NA netīk no Repatriācijas likuma izņemtā «dekolonizācija»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā nobalsoja par jauno Repatriācijas likumu, kura mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu un viņu ģimenes locekļu pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Repatrianta statuss gan nedos nekādu materiālu labumu tiem, kas pēdējos gados bija devušies darba gaitās ārzemēs un nu vēlas atgriezties. Tikmēr noprotams, ka Nacionālā apvienība (NA) nav mierā ar to, ka jaunajā likumā vairs nav pieminēta cittautiešu brīvprātīga izbraukšana no Latvijas. 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija valdības iesniegto Repatriācijas likumu konceptuāli atbalstīja jau martā. Un komisijas vārdā tāpat rīkoties arī Saeimu lūdza deputāts Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība): „Komisija sēdē konsultējās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Tiesībsarga biroju. Likumprojekta mērķis ir sekmēt un atbalstīt Latvijas pilsoņu, latviešu un lībiešu izcelsmes personu pārcelšanu uz pastāvīgu dzīvi Latvijā un viņu adaptāciju. Likumprojekts ir izstrādāts, lai repatriantam pirmajā laika posmā pēc pārcelšanās uz dzīvi Latvijā palīdzētu adaptēties. Komisija vienbalsīgi lēma likumprojektu atbalstīt.”

Būtiskākā izmaiņa - jaunais regulējums paplašinās repatriantu loku, atceļot spēkā esošo divu paaudžu ierobežojumu. Tāpat tas precīzāk noteiks personas, uz kurām attiecināms repatrianta ģimenes locekļa statuss, iekļaujot repatrianta laulāto, bērnus līdz 21 gada vecumam un apgādībā esošus vecākus.

Likums arī noteiks, kāda materiālā palīdzība repatriantiem tiek piedāvāta no valsts puses, paredzot ceļa izdevumu kompensēšanu, bezdarbnieka pabalstu, kā arī valsts valodas apguves izmaksu segšanu.

Lai gan likums tika izstrādāts tā dēvētā reemigrācijas plāna ietvaros, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze atzīst – diez vai šis Repatriācijas likums būs iemesls, kāpēc Latvijā atgrieztos uz Lielbritāniju un Īriju darba gaitās devušies tautieši.

„Likumprojekts gaidīja budžeta izskatīšanu, jo iepriekšējā redakcijā bija paredzēts, ka tie, kas ir aizbraukuši vismaz pirms desmit gadiem, viņi arī varētu pretendēt ne tikai uz repatrianta statusu, bet arī uz palīdzībām. Tās gan ir ļoti minimālas, nu tomēr. Bet, izskatot prioritātes, šai jomai tomēr naudiņu neatrada, tāpēc likumprojekts tika pārtaisīts tādā veidā, ka finansiālā palīdzība attiecas tikai uz tiem, kas izceļojuši līdz 1990.gadam, ir nepilngadīgi vai dzimuši ārzemēs,” skaidro Roze.

PMLP pārstāve arī norāda - tiem, kas trimdā aizbraukuši padomju laikā vai vispār nekad nav bijuši Latvijā, adaptācija ir nepieciešama vairāk, jo tiem, kas izbraukuši pēdējos gados, atgriezties ir vieglāk. Nav gan izslēgts, ka turpmākajos lasījumos deputāti iesniegs priekšlikumus, lai palīdzības saņēmēju loku paplašinātu, pieļauj Cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA): „Bažas mums ir, ka šis Repatriācijas likums diemžēl neko nevarēs izdarīt tiem repatriantiem, kas izceļojuši ekonomiskās emigrācijas dēļ.”

Tomēr jau ir skaidrs, ka Nacionālā apvienība jauno Repatriācijas likumu grib papildināt ar citām tai būtiskām lietām. Divas reizes frakcija bija lūgusi likuma skatīšanu atlikt, jo tajā neesot iekļauti nozīmīgi panti, kuri ir spēkā esošajā likumā.

Noprotams, ka Nacionālā apvienība nav mierā ar to, ka no jaunā likuma ir izņemts mērķis „veicināt cittautiešu brīvprātīgu atgriešanos savā etniskajā dzimtenē” un nodaļa par izceļošanas kārtību un noteikumiem.

Šī iemesla dēļ frakcijas deputāts Imants Parādnieks bija vienīgais, kas likumu neatbalstīja, balsojumā atturoties: „Jaunajā likumā nav būtisku lietu, kas ir šobrīd spēkā esošajā likumā. Pirmkārt, preambula, kur skaidri pateikts vēsturiskais aspekts, kas, ko un kāpēc, tātad - okupācija, izceļošana. Un attiecīgi tāpēc šī repatriācija – latviešu atgriešanās savā tēvzemē.

Un, otrkārt, okupācijas seku novēršana – to, kas ir ieceļojuši okupācijas un kolonizācijas rezultātā, viņu brīvprātīgas pārcelšanās veicināšana. Tas nav vairs iekļauts. Tam jābūt likumā.

Tas bija likuma mērķis sākotnēji, tāds ir arī likuma mērķis šobrīd, jo okupācijas sekas mums nav novērstas. Pēc garām pārrunām saņēmām apstiprinājumu, ka tas tiks izdarīts, tai skaitā preambula tiks ierakstīta. Bet, vai tā notiks, neesmu pārliecināts, ņemot vērā iepriekšējās pieredzes.”

Saskaņā ar likuma autoru aplēsēm, šogad repatriantu skaits varētu sasniegt vismaz 180, bet to ģimenes locekļu skaits – 90. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti