Nacionālā apvienība Valsts prezidenta amatam izvirza Levitu

Lai gan divas koalīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienība un “Vienotība” jau pauda atbalstu aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, Nacionālā apvienība (NA) trešdien nolēma prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. 

Egils Levits 

dzimis 1955.gada 30.jūnijā Rīgā

precējies bērni - 1

dzīves vieta - Bonna

Izglītība

augstākā izglītība, jurists un politologs

1972- beidzis Rīgas 2.vidusskolu

1973- beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju

1982- beidzis Hamburgas universitāti, Juridiskā fak., jurists

1985- Hamburgas universitāte, Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fak., politologs

Karjera

1976-1981 Hamburgas universitātes Austrumeiropas tiesību nodaļas līdzstrādnieks

1980-1981 Starptautisko attiecību nodaļas līdzstrādnieks

1983-1984 Minsteres Latviešu ģimnāzijas vēstures un politikas skolotājs

1984-1986 Ķīles universitātes Juridiskās fakultātes zinātniskais līdzstrādnieks

1986-1989 Šlēzvigas - Holšteinas Apgabaltiesas dienests, komandēts uz prokuratūru, tiesu, Vācu Rūpnieku apvienību un vācu Bundestāga Zinātnisko dienestu (Starptautisko attiecību un Eiropas tiesību nodaļa)

1989-1992 Austrumeiropas pētniecības institūta Getingenā zinātniskais referents, vienlaicīgi advokāts

1991-1992 LR Augstākās Padomes padomnieks

1992- LR vēstnieks Vācijā

1993- LR vēstnieks Šveicē

1993-1995 ievēlēts par 5.Saeimas deputātu

5.Saeimas juridiskās komisijas loceklis

1993-1994 Ministru prezidenta V.Birkava biedrs; tieslietu ministrs V.Birkava valdībā

1995- iecelts par LR vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā

1995.6.- ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas

1997.9.- iecelts par Latvijas Republikas pārstāvi Samierināšanas un arbitrāžas tiesā EDSA ietvaros, samierinātājs

1998.3.- iecelts Rīgas Juridiskās augstskolas Akadēmiskajā padomē

2000.1.- ievēlēts par Latvijas Juristu biedrības prezidija locekli

2001.4.- atkārtoti apstiprināts kā Latvijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatā (uz 6 gadiem)

2004.1.- Tieslietu ministrija izraudzījusi par Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi

2007.12.- iecelts par Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju

uz 2011.11. - Eiropas Savienības tiesas tiesnesis

uz 2012.9. - Eiropas Kopienas tiesas tiesnesis

Politiskā un sabiedriskā darbība

bijis "Kluba-21" biedrs

1993.6.- savienības "Latvijas ceļš" biedrs-dibinātājs

1993- 5.Saeimas vēlēšanās kandidējis savienības "Latvijas ceļš" sarakstā

2001.2.- Ministru kabinets izvirzījis kā vienu no trim Latvijas kandidātiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam

2007.5.- minēts kā Valsts prezidenta amata kandidāts; atteicies kandidēt uz šo amatu

dati: LETA

Levits jau devis piekrišanu kandidēšanai, turklāt iepriekš izskanēja, ka viņu izvirzīs ne tikai NA frakcija, bet arī daži “Vienotības” un opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” deputāti.

NA aicina arī citu frakciju deputātus atbalstīt Levita izvirzīšanu kā politiski neitrālu kandidātu. 

"Latvija ir pelnījusi tādu kandidātu kā Levits," sacīja NA deputāts Raivis Dzintars. 

Ideāli būtu, ja koalīcijai izdotos vienoties par kopīgu kandidātu, tomēr “izteikti politiska kandidāta virzīšana nav uzskatāma par kompromisu”, sacīja Dzintars.

Viņš arī pieļāva, ka prezidenta vēlēšanu gaitā koalīcija tomēr vienosies un nobalsos par kandidātu, kuram pēdējos balsojumos būs lielāks atbalsts.

NA pārstāvji arī norādīja, ka izšķiršanās par Levita virzīšanu bija ļoti vienkārša un lēmums bija vienprātīgs.

Pats Levits nav Latvijā, jo līdz 24.maijam atradīsies Luksemburgā, kur pilda ES Tiesas tiesneša pienākumus.

Levits, kuru kā iespējamo kandidātu Nacionāla apvienība minēja jau vismaz mēnesi, līdz šim bija vēlējies, lai viņu izvirza vairāku politisko spēku deputāti.

Ziņa par Levita kandidēšana Saeimas kuluāros uztverta ar satraukumu, jo tas krietni samazina cita kandidāta  – Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā un oficiāli arī “Vienotības” atbalstītā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa izredzes tikt ievēlētam.

Jau ziņots, ka pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.

Pirmdien Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uz Valsts prezidenta amatu nolēma virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Atbalstu Vējonim pauda arī koalīcijas vadošā partija "Vienotība".

Parlamentā opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība - partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.  

Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā plānotas maija beigās, jūnija sākumā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti