Gada nogalē Dabas mājā parādījušies vairāki jauni vides objekti un tiek papildināts profesionālas tehnikas klāsts dabas izpētei. Vienlaikus tā kļūst par vietu, kur integrējas māksla un zinātne.
Pie pašām Dabas mājas durvīm parādījušies jauni vides objekti, kas pārsteidz ar savu izskatu, tās ir metāla aprūsējušas dekoratīvas atkritumu tvertnes no bijušā „Liepājas metalurga” teritorijas, kas tagad pārtapušas par vāzēm.
Stāsts par Zirgu salu ir daudz plašāks nekā tikai Dabas mājas tapšana, tā ir unikāla vieta, kas ieguvusi savu tagadējo veidolu no metalurga ražošanas izdedžiem. Tā tapis arī Golodova dambis, kur tagad ir putnu vērošanas un pastaigu vieta. Par vietas vēsturi stāsta Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes Zinātnes un izglītības inovāciju centra vides eksperte Sniedze Više.
„Metalurgs un dabas māja ir saistīti. Daudzu gadu laikā, "Metalurgam" darbojoties, radot metalurģisko produkciju, rādās pārpalikuma viela – izdedži. Tie bija tonnām un nebija kur likt. Šeit ir viena no vietām, kur tie tika izgāzti, tā paaugstinot līmeni, arī atkarojot teritoriju no ezera. Mitrās un pārplūstošās pļavas ir kļuvušas par cilvēkiem pieejamu teritoriju. Tā bija degradēta vieta, taču pēdējo gadu laikā tā ir sakopta, labiekārtota un šeit var notikt dabas pētniecība.”
Kopā ar māksliniekiem jau pirms gada notikusi teritorijas izpēte, iegādātas arī vecas rezerves daļas un meklētas iespējas integrēt metalurgu Dabas mājas procesos. Tā tapusi instalācija „Liepājas metalurgs”, kuru veidojis mākslinieks Reinis Kuncītis. Par instalācijas ideju un saturu vairāk stāsta Zinātnes un izglītības inovāciju centra projekta "Inovāciju centra attīstība Liepājas pilsētā" vadītāja Laura Grundmane.
„Mums jau bija nosacījums, ka tajā noteikti jāintegrē vecās rezerves daļas. Ārā redzama vanna un viena iekarināmā muca. Konkursā uzvarēja mākslinieks Reinis Kuncītis ar savu skici. Viņa darbu var redzēt pie Dabas mājas. Instalācijas galvenais mērķis ir kalpot par rīku, lai mācītu bērnus, jauniešus, pedagogus par to kā var izmantot ūdens enerģiju, kā savulaik ūdens enerģija izmantota dzirnavās, kā ūdens tiek izpumpēts no dzīlēm. Katram Dabas mājas apmeklētājam siltajā sezonā būs iespēja pašam izmēģināt ar savu roku fizikas likumus un labāk iepazīt ūdens inerci.”
Liepājas Universitātes zinātniskais potenciāls, cilvēkresursi no mākslas jomas un citi šobrīd ir stāsts par to, kas veido vietu un ļaus starpdisciplinārā veidā apgūt dabas zinātni. Laura Grundmane pati ir ieguvusi starptautisku pieredzi un turpina projekta ietvaros doties starptautiskās vizītēs, lai Dabas mājas instalācijas un vides objekti iegūtu jau mūsdienīgāku un plašāku skatījumu uz vides un dabas apguves procesiem.
Tas jūtams arī šobrīd, jo Dabas mājā jauno mēdiju mākslinieki, decembrī atklāja ekomākslas izstādi „Ekonauti”, pievēršot uzmanību jūras piesārņojumam un citām tēmām. Par izstādes saturu un tur redzamajiem objektiem stāsta centra vides eksperte un gide Sniedze Više, viņa pievērš uzmanību dzintara attēliem.
„Izrādās dzintars zem ultravioletajiem stariem maina krāsa, izskatās luminiscējošs. Mums vēl ir Purva radio, kur tiek ņemti dati no ezera, kas tiek pārvērsti skaņā. Tā ir mākslinieku interpretācija kā runā runā ezers. Skaņa raksturo izstādi „Ekonauti” , kā kosmonauti, bet eko.
Projekta vadītāja Laura Grundmane uzsver, ka Liepājas Universitātei ir daudz ko parādīt. Izstādē redzamas arī ziedošas zemenes un citi augi, kas aug ūdenī un tos izgaismo ultravioletais starojums.
„Gadu gaitā ir tapuši interesanti un arī inovatīvi eksponāti, kā, piemēram, šī te akvaponikas sistēma, kur klāt ir maza videokamera, kas dokumentē kā augi aug. Mākslinieki var sekot līdz kā tas process notiek. Ekspozīcija ir interesanta ar tehnoloģisko pieeju. Ir, piemēram, biomimikrija, ko var ieraudzīt tikai tuvplānā un mācīties no dabas vērtīgas lietas. Izstāde ir labs piemērs, kā tehnoloģija var atainot dabu.”
Dabas mājā Liepājā paredzēta apmācību programma ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī pedagogiem, kā apgūt dabas zinātni jau citā līmenī. Projektu “Inovāciju centra attīstība Liepājas pilsētā” finansē Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas (EEZ/N) grantu programma “Pētniecība un izglītība”.
