Egils Levits
dzimis 1955.gada 30.jūnijā Rīgā
precējies bērni - 1
dzīves vieta - Bonna
Izglītība
augstākā izglītība, jurists un politologs
1972- beidzis Rīgas 2.vidusskolu
1973- beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju
1982- beidzis Hamburgas universitāti, Juridiskā fak., jurists
1985- Hamburgas universitāte, Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fak., politologs
Karjera
1976-1981 Hamburgas universitātes Austrumeiropas tiesību nodaļas līdzstrādnieks
1980-1981 Starptautisko attiecību nodaļas līdzstrādnieks
1983-1984 Minsteres Latviešu ģimnāzijas vēstures un politikas skolotājs
1984-1986 Ķīles universitātes Juridiskās fakultātes zinātniskais līdzstrādnieks
1986-1989 Šlēzvigas - Holšteinas Apgabaltiesas dienests, komandēts uz prokuratūru, tiesu, Vācu Rūpnieku apvienību un vācu Bundestāga Zinātnisko dienestu (Starptautisko attiecību un Eiropas tiesību nodaļa)
1989-1992 Austrumeiropas pētniecības institūta Getingenā zinātniskais referents, vienlaicīgi advokāts
1991-1992 LR Augstākās Padomes padomnieks
1992- LR vēstnieks Vācijā
1993- LR vēstnieks Šveicē
1993-1995 ievēlēts par 5.Saeimas deputātu
5.Saeimas juridiskās komisijas loceklis
1993-1994 Ministru prezidenta V.Birkava biedrs; tieslietu ministrs V.Birkava valdībā
1995- iecelts par LR vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā
1995.6.- ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas
1997.9.- iecelts par Latvijas Republikas pārstāvi Samierināšanas un arbitrāžas tiesā EDSA ietvaros, samierinātājs
1998.3.- iecelts Rīgas Juridiskās augstskolas Akadēmiskajā padomē
2000.1.- ievēlēts par Latvijas Juristu biedrības prezidija locekli
2001.4.- atkārtoti apstiprināts kā Latvijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatā (uz 6 gadiem)
2004.1.- Tieslietu ministrija izraudzījusi par Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi
2007.12.- iecelts par Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju
uz 2011.11. - Eiropas Savienības tiesas tiesnesis
uz 2012.9. - Eiropas Kopienas tiesas tiesnesis
Politiskā un sabiedriskā darbība
bijis "Kluba-21" biedrs
1993.6.- savienības "Latvijas ceļš" biedrs-dibinātājs
1993- 5.Saeimas vēlēšanās kandidējis savienības "Latvijas ceļš" sarakstā
2001.2.- Ministru kabinets izvirzījis kā vienu no trim Latvijas kandidātiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatam
2007.5.- minēts kā Valsts prezidenta amata kandidāts; atteicies kandidēt uz šo amatu
dati: LETA
NA aicina arī citu frakciju deputātus atbalstīt Levita izvirzīšanu kā politiski neitrālu kandidātu.
"Latvija ir pelnījusi tādu kandidātu kā Levits," sacīja NA deputāts Raivis Dzintars.
Ideāli būtu, ja koalīcijai izdotos vienoties par kopīgu kandidātu, tomēr “izteikti politiska kandidāta virzīšana nav uzskatāma par kompromisu”, sacīja Dzintars.
Viņš arī pieļāva, ka prezidenta vēlēšanu gaitā koalīcija tomēr vienosies un nobalsos par kandidātu, kuram pēdējos balsojumos būs lielāks atbalsts.
NA pārstāvji arī norādīja, ka izšķiršanās par Levita virzīšanu bija ļoti vienkārša un lēmums bija vienprātīgs.
Pats Levits nav Latvijā, jo līdz 24.maijam atradīsies Luksemburgā, kur pilda ES Tiesas tiesneša pienākumus.
Levits, kuru kā iespējamo kandidātu Nacionāla apvienība minēja jau vismaz mēnesi, līdz šim bija vēlējies, lai viņu izvirza vairāku politisko spēku deputāti.
Ziņa par Levita kandidēšana Saeimas kuluāros uztverta ar satraukumu, jo tas krietni samazina cita kandidāta – Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā un oficiāli arī “Vienotības” atbalstītā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa izredzes tikt ievēlētam.
Jau ziņots, ka pašreizējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu.
Pirmdien Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uz Valsts prezidenta amatu nolēma virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Atbalstu Vējonim pauda arī koalīcijas vadošā partija "Vienotība".
Parlamentā opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība - partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā plānotas maija beigās, jūnija sākumā.
