Kandavā Lielas talkas laikā entuziasti vāks ne tikai atkritumus, bet raks arī latvāņus, tā sargājot dabas vērtības no invazīvajām sugām. Vietējā kopienā kopā ar tehnikuma audzēkņiem un pašvaldību arvien aktīvāk iesaistās dabas sargāšanā. Jau trešo gadu Kandavā Lielajā talkā piedalīsies arī Ukrainas iedzīvotāji.
Autora ziņas
Vairāk nekā 80 dalībnieku no dažādām valstīm piedalās festivālā "Skaņas dienas", kas šonedēļ norisinās Liepājā. Skaņai, mākslai un eksperimentiem veltītais festivāls notiek jau 11. reizi, tas vienkopus pulcē gan atpazīstamus, gan jaunus māksliniekus, arī studentus un entuziastus, kuri piedalās radošajās darbnīcās un vienlaikus piedāvā apmeklētājiem koncertu laikā izbaudīt gan jaunus, gan iepriekš radītus skaņdarbus un skaņas performances.
Dārzu īpašniekiem un stādu audzētājiem sācies karstais darba laiks, kad tiek stādīti jauni augi. Šajā pavasarī gan pārsteigumu netrūkst, saka stādu audzētāja un kolekciju dārza saimniece Solveiga Zīle no Kuldīgas novada Padures. Viņas kolekciju dārza nelielajā dīķī netipiski ātri sākušas ziedēt ūdensrozes. "Lazdkalni" ir saimniecība, kas nodarbojas ar dekoratīvo stādu audzēšanu, tirdzniecību, viesu uzņemšanu brīvdienu mājā laukos un apartamentos Kuldīgas vecpilsētā.
Veloceliņš, ko šonedēļ sāk būvēt no Liepājas uz Bernātiem, būs pienesums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan velotūrismam. Autoceļu Liepāja–Lietuvas robeža (A11) bieži izmanto velotūristi, kas Latvijā ierodas galvenokārt no Nīderlandes un Vācijas. Jaunā infrastruktūra aptuveni 10 kilometru garumā, ko klās asfaltbetona segums, būs ieguvums vietējiem iedzīvotājiem un Bernātu dabas parkam, jo daļēji samazināsies automašīnu īpatsvars, īpaši vasaras sezonā.
Karstuma vilnis, kas piedzīvots aprīļa sākumā, pārāk agri pamodinājis augus. Vietām zied ne tikai Kaukāza plūmītes, bet arī aprikozes un ķirši, pirms ierastā laika sazaļojušas arī ābeles un bumbieres. Tagad sācies vēsāks laiks un gaidāmas salnas, līdz ar to augļkopji jau domā, kā pasargāt savus stādījumus.
13. aprīlī Liepājas teātrī gaidāma pirmizrāde Rasas Bugavičutes-Pēces lugai "Tēvs klusums", ko iestudējis režisors un teātra valdes loceklis mākslinieciskajos jautājumos Valters Sīlis. Uz teātra skatuves satiekas kormūzika un teātra māksla, kas bijis viens no izaicinājumiem, atzīst režisors.
Pirmo reizi Latvijā rūpnieciskos apmēros ražos ūdeņradi. Līdz 2029. gadam Liepājas ostā plānots uzbūvēt ūdeņraža rūpnīcu, kas spēs saražot aptuveni 150 tūkstošus tonnu ūdeņraža gadā – to paredz starp Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi un uzņēmumu "CIS Liepāja" noslēgtais līgums. Ražošanas procesā plānots izmantot enerģiju no Baltijas jūrā iecerētajiem vēja parkiem, savukārt saražoto ūdeņradi lielākoties eksportēs uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.
17. martā Liepājā būs īsti motokrosa svētki. Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) simtgades sacensības notiks motoparkā "Lauma", kas vienlaikus būs pirmais Baltijas Jūras kauss motokrosā. Plānots, ka sacensībās startēs vairāki no Eiropas spēcīgākajiem motosportistiem. Organizators Lauris Freibergs ar lielu aizrautību rīko ne tikai sacensības, bet daudzu gadu garumā ieguldījis lielu darbu moto parka attīstībā.
18. martā Liepāja svin 399. dzimšanas dienu. Par godu jubilejai, sākot no piektdienas vakara līdz pat svētdienai, varēs doties pastaigā "Izgaismotā Liepāja". Šī gada vadmotīvs – "Jaunatklāj vietējo!", kas vienlaikus sasaucas ar Eiropas kultūras galvaspilsētas ideju 2027. gadā. Tā būs iespēja liepājniekiem un pilsētas viesiem četru vakaru garumā ielūkoties pilsētas pagalmos, raudzīties izgaismotos dievnamos, no cita skatu punkta ieraudzīt ēku durvis, piedzīvot pilsētu ar gaismas, mūzikas, lāzeru un videoprojekciju klātbūtni. Pilsēta pārvērtīsies 26 objektos, un tik liels skaits vēl neesot bijis.
Kurzemē Valsts policija (VP) satiksmes uzraudzībai sāk izmantot dronus. Pēdējās pārbaudes laikā Kuldīgā divās stundās policijas darbinieki fiksēja desmit autovadītājus, kuri neievēroja "Stop" zīmi krustojumā. Šādus pārkāpumus palīdz konstatēt tieši krustojuma vērošana ar drona palīdzību, ko Kurzemē izmantos arvien biežāk, un pakāpeniski to apgūs arī reaģēšanas nodaļas darbinieki.
Liepājas Latviešu biedrības namā martā skatāma izstāde "Elza. Garderobe cauri laikiem". Izstāde ļauj ielūkoties privātā tērpu kolekcijā, kas veidojusies no tērpiem un citām lietām, kas padomju laikā sūtītas no Ņujorkas uz Liepāju. Tādā veidā Liepājā dzimusī Elza Nelius (1900–1988, bij. Lazdeniece), kura strādājusi uz pasažieru tvaikoņa Liepāja–Ņujorka, uzturējusi kontaktus ar saviem tuviniekiem Latvijā.
Sestdien, 9. martā, koncertzālē "Lielais dzintars" sāksies nu jau 32. Starptautiskais zvaigžņu festivāls, kas pulcē gan pašmāju zvaigznes, gan spožus mūziķus no ārvalstīm. Atklāšanas koncertā būs iespēja dzirdēt Valda Vikmaņa Latvijas Jauno atskaņotājmākslinieku konkursa laureātus. Jaunajiem mūziķiem tas būs saviļņojošs notikums – uzstāties kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri. Kā īpašo viesi atklāšanas koncertā būs iespēja dzirdēt kanādiešu pianistu Luī Lortī, kurš atskaņos Friderika Šopēna Pirmo klavierkoncertu.
Liepājā un Ventspils novadā izsludināts konkurss reemigrantu uzņēmējdarbības atbalstam. Projektu īsteno Vides aisardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar Kurzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām. Kopējais paredzētais finansējums tiem latviešu uzņēmējiem, kas atgriezušies dzimtenē, ir 114 tūkstoši eiro.
Piekrastes zvejnieku lielākais bieds – roņi un zvejas liegumi. Šogad un nākamgad Baltijas jūrā plānots zušu zvejas aizliegums, tikmēr mencu piezvejas kvota piekrastes zvejniekiem šogad būs lielāka. Lai pārstāvētu zvejnieku intereses, īstenotu projektus un mainītu spēles noteikumus zvejas likumdošanā, piekrastes zvejnieki veido biedrības, vienlaikus zvejnieki aktīvi iesaisās pētniecībā, kas palīdz vākt datus par lašu populāciju un roņu ietekmi uz zivju resursiem.
Uzbūvējot slēgto tenisa un futbola halli, Liepājā ievērojami pieaudzis sportistu skaits bērnu vidū. Ir labāk, nekā cerēts, atzīst gan treneri, gan Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs Aivis Tints. Jaunie tenisisti iegūst augstus rezultātus starptautiskos turnīros, bet mazo futbolistu vidū sarucis traumatisms un ievērojami audzis meiteņu skaits, kuras spēlē futbolu. Arī teniss vairāk interesējot meitenēm. Viens no iemesliem varētu būt liepājnieces Anastasijas Sevastovas panākumi pasaules mērogā.
Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola marta sākumā rīko tradicionālās 1. kursa iesvētības. Pirms svinīgā solījuma došanas jauniešiem jāveic 12 kilometrus garais militārais maršruts ar kontrolpunktiem no Jaunmuižas līdz O. Kalpaka muzejam Airītēs. Viens no uzdevumiem, kurā piedalījās arī vidusskolas pedagogi, bija upes šķērsošana un citi ar glābšanu uz ūdens saistīti elementi.
Liepājā plānotas vairākas pārmaiņas sociālo pakalpojumu sniegšanā, tādēļ iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli par jaunajiem saistošajiem noteikumiem šajā jomā. Iespēju robežās sola arī nodrošināt pēctecību deinstitucionalizācijas projektiem, tam rodot budžetā nepieciešamo finansējumu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, taču tas vairs nebūs tik plašs iespēju klāsts, kāds bija iepriekš.
Savu simtgadi 30. novembrī svinīgi atzīmēs Liepājas muzejs. Viens no lielākajiem Kurzemes muzejiem saviem apmeklētājiem svētku gadā sarūpēs vairākas izstādes, kas ļaus tuvāk iepazīt gan muzeja veidotājus, gan muzeja bagātīgās kolekcijas. Līdz 10. martam muzejā skatāma izstāde, kas veltīta muzeja dibinātājam un ilggadējam direktoram Jānim Sudmalim (1887 – 1984).
Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā baltā bērzu aleja arvien vairāk iekrāsojas dzelteni zilos toņos. Muzeja izveidotājs un mākslinieks Ojārs Feldbergs turpina aizsākto instalāciju performanci "Melnais caurums, Ukraina, karš, aleja", kuras laikā Ukrainas karoga lentas tiek sietas ap balto bērzu stumbriem.
Par vietu, kur satikties, kur aizbēgt no domām par karu un koncentrēties uz labo, Liepājā kļuvusi biedrības "Patvērums ģimenei" mājvieta. Biedrība piedāvā karā cietušajām ukraiņu ģimenēm ne tikai vietu, kur pabūt, bet piedāvā nodarbības pēc skolas, atbalstu jauniešiem, kā arī organizē lekcijas vecākiem, kuru ģimenēs aug pusaudži. Latvijas Radio paviesojās vienā no šādiem vakariem biedrību "Patvērums ģimenei" Liepājā.
Jauns dzīvojamais fonds ir viens no izaicinājumiem Liepājai. Kaut arī iespējams iegādāties mājokļus, tomēr jaunu projektu būvniecība notiek ļoti gausi. Meklējot risinājumu, Liepājā tiks piedāvātas moduļu mājas. Pirmo tās versiju radījis vietējais Liepājas ražotājs SIA "VIA–S houses". Uzņēmēji cer, ka līdzšinējā eksporta pieredze varētu palīdzēt arī pašmāju projektu īstenošanā, piedāvājot jau gatavu, nokomplektētu dzīvojamo māju ar zemi. Vai tas varētu būt grūdiens jaunu projektu attīstībā, un kādas tendences novērojamas Liepājā?
Liepājā, kas ir viena no nozīmīgākajām putnu migrācijas vietām Latvijā, šogad izveidota Latvijas Ornitoloģijas biedrības Liepājas grupa. Latvijā šādas vietējās grupas ir vairākas, taču Liepājas pusē ilgāku laiku nav bijusi. Grupā apvienojas cilvēki, kurus saista kopīgas intereses un putnu vērošana, līdz ar to arī Liepājā būs iespēja mērķtiecīgāk pievērst uzmanību savvaļas putnu dzīvei, kā arī ziņot datus pat putniem un dot savu artavu zinātnei.
Šķirojot bioloģiski noārdāmos jeb bioatkritumus, daudzdzīvokļu māja Liepājā ietaupa ap 200 eiro mēnesī. Tas ir viens no piemēriem, kā, sākot šķirot bioloģiskos atkritumus, iedzīvotājiem izdevies ietaupīt. Konkrētā daudzdzīvokļu māja, kur iedzīvotāji stāsta par savu pieredzi, iesaistījās kustībā "BIO cikls", kuru vadīja uzņēmums "CleanLiving". Akcijā, kas sākās novembrī un tagad ir noslēgusies, piedalījās vairākas Latvijas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji. Galvenie secinājumi – cilvēki labprāt iesaistās bioloģisko atkritumu šķirošanā, vienlaikus arī pieļaujot kļūdas, piemērot, izmetot brūnajā konteinerā plastmasas maisiņus un citas lietas.
Liksim sprunguļus ritenī, lai projekts uz priekšu netiktu, – tā Pāvilostas kultūras namā, kur otrdienas vakarpusē notika sabiedriskā apspriešana par Pāvilostas vēja parka plānu, sacīja viens no tā pretiniekiem. Vēja parks iecerēts privāto mežu teritorijās starp Ziemupi un Pāvilostu, turklāt netālu no Grīņu rezervāta un Ziemupes dabas lieguma. Sabiedrisko apspriešanu apmeklēja vēl nepieredzēti liels cilvēku skaits, kuri pauda pretestību pret šo ieceri – uzbūvēt vēja parku, kur ģeneratoru augstumu cilvēki salīdzina ar Eifeļa torni.
Protestos visā Latvijā pirmdien, 5. februārī, piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēš akcijas rīkotāji, biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās. Zemnieki valdībai un Zemkopības ministrijai izvirzījuši vairākas prasības, tostarp iebilst lielajai birokrātijai nozarē, aicina nekavējoties pārtraukt pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī saglabāt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi dārzeņiem, augļiem un ogām.
Liepāja piedzīvojusi savas "metalurģijas ēras" beigas, bet pilsētā pēdējo septiņu gadu laikā uzbūvētas 24 jaunas rūpnīcas, un top vēl. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā ražotnes attīsta gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmēji. Liepāja uz šo mērķi gājusi apzināti un mērķtiecīgi, un Ekonomikas ministrijā to pat dēvē par veiksmes stāstu visas valsts mērogā.