Pasaules panorāma

Vai NATO vadība varētu tikt kādam no Baltijas valstīm?

Pasaules panorāma

Ieskats 25. maija «Pasaules panorāmas» tematos

Eksperti: Krievijas sabiedrotie sāk distancēties no agresora

Eksperti: Krievijas sabiedrotie sāk distancēties no Maskavas agresijas

Cik patiesībā ir ciešas attiecības Eirāzijas militārās alianses jeb Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstīm? Šī organizācija tika dibināta 90. gadu sākumā kā Eirāzijas atbilde NATO. Šāds jautājums ir radies pēc nesenās Krievijas līdera Vladimira Putina sasauktās šo valstu vadītāju sanāksmes Maskavā, pēc kuras daudzi uzdeva jautājumu, vai šīs bijušās PSRS ietekmes zemes atsauktos Putina aicinājumam karot. Vairāki eksperti uzskata, ka Krievijas sabiedrotie sāk no valsts distancēties.

Sešu organizācijas valstu līderi – no Kirgizstānas, Kazahstānas, Tadžikistānas, Armēnijas, Baltkrievijas un Krievijas tikās Maskavā, lai atzīmētu organizācijas 30. gadskārtu, un vienlaikus šī bija pirmā visu amatpersonu tikšanās kopš 2019. gada, kas toreiz tika aizvadīta Biškekā, Kirgizstānā. Rietumu medijos ziņas par notikušo  ir visai skopas. Taču izskanējuši minējumi, ka, iespējams, Putins varētu lūkoties pēc palīgiem iesāktajā karā pret Ukrainu. 

Valstis līdzīgi kā NATO vieno kolektīvās aizsardzības līgums, kurā ir minēts, ka uzbrukums vienai nozīmē, ka citas nāk palīgā, un Putins teorētiski varētu to izmantot, ja Ukraina ietu veiksmīgi tālāk, atkarojot Donbasu, ko Putins uzskata par savu. Latvijas Televīzijas raidījuma "Pasaules panorāma" uzrunātie eksperti gan nav tik pārliecināti, ka šīs valstis būtu militāri spēcīgi palīgi Krievijai nedz karā pret Ukrainu, nedz pret NATO valstīm.

Somijas Ārpolitikas institūta Centrālāzijas reģiona pētniece Kristīna Silvana norādīja: "Es nedomāju, ka tās vēlētos doties palīgā Krievijai, bet vienlaikus neuzskatu, ka Krievijas uzbrukums NATO ir reāls, bet, no otras puses, mums ir jāatceras, ka Krievijai ir zināma ietekme šajās valstīs, un ir iespējams, ka tās tiktu ierautas karadarbībā. Protams, tad jādomā par to, kāda šī palīdzība būtu.

Droši vien, ka tā būtu līdzīga kā Baltkrievijas gadījumā, kad tiek piedāvāts savā teritorijā izvietot Krievijas spēkus. Turklāt stāsts nav tikai par Baltkrieviju, jo arī Tadžikistānā ir Krievijas armijas bāzes."

Ja tomēr šāds scenārijs būtu reāls, tad Armēnija, Kazahstāna un Kirgizstāna darītu visu, lai turētos maksimāli tālu, uzskata Armēnijas reģionālo studiju centra direktors Ričards Giragosjans. Viņš arī uzsvēra to, ka Krievija ne tikai dominē organizācijā, bet arī klaji ignorē atsevišķu dalībvalstu vadītāju nostāju.

Giragosjans sacīja: "Runājot par nule kā notikušo organizācijas dalībvalstu tikšanos Kremlī, jāmin, ka arī tur tiešā veidā tika izaicināts Armēnijas premjerministrs, runājot par Kalnu Karabahas jautājumu un mūsu nostāju šajā ziņā. Izskatās, ka

Krievija ir izolēta, un tas vairo tās dusmas, kas palielina draudus pret pārējām dalībvalstīm."

Un tieši šīs dusmas ir tās, kas, kā norādīja Giragosjans, var tikt vērstas ne tikai pret Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstīm, bet arī tām, kas atrodas Krievijas kaimiņos, prasot pierādīt savu lojalitāti. Tāpēc tas, ka Baltija ir NATO, mūsu reģionam ir glābiņš. Savukārt Putina uzvedība paša drošības organizācijā norāda, ka tās dalībvalstu starpā vienotības nav, uzskata eksperts.

Giragosjans skaidroja: "Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ir kļuvis ļoti skaidrs viens novērojums, par ko runāja jau kādu laiku –

Kolektīvās drošības līguma organizācija nekad nav bijusi vienota un uzticama organizācija un to nevar pielīdzināt NATO.

No Armēnijas viedokļa – mēs neesam tikai kaut  tādi cietumnieki Putinam, kurš vada šo organizāciju, bet mums ir jāizvairās atrasties nepareizajā vēstures pusē, un tāpēc mēs cenšamies darīt, var teikt, pēc iespējas mazāk, lai neprovocētu Krieviju."

Giragosjans arī atzīmēja, ka Krievija pati organizāciju vienmēr ir uzskatījusi par vairāk sekundāru un augstāk vērtējusi tiešas divpusējās attiecības ar kādu kaimiņvalsti. Un par to arī liecina Krievijas pašas visai zemās investīcijas organizācijā, kas tagad spēlē par labu tām zemēm, kuras vēlas ieturēt lielāku distanci no Krievijas, lai netiktu ierautas karā. Bet valstu tā sauktā draudzība ar Kremli ir atkarīga no vairākiem faktoriem.

Somijas Ārpolitikas institūta Centrālāzijas reģiona pētniece norādīja: "Tas ir atkarīgs no tā, kā turpinās karš Ukrainā, kā arī tas, cik toksiska kļūst pati Krievija.

Visas Centrālāzijas valstis pašas vēlas izvairīties no sankcijām, tāpēc tās distancējas no Krievijas.

Bet vienlaikus šīs zemes ir tās, kas Krievijai palīdz pārvarēt sankciju ietekmi. Tās veido tādu kā balansu starp Rietumiem un Krieviju. Protams, runājot par Centrālāziju, jāmin, ka rietumvalstis ir gana tālu un tuvāk atrodas Ķīna, kas arī cenšas izvērst savu ietekmi reģionā."

Tomēr, ja valstīm reģionā ir jāizvēlas starp divām varām, tad vairums paliek draudzīgās attiecībās ar Krieviju, nevis Ķīnu, kas, iespējams, ir labākā no divām sliktajām iespējām.

KONTEKSTS:

Aizpagājušajā nedēļas nogalē Kolektīvās drošības līguma organizācija atzīmēja 30. gadskārtu kopš tās dibināšanas. Šī organizācija apvieno Krieviju, Kazahstānu, Armēniju, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Šī organizācija tiek uzskatīta par Krievijas vadītu alternatīvu NATO. 

Baltkrievijas aizsardzības ministrs izteicies, ka pēc dažiem gadiem organizācijā varētu iesaistīties vēl desmitiem valstu. Ukrainas prese gan joko, ka tas būtu iespējams vien tad, ja Krievija sadalītos daudzās mazās valstiņās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt