Pensionāru prasības koalīcija nesola atbalstīt pilnībā

Lai gan koalīcijas pārstāvji ir uzsvēruši, ka jautājums par valdības stabilitāti šobrīd neesot aktuāls, īstais pārbaudījums sadarbības stiprumam būs darbs pie nākamā gada valsts budžeta. Viena no strīdīgākajām lietām ir pensionāru vēlme pēc straujākas pensiju indeksācijas, taču vismaz pagaidām konkrētus solījumus šīs prasības atbalstīt nav devusi neviena no koalīcijas partijām.

Pensionāri ir ļoti pacietīga sabiedrības daļa, tomēr politiķiem viņos būtu jāieklausās – tā šorīt intervijā Latvijas Radio programmā "Labrīt" izteicās Vidzemes Augstskolas asociētā profesore Feliciana Rajevska.

"Visās valstīs, bez izņēmuma, politiķi rēķinās ar pensionāriem kā elektorātu, jo tas ir tas elektorāts, kas aizies uz vēlēšanām un kura balsis ir ļoti vēlamas. Tā ir visai liela sabiedrības daļa, kura mūs valsts vēsturē ir parādījusi, ka tā spēj mobilizēties un ietekmēt politiķu lēmumus," skaidroja Rajevska.

Viņa uzskata, ka valsts varētu atļauties indeksēt pensijas straujāk. Tomēr premjere Laimdota Straujuma no "Vienotības" pirmdien atzina, ka šogad tas neesot iespējams. Divu koalīcijas partiju pārstāvji sarunās informējuši, ka konkrēti solījumi "ar skaitļiem" pensionāru organizācijām nav doti, līdz ar to pensiju jautājumu skatīs kopā ar nākamā gada budžetu.

"Mēs sākam ar pensijām, kas ir līdz 200 eiro, un tad pakāpeniski, veicot pārrēķinu citām pensionāru grupām. [Pensiju] indeksāciju mēs vienkārši nevaram [atļauties] nākamā gada budžetā, jo nauda ir vajadzīga aizsardzībai, iekšējai drošībai, veselības aprūpei un izglītībai," teica premjere.

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Andris Siliņš gan uzskata, ka šie premjeres argumenti neesot pamatoti.

"Tie visi ir valsts budžeta jautājumi. Lūdzu, plānojiet budžetu, darbojieties, lai tas pilnvērtīgi izpildās, un risiniet jautājumus valsts budžeta iespēju robežās. Neaiztieciet sociālo apdrošināšanu. Tāpēc arī mums šobrīd ir tā, ka kādi 34% no visiem strādājošajiem maksā nodokļus tikai no minimālās algas vai pat no daudz mazākām summām. Tās ir sekas tam, kā mēs darbojamies ar valsts apdrošināšanas sistēmu," sprieda Siliņš.

Tāpēc LPF ir uzsākusi parakstu vākšanu Labklājības ministrijas izstrādāto priekšlikumu atbalstam par palielinātu pensiju indeksāciju no šī gada oktobra. Federācija arī plāno augustā aicināt uz tikšanos Ministru prezidenti un finanšu ministru. Pirmdien federācijas valde tikās ar Siliņa frakcijas – ZZS – priekšsēdētāju Augustu Brigmani, kurš gan nedeva nekādus konkrētus solījumus.

"Protams, bija asi un ļoti tieši jautājumi, un es ļoti saprotu pensionāru sāpes. Bet es virknē jautājumu pateicu, - manuprāt, godīgi -, ka ir lietas, ko mēs varam izdarīt un kas finansiāli saistībā ar nākamā gada budžetu ir izdarāmas, un sarunas par to arī notiek," teica Brigmanis, uzsverot, ka pensionāru organizācijām nākamā gada budžeta izstrādē aktīvi būtu jāpiedalās. Vienlaikus pensionāri brīdināti, ka "lielas cerības uz ļoti lielu naudas līdzekļu piešķiršanu nevarētu būt patreiz".

Jāatzīmē, ka LPF vadība uzsver – tā šobrīd nevirza jautājumus, kas varētu ietekmēt tieši valsts budžetu jau nākamgad. Piemēram, senioru veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi pensionāri prasa izveidot līdz valsts simtgadei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt