Kas tad bija?

Padomju valsts drošības iestāžu darbība okupētajā Latvijā

Kas tad bija?

Trešā atmoda

Tuskulēni Viļņā — vai Stūra māja Rīgā?

18 padomju varas nogalināti latvieši Lietuvā. Tiesāti Viļņā vai Šauļos, apbedīti Tuskulēnos

Latvijas Okupācijas muzejs pērn saņēma ziņu no kolēģiem Lietuvā, ka Tuskulēnu padomju upuru piemiņas memoriālajā kompleksā apbedīti arī 18 latvieši. Pētot pieejamos dokumentus, noskaidrojās, ka Lietuvas pierobežā un Latvijā arestētie cilvēki nogalināti no 44. līdz 45. gadam un vairāk nekā pusei represēti arī ģimenes locekļi.

Pārsvarā tiesāti Šauļos vai Viļņā

Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centra Tuskulēnu piemiņas parka memoriālā kompleksa pētnieki 2023. gadā vērsās pie Latvijas Okupācijas muzeja ar lūgumu palīdzēt noskaidrot biogrāfiskos datus 18 latviešiem, kuri tika nogalināti PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta jeb NKVD (Народный комиссариат внутренних дел – krievu val.) iekšējā cietumā Viļņā un apbedīti Tuskulēnu muižas teritorijā 1944.–1945. gadā.

Tuskulēni.
Tuskulēni.

Noskaidrojās, ka Tuskulēnos apbedītajiem 18 Latvijas pilsoņiem, latviešiem, nāvessods tika izpildīts no 1944. gada 28. septembra līdz 1945. gada 25. novembrim. Pēc krimināllietu materiāliem viņi tika arestēti Latvijā vai Lietuvas pierobežā no 1944. gada 13. augusta līdz 1945. gada 28. maijam. Lielākai daļai tiesu procesi notika Šauļos vai Viļņā. Viņu krimināllietas glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā, kurās atrodas gan arestēto anketas, nopratināšanas protokolu tīrraksti, izvirzītās apsūdzības, tiesas procesi un tiesas spriedums.

20. gs. 90. gados no 18 notiesātajiem latviešiem, izskatot reabilitācijas lietas, 14 personas tika reabilitētas, bet 4 personas netika reabilitētas.

Spriežot pēc izvirzītajām apsūdzībām un tiesas sprieduma, viņus apsūdzēja par sadarbošanos ar nacistiskās Vācijas varu, piedalīšanos padomju atbalstītāju un ebreju civiliedzīvotāju arestos, ebreju nogalināšanā. Tāpat par dienēšanu policijas bataljonos, piedalīšanos soda akcijās Baltkrievijā un citur, līdzdalību sādžu dedzināšanā. Daļai tika izvirzītas apsūdzības, ka viņi dienējuši latviešu SS brīvprātīgajā  leģionā un bijuši vācu izlūkdienesta aģenti-diversanti. Tomēr lielākai daļai tika izvirzītas apsūdzības, ka viņi vācu okupācijas sākumposmā piedalījušies pašaizsardzības grupās no 1941. gada.

Latvijā vācu militārās komandantūras nepieļāva neatkarīgu militāro vienību pastāvēšanu piefrontes joslā un jau pirmajās okupācijas dienās pavēlēja nacionālajiem partizāniem nodot ieročus. Daļa šo vīriešu pievienojās pašaizsardzības vienībām, kuru uzdevums bija veikt policijas funkcijas un asistēt vācu militārajai pārvaldei. Pašaizsardzības vienību uzdevums bija palīdzēt nodrošināt kārtību, apsargāt infrastruktūras objektus, kā arī atklāt pilsētās un laukos paslēpušos sarkanarmiešus. Pašaizsardzības vienības tika likvidētas 1941. gada augustā. Daļa pašaizsardzības dalībnieku iestājās Latviešu policijas bataljonos.

Represēja arī latviešu ģimenes

Daļai no 18 personu krimināllietām pie dokumentiem klāt bija pievienotas arī lietas par tuviniekiem, kuri 1946. gadā tika deportēti kā tautas nodevēju ģimenes locekļi.

No 18 notiesātajiem 10  personām tika represēta visa ģimene vai kāds no ģimenes locekļiem.

Vienā gadījumā daļu ģimenes deportēja 1949. gada 25. martā, bet vēl vienā gadījumā sieva tika arestēta 1945. gada beigās, bet drīz pēc tam atbrīvota.

Dažas nogalināto ģimenes bija skatījuši savu radinieku personlietas Latvijas Valsts arhīvā. Vienā gadījumā interesi izrādījusi mazmeita, kura mēģināja noskaidrot sava vectēva likteni. Ģimenē ir stāsts, ka viņš ticis nogalināts un apbedīts kaut kur Tērvetes pagastā, tādēļ tuviniekiem bija pārsteigums, ka viņš atrodas Tuskulēnos. Radiniekiem bija būtiski uzzināt patiesību, kas tad notika ar viņu un kur viņš ir apbedīts, zināt kapa vietu.

Kas ir Tuskulēni?

Tuskulēni ir vieta, kur ierīkots padomju upuru piemiņas memoriālais komplekss. Tas atrodas Tuskulēnu muižas teritorijā, Viļņas ziemeļaustrumos. Tā ir vieta, kas liecina par padomju okupācijas varas brutalitāti un nežēlību. Šeit no 1944. līdz 1947. gadam slepeni tika apglabāti cilvēki, kurus nogalināja NKVD (vēlāk PSRS Valsts Drošības Komitejas (VDK)) iekšējā cietumā, izpildot okupācijas varas piespriestos nāvessodus. Mūsdienās tur ir ierīkots Tuskulēnu miera parka memoriālais komplekss. Tas ir Okupāciju un brīvības cīņu muzeja sastāvā, kas savukārt ietilpst Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centrā.

Izpētes centrs ir valsts institūcija, kurā strādā ap pusotru simtu pētnieku un darbinieku. Tas nodarbojas ar padomju režīma veiktajām represijām pret Lietuvas iedzīvotājiem un upuru identificēšanu. Centrs juridiski izvērtē genocīda organizatoru un īstenotāju rīcību, tādējādi iemūžinot brīvības cīnītāju un genocīda upuru piemiņu. Turklāt centrs koordinē arī citu institūciju veiktos pētījumus šajā jomā.

Tuskulēni.
Tuskulēni.

Kas veica represijas Tuskulēnos?

Galvenie represiju veicēji bija militārie tribunāli un NKVD. 1944. gadā Tuskulēnu muižas teritorija tika nodota padomju represīvām struktūrām un kļuva iedzīvotājiem nepieejama. Jau tā paša gada 28. septembrī VDK iekšējā cietumā Viļņā (Auku ielā 2A) sāka izpildīt pirmos nāvessodus pretpadomju bruņotajiem pretošanās cīnītājiem, Polijas pagrīdes organizāciju biedriem un atbalstītājiem, zemniekiem, intelektuāļiem, priesteriem un citiem. Daži no izpildītajiem tika apsūdzēti par sadarbību ar nacistiem, dalību holokaustā vai noziegumos pret civiliedzīvotājiem. Nāvessodi tika izpildīti līdz 1947. gada 16. aprīlim.  Kopumā nāvessodu izpildīja 767 cilvēkiem, bet vēl 7 cilvēki mira izmeklēšanas laikā. Lielākā daļa no Tuskulēnos apglabātajiem ir Lietuvas pilsoņi, bet starp tiem pēc sarakstiem identificētas 18 personas, kas ir latvieši, Latvijas pilsoņi.

Bojā gājušo vidū bija arī krievi, poļi, vācieši, baltkrievi, ukraiņi, ebreji, tāpat pa vienam igaunim, uzbekam, tatāram, osetīnam, čuvašam, armēnim un udmurtam.

Lielākā daļa jeb 613 cilvēki tika notiesāti pēc PSRS kriminālkodeksa 58. panta – par "dzimtenes nodevību". Ar PSRS Augstākās padomes 1947. gada 26. maija dekrētu nāvessods tika aizstāts ar 25 gadu cietumsodu, tomēr jau no 1950. gada nāvessoda izpilde PSRS tika atsākta. Nāvessodu izpildīja īpaša grupa, kas sastāvēja no NKVD A nodaļas darbiniekiem, kas pēc nāvessoda izpildes slepeni apglabāja savu upuru līķus masu kapos bijušās Tuskulēnu muižas teritorijā. Bedres tika izraktas iepriekš, dažas no tām izmantotas vairākas reizes. Šādos gadījumos upuru ķermeņi tika apkaisīti ar kaļķi, aplieti ar dīzeļdegvielu un pārklāti ar jumta filca kārtu, bet vēlāko nāvessodu upuri tika mesti virsū.

Tuskulēni.
Tuskulēni.

Masu kapus atklāja 1994. gadā

1988. gadā, līdz ar tautas atmodu, Lietuvā sākās darbs pie vēsturiskās patiesības atjaunošanas. Sākās bijušās VDK arhīvu dokumentu, krimināllietu izpēte, vāktas liecinieku atmiņas, tika meklētas bruņotās pretošanās kustības dalībnieku apbedījumu vietas.  Savukārt 1994. gada sākumā neatkarīgās Lietuvas Valsts drošības departaments konstatēja, ka bijušajā Tuskulēnu muižā atrodas masu kapi, kas tika datēti kā padomju režīma upuri. Tajā pašā gadā Tuskulēnu parkā sākās arheoloģiskā izpēte un darbs pie mirstīgo atlieku ekshumēšanas. Šo pētījumu laikā tika atrastas 706 cilvēku mirstīgās atliekas. 2003. gadā Tuskulēnu kapličas-kolumbārija celtniecības laikā tika atrastas vēl 18 cilvēku mirstīgās atliekas.

Kopumā arheoloģisko izrakumu laikā bijušajā Tuskulēnu muižas teritorijā tika atklātas 45 bedres ar 724 cilvēku mirstīgajām atliekām.

Līdz 2015. gadam ekspertiem izdevās identificēt 66 upuru mirstīgās atliekas.

Tuskulēnu miera parka memoriālais komplekss sastāv no četrām objektu grupām: 1) Tuskulēnu muižas teritorijas un miera parka, 2) kapličas-kolumbārija; 3) Tuskulēnu muižas kungu un kalpu mājas; 4) Baltās muižas un Svētās Terēzes kapelas. No 2002. līdz 2010. gadam pakāpeniski tika veikta visa kompleksa atjaunošana, restaurācija un renovācija. Nozīmīgākais objekts ir kapella-kolumbārijs. Tā ēkai ir izvēlēta pilskalna forma, un tur apglabātas 717 cilvēku mirstīgās atliekas identiskās urnās. Vēl citu septiņu cilvēku mirstīgās atliekas nodeva apbedīšanai radiniekiem. Tuskulēnos to 2004. gadā ierīkoja pēc muižas teritorijā esošo apbedījumu vietu un upuru mirstīgo atlieku arheoloģisko un antropoloģisko pētījumu veikšanas. 2009. gadā kapliču-kolumbāriju papildināja ar velvju mozaīku "Trīsvienība", kas simbolizē likteni, laimi un brīvību. No baltā un dzeltenā zelta gabaliņiem un daudzkrāsaina stikla veidotā mozaīka ir veltīta padomju režīma upuru piemiņai. Tajā attēlots trīs putnu – piekūna, pūces un gulbja – spārnu krustpunkts. Kalna virsotni noslēdz veidots vainags.

Tuskulēnu kolumbārija dekorācija.
Tuskulēnu kolumbārija dekorācija.

Pārējās muižas ēkās izvietotas izstādes, ekspozīcijas, darbinieku darba telpas, konferenču zāle un telpas citām vajadzībām. Muižas kungu namā ir iekārtota izstāde "Projekts – homo sovieticus", kas stāsta apmeklētājiem par padomju totalitārā režīma centieniem un pasākumiem jaunas sociālās, kultūras un politiskās vides veidošanā. Savukārt Baltās muižas ēkas pagrabā kopš 2011. gada atrodas ekspozīcija "Tuskulēnu muižas noslēpumi", kurā var iepazīties ar to, kā 1944.–1947. gadam padomju represīvās struktūras – militārie tribunāli un VDK – apgājās ar uz nāvi notiesātajiem cilvēkiem. Tajā var iepazīties ar VDK iekšējā cietumā nogalināto cilvēku biogrāfiskajiem datiem un krimināllietu dokumentiem, kā arī var uzzināt par galvenajiem nāvessodu izpildītājiem.  Eksponēti arī dokumenti, kas atklāj centienus slēpt noslepkavoto masu kapu vietas. Tāpat izvietoti arheoloģiskās izpētes laikā atrastie priekšmeti un nogalināto tuvinieku dāvinātas lietas.

Vai Latvijā ir līdzvērtīga vieta?

Tuskulēnu piemiņas parka memoriālajam kompleksam ir ļoti nozīmīga loma PSRS kara noziegumu atspoguļošanā un vēsturiskās patiesības noskaidrošanā. Lietuvas vēsturnieks Arūns Bubnis secinājis, ka Lietuvā padomju okupācijas periodā cietumos no slimībām, bada, neciešamiem apstākļiem, spīdzināšanām mira ap 3000 ieslodzīto. No viņiem apmēram 70% bija politiskie ieslodzītie. No 1941.–1943. gadam 595 ieslodzītos nošāva, un patlaban padomju okupācijas terora rezultātā Lietuvā ir divas masu nošaušanas un apbedījumu vietas – Tuskulēnos, kur puse bijusi politiski ieslodzītie, un Maciķos Šilūtē, kas atrodas pie Baltijas jūras, kur aprakti ap 560 ieslodzīto, no kuriem 70 ir bērni.

Latvijā šāda veida kompleksu, kā tas ir Tuskulēnos, nav, kas sevī apvienotu gan padomju represijās nogalināto memoriālu, gan arī sniegtu plašu informāciju par šo totalitāro režīmu un tā darbībām.

Pie mums ir memoriālie ansambļi, kuru centrālais objekts ir kapsēta. Piemēram, Lestenes Brāļu kapi, kuros ir guldīti karavīri, kuri Otrā pasaules kara laikā krituši Latviešu leģiona rindās. Tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija iespējams vienkopus pārapbedīt karavīrus no visas Latvijas. Pašlaik šeit ir pārapbedīti vairāk kā 900 kritušie latviešu karavīri. Kapi atrodas pie Lestenes luterāņu baznīcas, kas kopā veido vienotu kompleksu. Tāpat pretī baznīcai atrodas Brāļu kapu piemiņas istaba un leģionāru bunkura ekspozīcija. Bet šī un citu  kompleksu mērķis ir savādāki.

Lietuvā valstiskā līmenī pastāv Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centrs ar Okupāciju un brīvības cīņu muzeju un tā filiāli, kuram atvēlēts noteikts valsts finansējums. Latvijā faktiski nav tādas vietas, kur mums būtu ierīkots šāds memoriāls ar piemiņas vietu PSRS Valsts Drošības komitejas nogalinātajiem upuriem. Kaut gan Rīgā Matīsa kapos ir masu apbedījuma vietas, kur tika aprakti Rīgas Centrālcietumā no 1944. līdz 1953. gadam nogalinātie nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, padomju okupācijas režīma politiski represētie cilvēki un citas personas. Viņi tika slepus apbedīti izraktās kapa bedrēs Matīsa kapos. 2005. gada 11. jūnijā Matīsa kapos atklāja slīpēta granīta piemiņas plāksni nogalinātiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Tāpat turpat blakus atrodas arī piemineklis liela koka krusta formā, kas veltīts Rīgas Centrālcietumā NKVD nevainīgi nogalinātajiem cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti