Rietumvalstu sankcijas pārvelk svītru jaunu lidmašīnu piegādei Krievijas aviokompānijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Reaģējot uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Eiropas Savienības (ES) ieviestajām sankcijām pret Krieviju par tās uzsākto karu Ukrainā, aviobūves uzņēmumi “Boeing” un “Airbus” paziņojuši ne tikai par sadarbības apturēšanu ar kompānijām Krievijā, bet arī par jaunu lidmašīnu piegāžu apturēšanu. “Boeing”, piemēram, vairs neiegādāsies titānu no Krievijas, paļaujoties uz savām rezervēm un alternatīviem piegādātājiem.

Abi aviobūves milži arī apturējuši atbalsta sniegšanu Krievijas aviokompānijām un savu Maskavas pārstāvniecību darbību. Atbalsta sniegšanu apturējusi arī Brazīlijas aviobūves kompānija “Embraer”.

“Boeing” atceļ vismaz 42 lidmašīnu piegādi

ASV aviobūves uzņēmums “Boeing” paziņojis, ka pirms sankciju ieviešanas kompānijai bija līgums par vismaz 42 gaisa kuģu piegādi dažādām Krievijas aviokompānijām. Sešas “Boeing 777-200F” tipa kravas lidmašīnu modifikācijas bija paredzēts piegādāt uzņēmumam “AirBridge Cargo”, kas šī tipa lidmašīnas izmanto kopš 2020. gada. Līgumu par “Boeing” lidmašīnu piegādi tika parakstīts 2019. gadā.

Savukārt 36 “Boeing 737 MAX 8s” pasažieru lidmašīnas tika paredzētas trim aviokompānijām – “UTair”, “Ural Airlines” un “S7 airlines”. Lielākā pasūtījuma daļa bija paredzēta trešajai lielākajai Krievijas aviokompānijai “UTair”, kura nesaņems 28 lidmašīnas. Šī modeļa lidmašīnas kompānija cerēja izmantot, lai nomainītu savu floti un turpinātu attīstības stratēģiju. Tiesa, līdz šim kompānija nebija saņēmusi nevienu no pasūtītajām lidmašīnām. Runājot par “Ural Airlines” un “S7 airlines”, jāsaka, ka šīs kompānijas bija vien pāris mēnešu attālumā no jauno “737-Max” saņemšanas.


"Airbus" atceļ vismaz 22 lidmašīnu piegādi

Arī Eiropas aviobūves uzņēmums “Airbus” paziņojis par plānoto piegāžu atcelšanu vairākām Krievijas aviokompānijām. Šī pasūtījuma kopējais apjoms ir vismaz 22 gaisa kuģi, bet lielākā daļa ir tālā maršruta lidmašīnas “Airbus A350”. Krievijas aviokompānija “Aeroflot” ir ne tikai lielākā Krievijas aviokompānija, bet arī lielākais “Airbus” klients no Krievijas. No 22 lidmašīnām 13, kas ir “A350” modeļa gaisa kuģi, bija paredzētas “Aeroflot”. Piecas lidmašīnas bija plānots piegādāt jau pieminētajai “S7 airlines”. Vēl pāris lidmašīnas bija paredzētas kompānijai “Smart Avia”, kura cerēja saņemt ļoti populārā “Airbus A320Neo” modeļa lidmašīnas.


Kas notiks ar pasūtījumiem?

Eiropas Savienības vērstās sankcijas pret Krieviju stiprinās Eiropas aviokompānijas, piemēram, Vācijas nacionālā lidsabiedrība “Lufthansa” jau paziņojusi, ka ir gatava vest sarunas par Krievijai plānoto lidmašīnu iegādi. Par šo ikgadējā preses konferencē, kas notika 3. martā, paziņoja kompānijas vadītājs Karstens Špors. Viņš arī norādīja, ka kompānija izskata iespējas iegādāties “B777” kravas lidmašīnas, kas būtu papildinājums jau esošajai kravas aviācijas flotei.

Ņemot vērā, ka visas minētās lidmašīnas ir ļoti pieprasītas starptautiskajā tirgū, domājams, ka nebūs ilgi jāmeklē potenciālie pircēji.

Ar ko lidos Krievijas kompānijas?

Jau pašlaik Krievijas aviokompānijas ir parakstījušas līgumus par vairāku simtu pasažieru lidmašīnu piegādi gan kompānijām “Rossiya” un “Red Wings”, gan “Azimut” un citām. Līgumi parakstīti gan par “Sukhoi SSJ 100” un “MC-21s”, gan par “Ilyushin-114-300” lidmašīnu piegādi.

Neskatoties uz apjomīgajiem pasūtījumu līgumiem, aviokompānijas tik drīz savas lidmašīnas nesaņems, un iemesli tam ir dažādi.


Pirmkārt, “Ilyushin-114-300” ir pirms 30 gadiem veidotās lidmašīnas atjaunotā versija. Šī turbopropelleru lidmašīna nekad nav bijusi iecienīta aviokompāniju vidū. “Il-114-300” atjaunotās versijas pamatā ir Rietumos izmantotie "DHC Q400" un "ATR-72" modeļu gaisa kuģi. Pirms gada sākti šī modeļa testa lidojumi, un tiek sagaidīts, ka sertifikācijas process noslēgsies šī gada laikā. Pašlaik tiek lēsts, ka gada laikā izdotos saražot aptuveni 12 šī modeļa lidmašīnas.

“MC-21” modeļa lidmašīna noslēgusi sertifikācijas procesu Krievijā un vēl pirms sankciju ieviešanas Ķīna bija viens no spēlētājiem, lai šo lidmašīnu iekļautu starptautiskā apritē. Šī modeļa lidmašīna balstīta uz populāro “A320” un “B737” modeļa bāzes, kas aviācijas ekspertiem licis uzdot jautājumu, vai šis modelis būs pienācīgs konkurents "Airbus" un "Boeing". Plānots, ka pirmos pasažieru lidojumus "MC-21" veiks jau šogad. 

Modeļa ražotājs “United Aircraft Corporation” paziņojis, ka gada laikā ir iespējams saražot līdz 36 šī modeļa vienībām, taču, ņemot vērā jaunākās ASV sankcijas pret Krieviju, lidmašīna ir palikusi bez dzinēju piegādātāja - ASV kompānijas "Pratt & Whitney".

Lidmašīnas jaunākajam modelim, kas vēl nav sertificēts, dzinējus piegādā Krievijas kompānija "Aviadvigatel".

Šeit kā alternatīva varētu būt Ķīnā ražotā "Comac C919" modeļa lidmašīna, taču arī šim modelim ir problēmas ar sertifikācijas procesu - pirmo sekmīgo testa lidojumu tā aizvadīja 2017. gadā, bet līdz 2021. gada decembrim tā bija veikusi 34 no nepieciešamajiem 276 testa lidojumiem.

Runājot par "Sukhoi SSJ 100", jāsaka, ka lidmašīnai pēc diviem negadījumiem ir ļoti slikts aviācijas drošības indekss. Pēdējo astoņu gadu laikā pasūtītājiem piegādātas vairāk nekā 150 lidmašīnas, no kurām divas ir avarējušas. Pēdējais negadījums notika 2019. gadā, kad Maskavā, Šeremetjevas lidostā, kompānijai "Aeroflot" piederošā "SSJ 100" veica avārijas nosēšanos. Negadījumā gāja bojā 41 cilvēks, bet 37 izglābās.


Un visas augstāk minētās lidmašīnas ir reģionālā tipa, respektīvi, tās nespēj pārvarēt ļoti lielus attālumus un pārvadāt lielu skaitu pasažieru. Pašlaik Krievijas aviobūves kompānijas nepiedāvā alternatīvas “Airbus” un “Boeing” tālo lidojumu gaisa kuģiem. Izņēmums ir "Ilyushin  Il-96-400M" modeļa lidmašīna, kuras lielākais izmantotājs ir Kubas aviokomopānija "Cubana". Kopš 1992. gada saražoti 30 šī tipa gaisa kuģi. 

Analizējot rietumvalstu pieņemtās sankcijas, domājams, ka tālo lidojumu gaisa kuģi tik drīz nebūs nepieciešami.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti