Liepājā ar īpaša objekta būvēšanu cenšas novērst ekoloģisko katastrofu

Liepājā jau nedaudz sācis pieaugt pludmales krasts pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kur to pasargāšanai no ieskalošanas jūrā un ekoloģiskas katastrofas tiek veidota speciāla būna. Plānots, ka būna, kas līdzinās molam un iestiepjas jūrā, mazinās krasta eroziju, kas veidojas pēc stiprām vētrām.

Pašlaik no Zviedrijas vestie akmeņi izvietoti jūrā 120 m garumā, darbi atsāksies pavasarī, kad jūra kļūs mierīgāka. Vairākās desmitgadēs ir zaudēta liela daļa no krasta, un šobrīd attīrīšanas iekārtas atrodas jau bīstami tuvu jūras krastam.

Liepājā ar īpaša objekta būvēšanu cenšas novērst ekoloģisko katastrofu
00:00 / 05:08
Lejuplādēt

Akmens mols atrodas netālu no ūdens attīrīšanas iekārtām uz ziemeļiem no holokausta upuru memoriāla. Būvdarbu vadītājs no uzņēmuma ”LNK industries” Dmitrijs Šuškevičs stāsta, ka objektā šobrīd ir tehnoloģiskais darbu pārtraukums, jāgaida mierīgāki laika apstākļi. Viņš datorā rāda fotogrāfijas, kas uzņemtas ar dronu, kur labi redzams neliels krasta pieaugums.

“Ir redzams, ka būna sāk strādāt, bet šajā fotogrāfijā, salīdzinot ar sākumu, redzama, ka jau izveidojusies jauna pludmale. Fotogrāfijā to tā grūti saprast, bet reāli tie ir kādi 40 līdz 50 metri.”

Tā gan pagaidām ir tikai neliela daļa, praktiski pie ūdens attīrīšanas iekārtām pašlaik nekas būtiski nav mainījies. Visus iepriekšējos stiprinājumus, īpaši veidotos gabionus, jūra ir iznīcinājusi. Būnas efekts vēl tiek gaidīts, tāpēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbinieki turpinot par krasta stiprināšanu rūpēties paši, taču šajās dienās novērots, ka vētra nav būtiski ietekmējusi krastu, jo no jaunā mola veidojoties līcim līdzīgs efekts, stāsta attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs.

“Mēs visu laiku liekam lielos laukakmeņus savā jūras pusē. Ja kaut ko izskalo, tad atkal labojam. Sākumā bija gabioni, tos jūra sagrāva un tad uz tiem gabionu pamatiem liekam virsū laukakmeņus. Kaut kā esam noturējušies.”

Piekraste tiek nostiprināta ar akmeņiem

Pagājušā gadsimta 70.gados, kad būvēja attīrīšanas iekārtas, neviens nevarēja iedomāties, ka krasts atkāpsies tik strauji, par to jau 2016. gadā Latvijas Radio stāstīja Vilmārs Bogovičs. Jūra sākotnēji no attīrīšanas iekārtām atradusies vairāku simtu metru attālumā, tagad attīrīšanas iekārtu rezervuāri atrodas jau acīmredzami bīstami tuvu jūrai.

Būnas veidošana jūrā ir ilgi gaidīts un apspriests projekts, notikušas izpētes, reāli darbi sākās pagājušā gadā un turpināsies šogad.

“Projekts ir ļoti nozīmīgs ne tikai Liepājas teritorijai. Galvenais mērķis ir nodrošināt Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību. Pretējā gadījumā, ja būna netiktu izbūvēta, tad iekārtas būtiski apdraudētu krasta erozija. Līdz ar to pēc vairākiem gadiem iekārtas varētu ieskalot jūrā, tas savukārt izraisītu vides katastrofu, ja tas tā notiktu,” par projekta nozīmi stāsta pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Ieva Dejus.

Projekta izmaksas pārsniedz 5 miljonus eiro, tam piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,575 miljoni eiro, no tā ERAF finansējums 4,675 miljoni eiro, pašvaldības nauda – 693,36 tūkstoši eiro, valsts budžeta līdzekļi – 206,25 tūkstoši eiro.

Būna tiek veidota no 225 metrus garas ģeotekstila caurules, kas tiek piepildīta ar jūras smiltīm. Būna tiek aplikta ar dažāda izmēra akmeņiem, kas speciāli tiek vesti no Zviedrijas. Pašlaik izbūvēti 120 metri, stāsta būvdarbu vadītājs Dmitrijs Šuškevičs.

„Celtniecībai ir savi normatīvi. Mēs granīta akmeņus ar visām deklarācijām varējām saņemt no Zviedrijas, tas ir tuvākais un lētākais ceļš. Sapratām, ka uz vietas to ir nereāli dabūt. Ar kuģiem vedam uz Liepājas ostu, ar speciālu tehniku krāmējām mašīnās un vedam. Pagaidām ir atvesti ap 10 000 kubikmetru, aptuveni 15 000 tonnas.”

Sākotnēji gan būnas garums bija plānots uz pusi garāks – aptuveni 500 metru, vēlāk tas sarucis. Atklāts paliek jautājums, vai samazinātai versijai būs vēlamais rezultāts, pieaudzēt krastu vairākās desmitgadēs par aptuveni 100 metriem.

Darbus bija plānots pabeigt 2023. gadā, bet šobrīd viss liecina, ka to izdosies paveikt ātrāk. Zināms, ka pēdējos gados intensīva erozija vairāk novērota pie iecienītā tūrisma objekta – Ziemeļu fortiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt