Digitālās televīzijas krimināllietā gaidāms spriedums

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludinās saīsināto spriedumu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Tiesā šī lieta tika skatīta septiņus gadus, savukārt izmeklēšana tajā tika uzsākta jau pirms 12 gadiem. Uz apsūdzēto sola sākotnēji sēdēja 20 personas, taču viena apsūdzētā – Ināra Rudaka nu ir mirusi, spriedumu tā arī nesagaidījusi.

Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un organizētā grupā, kā arī par tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Tas viss ir saistīts ar mēģinājumiem ieviest digitālo televīziju Latvijā. Prokuratūras ieskatā, daudzu miljonu vērtā līguma noslēgšana tikusi panākta uz fiktīvu rekomendāciju un atzinumu pamata.

2000.gadā Latvijā tika uzsākts vairākus desmitus miljonus latu vērts digitālās televīzijas projekts – to bija paredzēt pilnībā ieviest līdz 2006.gadam. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” jeb LVRTC šim nolūkam izveidoja meitas uzņēmumu “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” jeb DLRTC. Tas savukārt noslēdza vairāk nekā 30 miljonus latu vērtu līgumu ar Lielbritānijas uzņēmumu “Kempmayer Media Limited” un tā meitas uzņēmumu “Kempmayer Media Latvia” par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.

Līguma ietvaros DLRTC no "Kempmayer" iepirka digitālās televīzijas apraides iekārtas un dekoderus, ko savukārt firma bija iepirkusi no citiem piegādātājiem. Taču vēlāk izrādījās, ka Lielbritānijas “Kempmayer” nav pieredzes šādu projektu ieviešanā – tā bija pastkastītes firma, aiz kuras slēpās nezināmi īpašnieki. Turklāt vairāki būtiski lēmumi saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu bija pieņemti bez valdības ziņas.

2003.gadā izmeklēšanu par projektu uzsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Sākotnēji apsūdzības tika izvirzītas ekspremjeram Andrim Šķēlem piederošās firmas „Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbiniekam Harijam Krongornam, kurš tika aizturēts pēc kratīšanas birojā.

Taču vēlāk apsūdzēto saraksts krietni pieauga. Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins (tagad Boldans) un nu jau nelaiķe Ināra Rudaka tika apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem. Taču vēlāk apsūdzība tika grozīta uz valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Pilnvarnieki bija apstiprinājuši līguma slēgšanu ar "Kempmayer".

DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde tika apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics tika apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders tika apsūdzēts par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt bijušajam DLRTC konsultantam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta par lielas krāpšanas atbalstīšanu.

Bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti par krāpšanu lielā apjomā un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā.

Advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta par krāpšanu lielā apjomā.

Savukārt bijušajam televīzijas LNT valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un uzņēmuma "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.

Sabiedrisko attiecību speciālistam Jurģim Liepniekam tika uzrādīta apsūdzība par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Nu jau pensionētais prokurors Edvīns Piliksers visbargākos sodus prasīja apsūdzētajam polittehnologam Liepniekam, kā arī finanšu konsultantam Krongornam un Zabeckim. Prokurors skaidroja, ka šīs personas bijušas reģistrētas kā patiesie labuma guvēji lietā figurējošajos ārzonu uzņēmumos. Tomēr neviens no apsūdzētajiem savu vainu gan neatzīst, ko visi šonedēļ arī uzsvēra savā pēdējā vārdā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt