Aplēses liecina, ka Krievijā atrodas vairāk nekā 700 lidmašīnu, kuras iznomātas no rietumvalstu kompānijām.
Ņemot vērā dažādo lidmašīnu stāvokli, modifikācijas un citus aspektus, ir grūti nosaukt aptuveno lidmašīnu vērtību, bet speciālisti min, ka to vērtība ir vairāk nekā 800 miljonu ASV dolāru.
Sankcijas pret aviācijas sektoru bija vienas no pirmajām, un jau kara sākumā par darbības apturēšanu Krievijā paziņoja gan Amerikas Savienoto Valstu (ASV) aviobūves milzis "Boeing", gan Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus". Un tas būtiski ietekmē arī ar lidmašīnu apkopi saistītos jautājumus.
"Mēs redzam, ka pašlaik Krievijā ir aptuveni 755 rietumvalstu lidmašīnu, no kurām aptuveni 527 ir lidojušas pēdējo trīs mēnešu laikā. Ir grūti noskaidrot, vai šo lidmašīnu izmantošanas kritums ir saistīts ar Covid-19 vai ar Krievijas karadarbību Ukrainā. Neskatoties uz to,
maijā tikai 412 lidmašīnas tika izmantotas lidojumiem, kas nozīmē, ka redzam aktīvo lidmašīnu skaita samazināšanos. Tas varētu tikt skaidrots ar apkopes jautājumu un nespēju iegūt rezerves daļas, kuras Krievijai nav rietumvalstu sankciju dēļ. (..)"
Un problēmas Krievijas pusei sagādā ne tikai sankciju dēļ aizliegtās rezerves daļas, bet arī lidmašīnu datorsistēmas. Piemēram, modernajai “Airbus A350” licenci atjauno tieši “Airbus” speciālisti, un kopš marta šīs lidmašīnas atrodas dīkstāvē. Viens no galvenajiem lidmašīnu pasūtītājiem bija Krievijas lielākā aviosabiedrība “Aeroflot”. Jau kopš sankciju pirmajām dienām, uzņēmumi, kas nodarbojas ar lidmašīnu nomu, cenšas atgūt nozagtās lidmašīnas, bet arī šis process nav viegls, jo Krievija veic starptautiskos lidojumus tikai uz tādām valstīm, kas garantējušas lidmašīnu drošību, un viens no šādiem piemēriem ir Šrilanka.
Bija periods, kad tika piedāvāts Krievijai vai nu atgriezt šīs lidmašīnas, vai arī tās atpirkt. Sankcijas šo atļāva, un šajā laikā tika panākta vienošanās par aptuveni 80 lidmašīnu vai nu atgriešanu uzņēmumiem vai to izpirkšanu.
Runājot par lidmašīnu arestiem, gadījumos, kad tiek pārkāpti nomas noteikumi, tad tie ir jāīsteno tādās vietās, kurās to atļauj tiesu sistēma. Un jau tagad ir skaidrs, ka Krievija šādu procesu nepieļaus," sacīja aviācijas konsultāciju firmas "IBA Aero" pārstāvis Deniss Brailsfords.
Krievija ne tikai atsakās no lidmašīnu atdošanas iznomātājiem, bet tās iekļauj savā reģistrā, tādējādi cenšoties arī atvieglot dažādas procedūras, kas saistās ar lidojumu sertifikātu izdošanu. Iekļaušana Krievijas reģistrā arī ir kā papildu drošība pret rietumvalstu centieniem nozagto mantu atgūt. Starptautiskajiem ekspertiem šis solis liek diskutēt par to, cik droši varētu būt aviopārvadājumi Krievijā.
""Aeroflot" un "S7" var lepoties ar labiem drošības rādītājiem. Tāpat jāsaka, ka viņiem ir labi attīstītas apkopes iespējas. Risks, kā jau minēju, ir tad, kad kādas daļas ir jāmaina.
Un šeit mēs varam nonākt pie atsevišķu lidmašīnu kanibalizācijas – paņemt rezerves daļas no vienas lidmašīnas un izvietot tās citā, bet var būt arī gadījumi, kad Krievijas iestādes ļaus veikt lidojumus ar vairāk defektiem.
Pašlaik katrai lidmašīnai to ražotāji ir minējuši minimālo ekipējuma apjomu, kas nepieciešams, lai droši šo lidmašīnu izmantotu. Tas var iekļaut, piemēram, dažādus vadības instrumentus un pat pelnu traukus tualetēs. Protams, nav zināms, vai šādu risku Krievija uzņemtos, bet, ja tas notiktu, tad nākotnē būtu ļoti grūti pierādīt Rietumiem, ka viņi spēj nodrošināt augstu drošības standartu," sprieda Brailsfords.
Vienlaikus Krievija ir paziņojusi, ka tā mobilizē savu aviācijas ražošanu, lai mazinātu rietumvalstu sankciju ietekmi, tomēr, kā norādīja eksperts, arī šeit situācija nebūt nav tik vienkārša, jo jaunākajos modeļos, ko bija paredzēts ražot Krievijā, ir vairākas detaļas, kas pašlaik ir iekļautas sankciju sarakstos.
"Jā, piemēram, "Sukhoi Superjet" ir viens no šādiem piemēriem. Šajā lidmašīnā aviācijas elektronika ir ražota Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī dzinēju ražošanā Krievija sadarbojās ar Francijas uzņēmumu "Safran". Sadarbības neesamība ir apturējusi lidmašīnu ražošanu. Protams, Krievija ir paziņojusi, ka attīstīs šo daļu ražošanu, bet tam būs nepieciešams ilgs laiks," vērtēja Brailsfords.
Eksperts arī minēja, ka tad, kad sankcijas tiks atceltas, Rietumu pasaule vairs neuzticēsies Krievijai tādā mērā, kā tas bija pirms 24. februāra. Tas attiecas arī uz lidmašīnu īres noteikumiem, kas pret šo valsti varētu būt ļoti stingri.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
