Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums, lai vasarā varētu sākties būvdarbi. Jau iepriekš, kad pārbūvēja Bārtas aizsargdambja kreiso krastu, iedzīvotāji neviennozīmīgi vērtējuši šāda mēroga projekta lietderīgumu un to, kā objekts izskatās reālā lauku vidē, izcērtot kokus un padarot krastu par pilsētas promenādi ar akmeņu krāvumiem. Pašvaldība aicinājusi saglabāt vairāk koku un izveidot arī laivu piestātni tūrisma vajadzībām.
Daļa vietējo iedzīvotāju uzskata – krasts iepriekš pārbūvēts pārāk radikāli
Lai novērstu plūdu draudus, Bārtas upes aizsargdambi uzbūvēja pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, tad arī iztaisnota Bārta, kas te metusi līkumus, stāsta Nīcas iedzīvotājs Andris Maisiņš. Gadiem ritot, dambja malas apaugušas ar kokiem un krūmiem. 2017. gadā secināts, ka dambja stāvoklis ir pasliktinājies, un tapa vērienīgs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīts kreisā krasta atjaunošanas projekts, kas ieguva 2021. gada Būvniecības gada balvu.
Tikmēr iedzīvotāji par šī projekta iznākumu sajūsmu neizrāda. Dambjus varēja sakārtot vienkāršāk, saglabājot dabiskāku vidi un neveicot tik drastisku krasta pārbūvi, uzskata Nīcas pagasta iedzīvotājs Andris Maisiņš. Līdzīgas domas pauž arī citi vietējie.
Grunts, ko izraka, bijusi pilna ar gliemenēm.
"Te vairāk domāja par to, kā pēc iespējas vairāk nopelnīt, vairāk naudas ieguldīt, tāpēc šis krasts tika nobruģēts, kaut gan tie koki, kas te simts gadus jau bija ieauguši dambī, biju slogu izturējuši, tas bija labs stiprinājums dambim, lai to neizskalotu. Tagad, kad visi koki ar visām saknēm tika izrauti laukā, smukumam atstāti tikai daži, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Šaubos, ka tas ir prāta darbs. Otrs neprātīgais darbs, ka viņi visu krastu noklāja ar ģeotekstilu un nokrāva ar akmeņiem," norāda Maisiņš.
Viņš spriež, ka kārtīgā ziemā ledus sanesumus šāds akmeņu krāvums var arī neizturēt.
Šoreiz jāatstāj vairāk koku un jāiekārto laivu piestātne
Šogad līdz dambja malai palicis tikai pusotrs metrs, lai nesāktos plūdi, norāda Nīcas apvienotās pārvaldes vadītāja Agija Kaunese. Pašvaldība iesniegusi savus ieteikumus arī tagad gaidāmajam Bārtas labā krasta aizsargdambja projektam, lai neatkārtotos iepriekšējais scenārijs, kad tika zaudēti koki, kā arī rosinājusi izveidot laivu piestātni tūrisma vajadzībām.
"Tas arī bija viens no iebildumiem un ierosinājumiem, lai pēc iespējas vairāk atstāj kokus, lai nav tā, kā ir kreisajā krastā, ainavas vairāk tur nav. Atbilde no projektētāja bija tāda, ka viņiem uzdots, lai paliktu pēc iespējas vairāk koku," sacīja Kaunese.
Šajā projektā laivu piestātne ir paredzēta, taču saglabās tikai tos kokus, kas netraucēs labiekārtošanas darbu veikšanai. Koku skaits projektā neesot minēts,
skaidroja pasūtītāja pārstāvis, VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Kurzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Uldis Mednis. Tādēļ nav skaidrs, cik tieši zaļāks būs Bārtas labais krasts.
"Paredzēts Bārtas upi pārtīrīt, sākot no Toseles ietekas līdz Ječupes ietekai Bārtā, 4,5 km garumā. Ir paredzēts atjaunot Bārtas labā krasta aizsargdambi vairāk nekā 5 km kopgarumā," par gaidāmajiem darbiem stāstīja Mednis.
Neizmantot ES finansējumu šādu projektu īstenošanai, lai uzlabotu aizsargdambja kvalitāti un mazinātu plūdu apdraudējumu, pēc Medņa domām, būtu bezatbildīgi. Apstākļus vērtējot sertificēti hidrotehniķi un aprēķini esot pamatoti. Šādi aizsargdambji ir Zemkopības ministrijas rīcībā esošās meliorācijas sistēmas, bet aiz tā jau ir koplietošanas meliorācija.
Dambja būvdarbus plāno pabeigt divu gadu laikā
Vienlaikus ir skaidrs, ka esošais dambis Nīcas teritorijas pilnībā nepasargā no applūšanas, plūdi šogad piedzīvoti uzreiz aiz aizsargdambja Vecupes teritorijā, pastāstīja iedzīvotāja Velta Grauduže.
"Līdz slieksnim bija, pirtiņa pilna, sēta visa ūdenī. Apkures granulas nelietojamas, apakšējā kārta ūdenī," sacīja Grauduže.
Nīcas apvienotās pārvaldes vadītāja Kaunese uzsvēra – šī pavasara plūdi pierādīja, kā nākotnē ir jādomā, kur palikt ūdenim bargākās ziemās.
"Liepājas ezera aizaugšana un tas, ka ledus sasprūda vietā, kur satiekas Toseles upes un Bārtas upe, nebija, kur ūdenim iziet, pacēlās līmenis arī visās blakus upēs," viņa skaidroja.
Plānots, ka vērienīgie darbi Bārtas upes labajā krastā vajadzētu sāksies šī gada jūlijā. Tos paredzēts pabeigt līdz 2026. gada jūnijam. Vienlaikus notiks Bernātu poldera aizsargdambja sakārtošana, iepirkums plānots martā. Kurzemē līdzīgi plūdu risku mazināšanas objekti ir vismaz pieci, bet valstī kopumā 21.
