Gados jaunā ģimenes ārste Linda Reicle, kura pārcēlusies uz dzīvi Liepājā, ieguvusi starptautisku pieredzi, strādājot Somijā. Jaunā ārste jau iepriekš pārņēma vienu praksi Liepājā, un tagad uzņēmās papildu rūpes par vēl vienas prakses pacientiem. Kopā viņai tagad ir 3000 pacientu.
„Es jutu, ka es neesmu gatava tam visam, – to nedrīkst saukt par haosu, bet par sistēmu. Klausoties draugu, kolēģu ārstu stāstiņus, sapratu, ka negribu būt tajā pandēmijas epicentrā, turklāt vēl tajā prakses pārņemšanas procesā. Bet, nu, sanāca tā, ka beigās tomēr to praksi pārņēmu,” sacīja Reicle.
Trūkst 100 pacientu kartes
Arī pats pārņemšanas process bijis smags un sarežģīts. „Es braucu ar savu mašīnu, krāmēju kastēs bez pieņemšanas-nodošanas aktiem pacientu ambulatorās kartes. Joprojām tiek veikta inventarizācija, lai saprastu, cik trūkst. Trūkst ap 100 pacientu kartes, kas ir sensitīva medicīniska dokumentācija informācija. Es no tās traumas neesmu atguvusies.
Nespēju noticēt, ka Nacionālais veselības dienests vai kāda cita iestāde nepalīdz to organizēt.
Man ir dusmas un šoks, es nezinu, kurš atbildēs par tām nozaudētajām kartēm,” norādīja ārste.
Arī Nacionālā veselības dienesta Kurzemes nodaļas vadītāja Anita Zolmane apstiprināja, ka situācija bijusi sarežģīta, jo sākotnēji praksi plānoja pārņemt cita ārste. Bet viņa saslima un slimojot joprojām, līdz ar to nav varējusi uzņemties atbildību par tik lielu pacientu skaitu.
Attiecībā uz pacientu kartēm Zolmane domā, ka tas drīzāk ir kāds pārpratums komunikācijā starp ārsti un māsiņu, jo dokumenti nevarēja vienkārši pazust. „Par tām kartēm ir tā, ka mēs, dienests, jau mēnesi algojam iepriekšējā ārsta māsiņu, lai viņa sakārto medicīnisko dokumentāciju, lai atdotu pacientiem kartiņas tiem, kuri vēlas pārreģistrēties pie kāda cita ārsta, vai atdod ārstam, kas pārņem. Kaut kādas kartiņas iznāk, ka pietrūkst. Nedomāju, ka tur vajadzētu būt problēmām, jo turpat Liepājā tas ir, var pajautāt tos dokumentus, kuru pietrūkst,” sacīja Zolmane.
Vajadzīgs vēl viens palīgs
Grūtības ir ne tikai ar pacientiem, kuri pieraduši pie savas ārstes un ārstēšanas metodēm, un tajā, ka mainījusies ir arī atrašanās vieta. Problēmas esot daudz plašākas, tostarp pandēmijas laikā ir jātiek galā ar vakcinācijas procesu un cilvēku apzvanīšanu ikdienā.
„Šīs būtu divas prakses ar diviem ārstiem un četriem palīgiem. Tagad praktiski ir viens ārsts un divi palīgi. Tas man liekas ačgārni. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija centās virzīt, ka mums dod iespēju pieņemt darbā trešo palīgu, tagad pandēmijā ar visu vakcinēšanu un visu. Bet ir 12. janvāris, un nekas vēl nav pieņemts,” norādīja ārste Linda Reicle.
Tas esot jautājums, par ko runā jau gadiem. „Jau sen par to runā ģimenes ārstu prakses, un šī brīža situācijā vēl jo vairāk. Pamatbudžetā, ko valsts apstiprināja gada nogalē, šāda pozīcija nebija paredzēta – trešais ārsta palīgs vai māsa ģimenes ārstam,” sacīja Liepājas pašvaldības Veselības daļas vadītāja Elīna Tolmačova.
To, ka tikt galā ar lielo pacientu skaitu nav viegli, apstiprināja arī ģimenes ārstes medmāsa Laura Ziemele: „Darba mums netrūkst, darba mums ir ļoti daudz. Telefons zvana visu laiku nepārtraukti, kamēr runā ar vienu, zvana jau nākamie desmit. Cenšamies visiem atzvanīt un strādājam, cik spējam. Reizēm nav viegli, jo pacienti pieraduši pie citas kārtības, mums ir atkal cita kārtība. Nav tā, ka var atnākt uz vietas un tikt tā uzreiz. Viņiem tas liekas interesanti, ka jāpierakstās. Īpaši Covid-19 laikā tas ir svarīgi, lai ievērotu distancēšanos. Mums iet „jautri”.”
Problēma – citu ārstu rokraksts
Problēma, pārņemot prakses, ir citu ārstu rokraksti, ko nevarot salasīt. Ar to saskārusies arī Linda Reicle. Jaunie ārsti datus par pacientiem jau ievada digitāli, taču daudzi vecāka gada gājuma ārsti nelabprāt strādā ar datoru.
Situāciju skaidroja Nacionālā veselības dienesta pārstāve: „Jaunās paaudzes ārsti cenšas elektronizēt visu, bet rokraksti – kādi ir, tādi ir. Prasība elektroniski aizpildīt nebija un vēl joprojām nav, kaut arī noteikumos ir noteikts, ka medicīniskie ieraksti ir pilnīgi, patiesi, skaidri salasāmi un bez labojumiem.”
Liepājas pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova uzskata, ka situācija kopumā ar ģimenes ārstiem Liepājā ir līdzīga kā citviet. Vairāk nekā puse no ārstiem ir vecumā virs 60 gadiem. Tāpēc jādomā par jaunu speciālistu piesaisti.
„Mums šobrīd ir seši rezidenti, kas ir mācību procesā, tuvāko gadu laikā gaidām, arī uzsākot darbu šeit. Turpinām sarunas arī ar studentiem, kuri uzsākuši pirmā gada rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē. Ir bijušas sarunas ar sestā gada medicīnas studentiem, kuri jau plāno studijas ģimenes ārstu specialitātē, arī tur mēs redzam pēctecību,” pastāstīja Tolmačova.
Pašlaik abiem pagājušā gada nogalē Liepājā mūžībā aizgājušajiem ārstiem ir atrasti aizvietotāji. Viens no ārstiem mira no komplikācijām, kas saistītas ar Covid-19.
KONTEKSTS:
No 2021. gada 15. novembra NVD līgumus ir pārtraucis ar četriem ģimenes ārstiem, kuriem nav Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Līgums pārtraukts ar Kuldīgas novada ģimenes ārsti Zandu Zaueri, vēl arī ar Jeļenu Jakupovu un Edīti Krūmiņu no Rīgas, kā arī Modrīti Silaunieci Balvos.
