Vējonis pauda, ka visi četri līdz šim izvirzītie Valsts prezidenta amata kandidāti ir cienījami cilvēki, ar saviem plusiem un mīnusiem, bet tas izdarīts savlaicīgi un katram deputātam ir iespēja izvērtēt savu lēmumu.
Viņš, aizstāvot savu kandidatūru, pauda, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā prezidentam būs jārisina arī ar drošību saistītie jautājumi, tāpēc ir loģiski, ka situācija prasa tādu prezidenta amatu kandidātu, kuram ir izpratne par drošības jautājumiem.
Vējonis arī uzsvēra, ka prezidents ir neitrāls politiskās sistēmas smaguma centrs starp partijām, parlamentu, izpildvaru un sabiedrību, bet, viņaprāt, līdz šim šis smaguma centrs nav pietiekami izmantots.
Līdz šīm vairāk runāts, ka prezidentam ir valsts reprezentācijas funkcija, kas neapšaubāmi ir svarīgi, tomēr prezidentam arī jābūt tuvāk sabiedrībai, lai, saprotot procesus sabiedrībā, viņš varētu izmantot savas tiesības zināmā mērā iejaukties izpildvaras un likumdevēju darbā.
Vējonis klāstīja, ka prezidents nevada valdību un daudzi jautājumi ir valdības kompetencē, taču prezidentam jāuzklausa sabiedrības viedoklis un jābūt mediatoram, lai šo viedokli paustu Saeimai un valdībai.
Viņš pastāstīja, ka prezidenta amatā viņam būtu trīs prioritārie darbības virzieni – nacionāla vienotība, nacionālā pašapziņa un patriotisms un sociālais taisnīgums.
Viņš skaidroja, ka nacionālajai vienotībai būtu jābalstās uz to, kas jau tagad ir Latvijas bagātība - tolerance, cieņa pret cilvēkiem ar atšķirīgu viedokli.
“Manuprāt, Latvijas sabiedrība ir toleranta, tā ir mūsu bagātība, kas jāizmanto, lai nepieļautu mākslīgu sabiedrības šķelšanu,” pauda Vējonis.
Viņš arī uzvēra, ka Latvijas sabiedrības stabilitātes pamats ir arī vairākuma pieņemtas vērtības un ģimene ir viena no tām vērtībām, “kas liek mums uzņemties atbildību par savu ģimeni un valsti kopumā”.
Savukārt jautāts par seksuālo minoritāšu tiesībām, Vējonis norādīja, ka ģimene ir sabiedrības vērtība, kas nostiprināta Satversmē, un “pie tā mums arī ir jāpieturas”.
Vējonis arī klāstīja, ka svarīgā ir arī demokrātiska sapratne starp varu un sabiedrību, politiķu un cilvēku dialogs, “kura brīžiem pietrūkst, un brīžiem mēs saskaramies ar jautājumiem, kas šķeļ sabiedrību”.
Tāpat prezidenta amata kandidāts uzsvēra, ka likumdevējiem un izpildvarai pašai jāievēro likumi ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara, un tas uzliek pienākumu prezidentam, vērtējot likumus, lai tie būtu saprotami un izpildāmi, lai tos varētu pildīt ar izpratni par mērķi, kāpēc tas likums pieņemts.
Vējonis arī uzsvēra, ka Latvijai jāturpina attīstīt un saglabāt to, kas unikāls Latvijai, – latviešu valoda un kultūra, un ir nozīmīgi ar šiem jautājumiem strādāt. Viņaprāt, ir daudz vairāk jāceļ nacionālā pašapziņa un patriotisms.
“Mēs esam pieraduši sūkstīties par to, kas mums nesokas, un aizmirstam lepoties ar to, ko esam sasnieguši un varam sasniegt. Mums jāiemācās lepoties ar mūsu valsti, ar to, ko mēs darām, arī ar to, ko dara parlaments un valdība,” sacīja Vējonis.
Vējonis arī uzsvēra, ka vēl viens svarīgs jautājums prezidenta darbā ir sociālais taisnīgums. Viņaprāt, ir jāstrādā lai mazinātu reģionālo atšķirību, lai cilvēki Rīgā un reģionos par vienu darbu saņemtu vienādu samaksu, jo “nedrīkst cilvēkus sodīt par to, ka viņi nedzīvo pilsētā vai Rīgā”.
Zaļās partijas valdes pārstāvis Ingmārs Līdaka preses konferencē pauda pārliecību, ka Vējonis iegūs Saeimas atbalstu un turpmākajos četros gados iegūs arī Latvijas iedzīvotāju atbalstu un simpātijas. Līdaka arī norādīja, ka Vējonis kļūtu par pirmo Zaļās partijas pārstāvi valsts prezidenta amatā Eiropā.
Lai arī balsu viņa ievēlēšanai šobrīd nepietiek, jo Nacionālā apvienība virzīs savu kandidātu - Egilu Levitu, Vējonis noliedz, ka uz amatu pretendē tikai kā māņu kandidāts plašākā politiskā spēlē. Viņaprāt, prezidenta vēlēšanas arī valdības darbību neietekmēs, jo šī ir laba valdība ar potenciālu nostrādāt visu Saeimas sasaukuma laiku.
“Speciāli kaut kā makšķerēt balsis.. nu... Visi mani pazīst, es politikā esmu daudzus gadus un visi zina manas pozitīvās un negatīvās īpašības, un tā kā neko jaunu es izstāstīt nevarēšu. Tā būs jebkurā gadījumā Saeimas deputātu un Saeimā pārstāvēto partiju izšķiršanās, par kuru no četriem kandidātiem nobalsot,” sacīja Vējonis.
Viņš arī atzina - ja viņu neievēlēs jau pirmajā kārtā, otrajā kārtā, ja tāda būs, viņš vairs nekandidēts.
Jau ziņots, ka prezidenta amatam pašlaik nosaukti četri pretendenti. Vairāku frakciju deputāti izvirzīja tiesneša Egila Levita kandidatūru. ZZS nolēma virzīt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Atbalstu Vējonim pauda arī koalīcijas vadošā partija "Vienotība", taču vēlāk tā paziņoja, ka frakcijas deputātiem pirmajā balsošanas kārtā būs brīva izvēle starp Vējonu un Levitu.
Parlamentā opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai" par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība - partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru. Opozīcijā esošā “Saskaņa” prezidenta amatam izvirzīja deputātu Sergeju Dolgopolovu.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā plānotas maija beigās, jūnija sākumā.
