Pirms Krievijas sāktā pilna apjoma kara Ukrainā Latvijas lauksaimnieki izmantoja lētākos – Krievijas un Baltkrievijas – minerālmēslus, bet tagad iepērk no Kanādas, Skandināvijas un citām valstīm. Bez vajadzīgā mēslojuma Latvijas lauki nepaliek, taču izmaksas kopumā ir lielākas nekā pirms pandēmijas un kara.
Cenas kritušās, bet joprojām augstas
Zemnieku saimniecībā "Pīlādži", kas atrodas Dienvidkurzemē Durbes apkārtnē, šobrīd minerālmēslus ved uz sausākiem laukiem. Ja slāpeklis vienu brīdi maksājis pat 1200 eiro tonnā, tad tagad cenas nokritušās līdz 350 eiro. Savukārt fosfors un kālijs maksājis ap 600–700 eiro tonnā, tagad ap 500–600 eiro. Viens no zemnieku saimniecības īpašniekiem, agronoms Aigars Putra rāda iepakojumu, uz kura rakstīts "Laosas Tautas Demokrātiskā republika" – tik tālu no Āzijas ceļojis vajadzīgais mēslojums.
"Nāk jau no visas pasaules, kur valstīm nav sankcijas saistībā ar karu Ukrainā. No Marokas, piemēram, nāk slāpeklis," viņš piebilst.
"Sola tagad labāku laiku, jābrauc rapsis miglot. Ir jau virsū kukaiņi, jādod mikroelementi, lai glābtu to, kas palicis pāri no rapša.
Daudz kas nosalis, sējumi noslīkuši, noēsti un nomīcīti. Ja kādreiz bija viens no šādiem kaitējumiem, tad tagad ir viss kopā. No vairāk nekā 500 hektāriem aptuveni 50–60 ha ir norakstīti,"
turpina Putra.
Turpat netālu vēl vienā Dienvidkurzemes lauksaimniecības uzņēmumā situācija ir līdzīga – arī tur rapsis slikti pārziemojis un daļu nāksies pārsēt, stāsta SIA "Balticagrar" valdes loceklis Florians Reicle. Arī sējumu apdrošināšana zaudējumus segs tikai daļēji. Līdz 2022. gada februārim "Balticagrar" izmantoja galvenokārt minerālmēslus no Krievijas un Baltkrievijas, jo cenas bija konkurētspējīgākas. Tagad iepērk no Vācijas, Kanādas un citām valstīm.
"Pagājušā gadā bija trakas cenas, tagad cenas ir mazliet mērenākas. Problēmas, ko es redzu, ir tieši kompleksajiem minerālmēsliem – fosforam un kālijam, jo tur avots ir dabisks no augsnes, jo slāpekli var saražot. Kālijs 100% nāca no Baltkrievijas, tas avots vairs neeksistē, tagad mēs kāliju pērkam no Kanādas," stāsta Reicle.
Mainās tirgus – minerālmēslus ieved no ES
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības resursu nodaļas vadītāja vietniece Ineta Jēkabsone uzsver, ka, aptaujājot lielākos minerālmēslu tirgotājus, secināts, ka tirgū ir pieejami visu veidu minerālmēsli, taču ir mainījušās valstis, no kurām tie tiek ievesti.
"Jau pagājušā gadā un šogad minerālmēsli tiek ievesti no Eiropas Savienības valstīm – no Somijas, Nīderlandes, Polijas, Lietuvas, Vācijas, Spānijas un Francijas, arī no ASV, Ēģiptes, Jordānijas Alžīrijas, Marokas un citām valstīm," stāsta Jēkabsone.
Minerālmēslu cenas gan ir kritušās, salīdzinot ar pandēmijas periodu un arī Krievijas iebrukuma Ukrainā sākumu. "Šajā pavasarī cenas slāpekļa cenas svārstās no 330 līdz 350 eiro tonnā, kas ir lētāk, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad cenas bija ievērojami augstākas. Savukārt fosfora, kālija un komplekso minerālmēslu cenas ir no 500 līdz 600 eiro," stāsta ministrijas pārstāve.
Viņa pieļāva, ka cenas palielināsies, jo ir mainījies tirgus segments, no kurienes tie tiek ievesti: "Šobrīd izskatās, ka cenas, kas bija pirms pandēmijas un kara, neatgriezīsies."
Minerālmēslu tirgotāji secinājuši, ka pērn zemnieki pirkuši par aptuveni 20% mazāk, šogad pirkšanas apjomi varētu vēl sarukt, uzsver Jēkabsone. Tas saistīts ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem – sausumu un lietavām pagājušā gadā, kas ietekmēja graudu un sēklu kvalitāti.
