Līdz 2023. gada beigām Latvijā sakops vairāk nekā 40 aizsargājamos biotopus

Līdz 2023. gada beigām visā Latvijas teritorijā notiks apjomīgi aizsargājamo biotopu atjaunošanas darbi. Tas ļaus radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu pastāvēšanai vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās teritorijās. Lielāki darbi sākušies arī Kurzemes pusē, kur pašlaik biotopa atjaunošana notiek piejūras kāpu mežos pie Užavas bākas un Tosmares dabas liegumā Liepājā. Darbi notiek divu dažādu projektu ietvaros, kurus īsteno Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Līdz 2023. gada beigām Latvijā sakops vairāk nekā 40 aizsargājamos biotopus
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

„Lūk, te ir viena no mistiskajām "Rīgas balzama" sastāvdaļām – purvmirte, specifiska, ļoti ēteriska smarža. Atlantiskā perioda relikts. Tipisks augs piejūrai, tieši lagūnas ezeriem, kā Tosmares un Būšnieku ezeram. Veido krūmu audzes.” 

Lietainas dienas rītā, pie Staldzenes laivu bāzes tiekoties ar DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāju Daci Sāmīti, nav sastopams neviens cilvēks, redz tikai vētras aplauztos priežu zarus un dzird, kā krūmājos labprāt dzīvojas putni. Šeit biotopa atjaunošanas darbi jau beigušies. Lai piekļūtu ezeram, jābrien jau ar gumijas zābakiem.

Par projektu

INTERREG Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts “Ezeru pārvaldības un apsaimniekošanas uzlabošana Kurzemē un Ziemeļlietuvā / Improving Governance and Management of Lakes in Kurzeme and North Lithuania” (projekta Nr. LLI-449 ) jeb LIVE LAKE. Šie pasākumi atbilst “Natura 2000 teritoriju valsts aizsardzības un apsaimniekošanas programmai 2018.–2030.gadam”.

Dace Sāmīte stāsta, ka darbi notiek divos lagūnu ezeros, kur mīt Eiropā retas orhideju sugas un citi īpaši augi. Visapjomīgākā apsaimniekošana tieši šobrīd notiek Tosmares ezera apkārtnē 23 hektāru platībā, kur novāc koku apaugumu. Tas ļaus dabas liegumā atjaunot Eiropā reto un aizsargājamo dzīvotni – kaļķaino zāļu purvu. Savukārt darbi jau beigušies pie Būšnieku ezera Ventspils pusē.

„Viena no galvenajām dabas vērtībām šim liegumam ir slīkšņainie ezera krasti, tos var saukt arī par pārejas purviem, kur sastopamas vairākas īpaši aizsargājamās augu sugas. Pagājušā gada nogalē mēs vairāk nekā 4,5 hektāru platībā veicām šī purva uzturēšanas darbus, nocērtot melnalkšņus, bērzus un arī priedes, kas sāk veidot aizaugumu šim purviņam. Tas bija svarīgi, lai noņemtu apēnojumu, lai neizveidotos mežs. Latvijā jebkurā teritorijā, izņemot palieņu pļavas, ja cilvēks nesaimnieko, ienāk mežs. Mums ir svarīgi saglabāt pārejas purvu," par paveikto INTERREG Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta laikā stāsta Dace Sāmīte.

Šis gads Latvijai ir īpašs, jo vērienīgi darbi aizsargājamās dabas teritorijās sāksies visā Latvijā. Kopējās izmaksas pārsniegs 3,5 miljonus eiro, lielāko daļu finansēs Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Dace Sāmīte uzsver, ka aizsargājamo biotopu kopšana ir liels izaicinājums, jo to nevar veikt,  kad un kā grib.

„Lai nebojātu, piemēram, zemi, kur ir kādi aizsargājami gliemeži vai kas cits, ir jāstrādā pēc iespējas saudzīgāk, un ne vienmēr to izdodas nodrošināt. Latvijā ir maza pieredze aizsargājamo biotopu atjaunošanā un kopšanā. Citur pasaulē un Eiropā ir speciālas firmas, kas ar to nodarbojas, un tas ir viņu darba lauks. Viņiem ir pieejama speciāla tehnika, mums ir tas, kas ir, un ar to jāmēģina strādāt,” norāda Sāmīte.

Iedzīvotāji jau sākuši satraukties par baļķu kaudzēm Užavas piejūras kāpu mežos, domājot, ka ''Latvijas Valsts meži'' izzāģē mežu dabas liegumā, taču šoreiz stāsts ir par DAP projektu, kur ''Latvijas Valsts meži'' ir tikai sadarbības partneris. Projekts ir zināmā mērā unikāls, uzsver ''Latvijas Valsts mežu'' Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Ziemeļkurzemē Andris Verners. Projektā ir iesaistītas pašvaldības un citi partneri.

„Šis, manuprāt, ir unikāls projekts, ka mēs spējam un visi saprotam, ko mēs darām un kāpēc. Organizēti to realizējam dzīvē. Kad no idejām pārejam jau uz darbiem, tad cilvēki to pamana un ievēro,” norāda Verners.

Priežu izzāģēšanas procesu apseko vairāku ekspertu komisija. Pieaicinātā eksperte Sandra Ikauniece uzsver, ka izpratne par dabas aizsardzību mainās un tas nenozīmē pilnīgu neiejaukšanos.

„Cilvēki bieži nesaprot šīs lietas, jo tradicionāli dabas aizsardzība saistās ar pilnīgu aizliegumu kaut ko darīt. Tas ir tradicionāls pieņēmums – neko nedarīt. Ir vairākas biotopu grupas, tieši aizsargājamo mežu grupas, kurās saimniekošana ir vajadzīga.

Mežainās kāpas ir viens no šādiem biotopiem, vēl jo vairāk ņemot vērā vēsturi, ka ļoti daudz senākos laikos ir veikta mākslīga atjaunošana – stādīšana un sēšana, līdz ar to ir iegūtas viendabīgas, viena vecuma audzes, principā – plantācijas. Cilvēkiem tas ir neierasti – kā dabas liegumā kaut ko darīs?!” stāsta Ikauniece.

Un šoreiz darīs daudz, izzāģēs un pat speciāli izdedzinās fragmentus, lai tā veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī rastu mājvietu retām kukaiņu un kāpu mežiem raksturīgām sugām. Kāpēc radies priekšstats, ka nevajag iejaukties? 

„Kad izveidoja pirmos rezervātus, kad bija Slīteres valsts rezervāts, tur pat aizliedza pļavās ganīt govis, kas absolūti nebija loģiski. Izpratne bija par nekā nedarīšanu. Laikam ejot, mainās arī paradigma. Patlaban cilvēks ir sapratis, ka dabas daudzveidība daudzviet nevar izdzīvot bez cilvēka darbības,” skaidro DAP biotopu kopšanas projekta vadītāja Ērika Kļaviņa.

„Notiek stādītu priežu audžu dažādošana. Tiek izvēlēta viena centrālā priede, apzīmēta ar C burtu. Ievērojot konfigurāciju dabā, apkārt tai tiek nocirstas pārējās priedes,” par Užavā darāmo stāsta Ērika Kļaviņa.

Daļa no nocirstajiem kokiem tiks atstāti mežā, lai veidotu mežā mirstošu koksni. Ērika Kļaviņa atklāj, ka līdzīgi tas notiks Slīteres Nacionālajā parkā, kur darbi ir sākušies tikai tagad.

„Atsegs arī mineralizēto augsni, kur tā būs nodedzināta. Te varēs ienākt jaunas priedes un būs jauna struktūra. Te ir biezas, viena vecuma audzes, no bioloģiskās daudzveidības viedokļa tās ir neinteresantas. Aizsargājamas sugas tur noteikti neatradīsiet, arī zemsedzē nekas neaug, kā vien divas sūnu sugas un daži sīkkrūmi,” norāda Ērika Kļaviņa.

Par projektu

Projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ( Nr.5.4.3.0/20/I/001) kopējais budžets plānots 3,52 miljonu eiro apmērā, no kuriem 85% finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta īstenošanas laiks - no 2021. līdz 2023. gadam.

Dabas aizsardzības pārvalde biotopu atjaunošanas darbus veiks zālājos, upēs un ezeros. Šogad kopā ar projekta partneriem plānots uzsākt darbus arī pie Ventas vecā ķieģeļu tilta, kur izpļaus zālaugus sešu hektāru platībā, lai uzlabotu apstākļus zivju nārsta vietās. Latvijā sakops vairākas aizsargājamas alejas, Kurzemē darbi notiks Popē un Kalētos. Šis gads ir īpašs arī tāpēc, ka šogad tiek atzīmēta Latvijas dabas aizsardzības 110. jubileja, jo tieši pirms 110 gadiem izveidoja Moricsalas dabas rezervātu.

Projektā kopumā līdz 2023. gada beigām plānots atjaunot aizsargājamos biotopus un radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt