90. gadu sākumā kā Eirāzijas atbilde NATO. Šāds jautājums ir radies pēc nesenās Krievijas līdera Vladimira Putina sasauktās šo valstu vadītāju sanāksmes Maskavā, pēc kuras daudzi uzdeva jautājumu, vai šīs bijušās PSRS ietekmes zemes atsauktos Putina aicinājumam karot. Vairāki eksperti uzskata, ka Krievijas sabiedrotie sāk no valsts distancēties.
Lai atvieglotu uzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” hidrologu darbu, iegādāts unikāls peldlīdzeklis – ūdens drons. Jaunā iekārta ļaus veikt gultnes mērījumus tur, kur tas līdz šim nav bijis iespējams, piemēram, Ogres upē vai kādā no Latvijas ezeriem.
Krievijas iebrukums Ukrainā lika savu vēsturiski neitrālo nostāju militāro alianšu kontekstā pārdomāt mūsu reģiona kaimiņvalstīm Somijai un Zviedrijai. Un nepilnu trīs mēnešu laikā kopš kara sākuma abas, vēl nesen atturīgas vai noraidošas, jau šonedēļ varētu paziņot par lēmumu pievienoties NATO.
Ģeopolitiskās situācijas dēļ, kā arī analizējot pasažieru paradumus, vairākas mūsu reģionā esošās lidsabiedrības lēmušas par savu lidmašīnu un to apkalpju izīrēšanu citiem pārvadātājiem Skandināvijā un Vācijā. Citi pārvadātāji tikai izīrē savas lidmašīnas, taču Latvijas lidsabiedrība paziņojusi, ka arī nomās lidmašīnas no citiem pārvadātājiem.
Meklējot arvien jaunus veidus, lai palielinātu aviācijas pasažieru plūsmas, lidsabiedrības visā pasaulē meklē jaunas sadarbības iespējas. Un jaunus tirgus meklē arī Latvija, kurā ieradušies speciālisti no Federālās aviācijas administrācijas (FAA), kas veic civilās aviācijas sistēmas auditu. No šī audita rezultātiem atkarīgs tas, vai Latvija varēs uzņemt lidmašīnas, kas lido no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).
Jau pēc nedēļas – 13. maijā sāksies daudzu sporta draugu gaidītākais gada notikums – pasaules čempionāts hokejā. Vērienīgajam notikumam gatavojas arī par Somijas hokeja galvaspilsētu dēvētā Tamperes pilsēta, kur tikai pirms dažiem mēnešiem atklāja Eiropā modernāko ledus arēnu.
Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” atvērusi jaunu bāzi Tamperē, Somijā, no kurienes būs septiņi tiešie lidojumi papildus jau esošajiem reisiem uz Rīgu, informēja “airBaltic”.
Krievijas valdība kopš marta ir nacionalizējusi vairāk nekā 480 lidmašīnas, kas likumīgi pieder dažādām firmām, kas nodarbojas ar lidmašīnu izīrēšanu.
“Lielbritānija ir nobažījusies par esošo situāciju Austrumukrainā, bet vienlaikus mēs zinām, ka Ukraina spēs aizstāvēt savu valsti, atgūt Krievijas iekaroto teritoriju un uzvarēt šo karu,” intervijā LTV raidījumam “Pasaules Panorāma” stāsta Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas Eiropas direkcijas ģenerāldirektors Džulians Braitvaits.
Starptautiskajā lidostā “Rīga” otrdien tika demonstrēts, kā bezpilota gaisa kuģis jeb drons spēj integrēties kopīgā gaisa telpā ar pilotējamām lidmašīnām. Tehnoloģiju un tās sniegto iespēju attīstība ir ietekmējusi arī dronu pielietojumu. Reālajā laikā simulējot dažādus scenārijus, tostarp mijiedarbību ar pilotējamo aviāciju, otrdien tika prezentētas tehnoloģiju iespējas drošākas Eiropas gaisa satiksmes organizēšanai nākotnē.
Laikā, kad liela daļa pasaules mīkstina ceļošanas ierobežojumus, tikai likumsakarīgs ir jautājums, kad aviosabiedrības atgriezīsies pie pirmskrīzes rādītājiem. Par šo un arī par Krievijas kara ietekmi uz aviāciju, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
“Šis ir simbols ne tikai mieram, bet arī Ukrainai,” tā ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīziju saka nu jau iznīcinātās pasaulē smagākās lidmašīnas kapteinis Dmitro Antonovs. Aprīļa sākumā Dmitro kopā ar kolēģiem un Ukrainas televīziju atradās Hostomeļas lidostā, kuru vien pirms pāris dienām bija pametuši Krievijas spēki. Ar viņu sazinājāmies vien pāris dienas pēc tam, kad viņš ar savām acīm redzējis krievu okupantu atstāto postu pilsētā un lidostā.
"Neskatoties uz dažādu ierobežojumu atvieglojumu, joprojām ir spēkā aicinājums atturēties no nesvarīgiem ceļojumiem," atgādina Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Vienlaikus aviācijas nozare novēro cilvēku piesardzību, iegādājoties biļetes uz dažādiem galamērķiem.
Pēc divu gadu pārtraukuma trešdien darbavietās atkal manāmi skolnieki, kuri Ēnu dienā iepazina, iespējams, savu nākotnes profesiju. Programmēšana un medicīna ir tās nozares, kurās strādājošos šī gada Ēnu dienā skolēni vēlējās ēnot visvairāk. Starp pieprasītākajām profesijām no ēnotāju puses ir arī amati, kas saistīti ar aviācijas jomu.
Krievijas sāktais karš Ukrainā un sankcijas, kuras rietumvalstis vērsušas pret Krieviju, kā arī Krievijas atbildes sankcijas ietekmē arī civilās aviācijas pārlidojumus. Ja Eiropas rietumi un dienvidi fiksē arvien vairāk lidojumu savās gaisa telpās, tad sliktāka situācija ir Baltijas valstīs un Ukrainas kaimiņvalstīs.
Lai uzlabotu Latvijas gaisa telpas drošību, turpmāk bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lidojumi tiks uzraudzīti ar īpašām signālu uztveršanas iekārtām. Tas ļaus ne tikai gādāt par drošību, bet vienlaikus apzināt vietas, kur dronu lidojumi notiek visbiežāk. Jaunās dronu uzraudzības sistēmas prezentācija ceturtdien, 31. martā, notika starptautiskajā lidostā "Rīga".
Starptautiskā izstāde "Expo2020", kas tiek dēvēta arī par uzņēmēju olimpiskajām spēlēm, noslēgsies šī mēneša izskaņā. Izstāde pirmo reizi notika kādā no Tuvo Austrumu valstīm – Dubaijā.
Eiropas Savienības Aviācijas aģentūra izplatījusi brīdinājumu, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā var negatīvi ietekmēt Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) pārklājumu atsevišķās reģiona vietās. GPS traucējumi mūsu reģionā un Somijas austrumu rajonos novēroti jau kopš marta sākuma. Visvairāk par notiekošo uztraucas aviācijas nozarē, taču traucējumi var ietekmēt arī ikdienišķākas ierīces vai cilvēku darbības, kurās GPS izmanto.
Avarējusi Ķīnas aviokompānijas "China Eastern" lidmašīna ar 132 cilvēkiem, apstiprināja Ķīnas aviācijas pārvalde. Tā ir lielākā aviokatastrofa Ķīnā gandrīz 30 gadu laikā.
Dažādu starptautisko sankciju rezultātā Krievija ir palikusi ne tikai bez rezerves daļām lidmašīnām, kas ražotas Eiropā, ASV un Brazīlijā, bet arī bez jauniem gaisa kuģiem, kuri būtu jāsaņem turpmākajos gados. Piegāžu apturēšana raisījusi jautājumu, cik ilgi Krievijas aviokompānijas būs spējīgas izmantot rietumvalstu lidmašīnas.
Apritējis teju mēnesis, kopš Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" paziņojusi par gaisa telpas slēgšanu rietumvalstu aviokompānijām. Tas bija atbildes solis uz rietumvalstu piemēroto sankciju pirmo vilni, kad ASV, Kanāda un visa Eiropas Savienība savā gaisa telpā aizliedza atrasties Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.
Starptautiskā Lidostu padome Eiropā un Starptautiskā Gaisa transporta asociācija aicinājušas atcelt visus atlikušos Covid-19 ierobežojumus ceļojumiem Eiropas Savienībā (ES) un Šengenas zonā, paziņojumā norādīja asociācija.
Reaģējot uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Eiropas Savienības (ES) ieviestajām sankcijām pret Krieviju par tās uzsākto karu Ukrainā, aviobūves uzņēmumi “Boeing” un “Airbus” paziņojuši ne tikai par sadarbības apturēšanu ar kompānijām Krievijā, bet arī par jaunu lidmašīnu piegāžu apturēšanu. “Boeing”, piemēram, vairs neiegādāsies titānu no Krievijas, paļaujoties uz savām rezervēm un alternatīviem piegādātājiem.
Par inženierijas brīnumu dēvētajai Ukrainas lidmašīnai “Mriya” jeb “Sapnis” bija ļoti būtiska loma kravu aviācijas nozarē. Radīta Padomju Savienībā, piedzīvojusi vairāku gadu dīkstāvi, atgriešanos apritē un nu tikusi iznīcināta Krievijas sāktajā karā Ukrainā.
Sākot ar pusnakti uz 27. februāri, Latvijas gaisa telpa būs slēgta komerclidojumiem Krievijā reģistrētu pārvadātāju gaisa kuģiem – tā sestdien pēc Satiksmes ministrijas rosinājuma ārkārtas sēdē lēmusi valdība. Lēmums saistīts ar Krievijas plaša mēroga militāru agresiju pret Ukrainu, un šis solis saskaņots ar Lietuvu un Igauniju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
