Panorāma

Jaunievēlētā Valsts prezidenta skolotāja

Panorāma

Intervija ar Raimondu Bergmani

Aizsardzības ministra amatam virza R.Bergmani

Koalīcija neiebilst pret Bergmaņa virzīšanu par aizsardzības ministru

Valsts prezidenta vēlēšanu laikā radušās nesaskaņas starp valdību veidojošajām partijām esot rimušās, un koalīcija ir vienojusies turpināt darbu kopā. To pēc pirmdien koalīcijas padomes sēdes paziņoja premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”). Koalīcijas partneri arī neiebilst, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) par prezidentu ievēlētā Raimonda Vējoņa vietā uz Aizsardzības ministriju virza Raimondu Bergmani.

Bergmanis Raimonds

Dzimis: 1966.gadā 25.jūlijā Pļaviņās

 

Izglītība

1991. - Rīgas Tehniskā universitāte, Inženieris - ķīmiķis, stikla un sitālu ķīmiskās tehnoloģijas speciālists

2003. - Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmija, Pedagoģijas bakalaura grāds sportā, sporta darba speciālists, smagatlētikas treneris

 

Karjera

12.Saeimas deputāts 

Treneris SK “Ķeizarmežs”

instruktors Valsts prezidenta Drošības dienestā

2014.10. - Rekrutēšanas Jaunsardzes Centra rekrutēšanas nodaļas rekrutēšanas speciālists; Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents

2014.10. - kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās no partijas "Zaļo un Zemnieku savienība" saraksta; ievēlēts

Politiskā un sabiedriskā darbība

Triju Olimpisko spēļu dalībnieks svarcelšanā - Barselonā 1992.gadā, Atlantā 1996.gadā, Sidnejā 2000.gadā

Eiropas vicečempions (1997)
6.vieta Pasaules čempionātā (1997)
Latvijas čempions 10 reizes
Latvijas rekordists

2008.08- žurnālā "Pastaiga" minēts kā viens no 50 Latvijā visapskaustākajiem cilvēkiem

2011.3. - ievēlēts par Latvijas Olimpiešu kluba prezidentu

2014.10. - Latvijas Olimpiešu kluba prezidents; Latvijas Olimpiskās akadēmijas senators

Zaļo un Zemnieku savienība pirmdien oficiāli apstiprināja jau pagājušajā nedēļā izskanējušo: par aizsardzības ministru tā virzīs pusgadu deputāta amatā nostrādājušo Raimondu Bergmani, kurš vairāk pazīstams nevis kā politiķi, bet gan kā bijušais svarcēlājs, spēkavīru sacensību dalībnieks un pasākumu vadītājs.

Šo izvēli pamatoja „zaļzemnieku” Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: „Pirmkārt, Bergmaņa kungs jau ilgstoši bija saistīts ar aizsardzība struktūrām un ir varbūt maldīgs priekšstats, ka obligāti jābūt par aizsardzības ministru ģenerāļiem vai ļoti augsta ranga ierēdņiem, kas strādā šajā [jomā]. Es un pārējie kolēģi domājam, ka primārais ir pārzināt šo sistēmu, lai būtu pilnīgs iespaids. Un otra lieta – man nav ne mazāko šaubu, ka Bergmaņa kungs ar savām  komunikācijas spējām un profesionālu attieksmi pret darbu visnotaļ būs cienīgs amata kandidāts. Man nav nemazāko šaubu, ka Bergmaņa kungs iegūs visaugstākās kategorijas pielaidi [valsts noslēpumam]. Un  galu galā Bergmanis izturējis pārbaudi attiecībā pret tautu – viņš ievēlēts par Saeimas deputātu, kas nav mazsvarīgs faktors.”

Arī pašu ministra kandidātu Bergmani politiskās pieredzes trūkums nebiedē: „Šajā ministrijā un šajā nozarē nekādas kardinālas izmaiņas nav nepieciešamas. Tur strādā ļoti pieredzējuši un kompetenti cilvēki. Var tikai sekot līdzi viņu darbībām un saprast, ka to ir novērtējuši arī mūsu sabiedrotie. Tā ka domāju – tur nav nepieciešamība pēc lielām pārmaiņām. Tur jārūpējas par to, lai tiktu noturētas šīs apņemšanās, ko uzņēmusies valdība – sarūpēt budžetu šajā nozarē. Mēs paši saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija. Arī valdības deklarācijā šī ir viena no prioritātēm.”

Bergmaņa kandidatūru pēc sarunas ar Raimondu Vējoni atbalsta arī premjerministre Laimdota Straujuma: „Es atbalstu, ka Bergmaņa kungs varētu būt ministrs. Un es uzreiz noraidu to, ka viņam nav pietiekošas informācijas – viņš ir aizsardzības jomā strādājis un viņš arī gatavojis ziņojumus NATO. Līdz ar to viņam ir zināšanas. Un aizsardzības ministram nav svarīga dienesta pakāpe, (..) jo ministrs ir politiska persona, un armiju joprojām komandēs ģenerālis Graube.”

Koalīcija turpina strādāt

Koalīcijā šodien pārrunātas pagājušās nedēļas domstarpības saistībā ar prezidenta vēlēšanām, kad Nacionālā apvienība pēc Egila Levita izkrišanas nolēma tomēr neatbalstīt otru koalīcijas kandidātu Vējoni.

Saruna bija ilga, bet premjeres komentāri – lakoniski: „Mēs turpinām strādāt. Un vairāk komentārus nekādus es nesniegšu par šo jautājumu. Šobrīd koalīcija ir apņēmības pilna strādāt pie budžeta, protams, tas nebūs vienkārši, bet strādāsim.”

Arī Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis norādīja, ka partija ir gatava darboties valdībā arī turpmāk: „Domāju, ka mēs vienojāmies par to, ka mēs turpināsim darbu. Iepriekš bija varbūt atšķirīgi viedokļi, bet svarīgākais, ka mēs vienojāmies turpināt darbu uz priekšu. Risks vienmēr ir. Mēs dzīvojam sarežģītos apstākļos – gan ģeopolitiski sarežģītos, gan finansiāli sarežģīti. Tas nozīmē, ka šie jautājumi būs jārisina un riski jāpārvar.”

To pašu par ZZS teica arī Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars: „Mēs ceram, ka šī koalīcija nostrādās pietiekoši ilgi un katrā ziņā Zaļo un zemnieku savienības interesēs nav veidot kādu nestabilitāti valdībā vai kā savādāk šūpot šo  koalīciju. Mums ir pietiekoši atbildīgi brīži gan zivsaimniecībā, gan ekonomiskā, sociālā spriedze, arī ārpolitika. Protams, budžeta veidošana varētu būt smags jautājums, bet te kā premjerministre minēja – jautājums, cik mēs spējam saliedēties un vai būsim populisti uz budžeta veidošanas brīdi.”

Jāpiebilst, ka darbu pie nākamā gada valsts budžeta veidošanas valdība sāks jau nākamnedēļ.

Ziņots, ka pirmdien ZZS valde nolēma izvirzīt aizsardzības ministra amatam Bergmani. Viņa kandidatūra ZZS valde atbalstīta vienprātīgi.

Iepriekš arī vēstīts, ka par spīti Nacionālās apvienības solījumiem Valsts prezidenta vēlēšanās balsot pret Raimondu Vējoni viņš šajā amatā tika ievēlēts. Pēc vēlēšanām izskanējušas bažas par iespējamām pārmaiņām koalīcijā un valdībā. Tomēr vismaz pagaidām koalīcijas partneri apgalvo, ka valdības krišana nedraudot.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti