Katru gadu Liepāja veido kalendāru, izvēloties kādu īpašu tēmu. Pagājušā gadā kalendārā bija redzami Liepājas aktieri pilsētai zīmīgās vietās. Ir bijis kalendārs, kur fakti par Liepāju parādījās grafisku attēlu veidā, šogad izvēlēts cits skatu punkts. Kontekstā ar Liepājas gatavošanos "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" konkursa otrajai kārtai kalendāra veidotāji apzināti izvēlējušies pievērsties unikālajām kultūrvēsturiskajām pērlēm, stāsta Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, jo šķitis būtiski ne tikai runāt par nākotni un jaunajiem projektiem, bet arī ar cieņu un pietāti akcentēt esošās vērtības.
„Mums pašiem bija ļoti daudz atklājumu, kaut vai unikālā ēka K.Valdemāra ielā, kas ir bijušā Liepājas arhitekta M. P. Berči labākā Liepājas drauga, būvnieka Vilhelma Rīges nams, kas joprojām sevī glabā izcilas detaļas. Tāpat pārsteigums bija unikālais Liepājas biržas sienas pulkstenis, skaistā Todes vitrāža Liepājas muzejā, Graudu ielas 44 ieejas portāla senebreju putni, kas sevī slēpj īpašu pilsētas leģendu. Nākamā gada kalendārs ir labs paraugs izzinošai pastaigai pa Liepāju,” uzsver Lazdāne.
Gatavojoties kalendāra tapšanai, sākotnēji izvēlēti 20 objekti. Vēsturnieks un šoreiz arī konsultants kalendāra veidotājiem Gunārs Silakaktiņš šīs kalendārā redzamās pērles nodēvē par spoguļattēlu pašiem liepājniekiem.
„Tiekšanās pēc dailes, skaistuma, pēc gaismas ēku arhitektūrā un apdarē. Liepāja atspoguļojas kā vairāku impēriju pilsēta - gan Krievijas, gan Vācijas, nedaudz arī vērojamas Latvijas brīvvalsts laika piezīmes. Liepājnieki lepojas ar savu sīkplastiku un lielajiem objektiem,” norāda Silakaktiņš.
Ar plašo ielu tīklu un tur atstāto kultūrvēsturisko mantojumu, akcentē Gunārs Silakaktiņš, ir vietas, kas ieslēptas skatītāju acīm, sienu gleznojumi kāpņu telpās un citi.
Fotogrāfiju autors ir Reinis Hofmanis, kurš Latvias Radio atzina, ka šogad tas bijis viens no interesantākajiem projektiem, kad īpaša uzmanība pievērsta Liepājas arhitektūras detaļām. Viņu pašu visvairāk pārsteidzis Virsnieku nams Karostā.
„Atrodas militārajā zonā, kur nav vienkārša pieeja, mūs ieveda tur ar caurlaidi. Tas bija pārsteigums, ka militārā zonā var būt tīk grandioza arhitektūra. Tur vēl viss ir procesā. Fotogrāfijā, kas redzams kalendārā, ir griestu ciļņi, kas stāv uz grīdas un gaida, kad tiks pievienoti,” stāsta Hofmanis.
Kalendāru izdevusi un koncepciju veidojusi Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija sadarbībā ar dizaina biroju "H2E". Attēlus tekstos ietērpusi dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce.
