Aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecina, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531 gaisa kuģa.
Lidmašīnu nacionalizācija sākās martā, kad Bermudu un citu valstu, kurās reģistrētas lidmašīnas, Civilās aviācijas aģentūras sāka sertifikātu anulēšanu. “IBA Aero” savā ziņojumā norāda, ka īpašniekiem atdotas sešas ASV aviobūves uzņēmuma Boeing “777-300ER” lidmašīnas, sešas Boeing “737-800” lidmašīnas un četras Airbus “321-200” lidmašīnas.
Atdoto lidmašīnu sarakstā ir atrodamas arī dažas Boeing “747” tipa lidmašīnas, kuras aviācijas entuziastu vidū tiek dēvētas par "debesu karalienēm". Šī modeļa kravas lidmašīnu versijas, ko izmantoja gan “Sky Gates Airlines”, gan “Volga-Dnepr” grupā ietilpstošā “AirBridge Cargo”.
Pirms Ukrainā sāktā kara Krievijā atradās vairāk nekā 500 iznomātie gaisa kuģi, kuru vērtība sasniedza vairākus miljardus ASV dolāru, liecina publiski pieejamā informācija. Visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam. Pašlaik nelegāli iegūtās lidmašīnas tiek izmantotas, lai lidotu uz galamērķiem Krievijā un Baltkrievijā, kas apgrūtina iespēju tās atgūt.
“IBA Aero” publiskotā informācija liecina, ka ārvalstu īpašnieku lidmašīnas sastāda aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Visvairāk – 52 nacionalizētie gaisa kuģi – atrodas “Ural Airlines” flotē. 23 lidmašīnas iekļautas “Nordwind Airlines” flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas lielākās aviokompānijas “Aeroflot” pārziņā.
Viena no kompānijām, kas savas lidmašīnas bija izīrējusi Krievijas kompānijām, ir Dublinā bāzētā “Avolon”. Pašlaik Krievijā atrodas 10 kompānijas lidmašīnas, kas nacionalizētas un iekļautas kādā no aviolīniju flotēm.
“Mums izdevās atgūt četras no kopumā 14 izīrētajām lidmašīnām. Tā ir neliela daļa, bet tomēr,” Eiropas Gaisa satiksmes rīkotajā diskusijā pavēstīja kompānijas izpilddirektors Domhals Slaterijs.
“Ir skaidrs, ka Krievijas rīcība ir ietekmējusi visas industrijas nākotni, un arī apdrošināšanas kompānijas līgumos iekļauj īpašus punktus, kuros atrunāta jebkāda nākotnes saistība ar Krieviju,” norāda Slaterijs.
Kompānija jau pieņēmusi rūgto patiesību par lidmašīnu nacionalizāciju. Meklējot alternatīvus tirgus, uzņēmums ir atradis jaunus klientus Āzijā, uzsverot, ka tieši šis reģions turpmākajos gados uzrādīs lielu pieprasījumu pēc lidojumiem reģionālajos maršrutos.
“Redzam, ka Āzijas dienvidaustrumos aug pieprasījums pēc lidojumiem un parādās jaunas aviokompānijas, kurām lidmašīnas ir nepieciešamas. Mēs esam šeit un varam šo pakalpojumu sniegt,” atzīst Slaterijs.
Eksperti arī vērš uzmanību uz to, ka sankciju ietekmē Krievija nevar pienācīgi veikt ārvalstu lidmašīnu apkopes un tuvāko 6–12 mēnešu laikā, piemēram, Airbus “A350” izsniegtās programmatūras licences beigs darboties un tās nebūs iespējams atjaunot.
“Tas ir gluži kā ar moderno tehniku, ko var atslēgt no attāluma. Pēc noteikta laika lidmašīnām ir jāveic apkope, un šo apkopju laikā tiek veikta arī programmatūras atjaunināšana. Krievijai nav pieejama šāda sistēma, tāpēc tiek izslēgts, ka šo varētu apiet,”
norāda “IBA Aero” Līdzekļu pārvaldības vadītājs Deniss Brailsfords. Balstoties uz šo faktu, domājams, ka Krievija aktīvāk izmantos tādas lidmašīnas, kurās tik lielu lomu nespēlē dažādas programmatūras, bet darbs vairāk tiek veikts manuāli.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
