Šonedēļ Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē "Lielais dzintars" gaidāma iestudējuma "Svešā āda" pirmizrāde. Tā vienlaikus būs debija režijā Ingai Krasovskai, kura Latvijas skatītājam līdz šim vairāk zināma kā horeogrāfe un vairākkārt nominēta un saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvas.
Autora ziņas
Liepājā šonedēļ starptautiska mēroga konferenci rīkoja jauniešu atbalsta platforma "You +". Organizācijas biedri jau pašlaik sadarbībā ar Liepājas valsts pilsētas pašvaldības sociālo dienestu īsteno jauniešu mentoringa pakalpojumus. Šobrīd plānā jau ambiciozāki mērķi – izveidot vienas pieturas aģentūru visās Baltijas valstīs.
Kuldīgas slimnīcā šonedēļ ārstējas paciente, kurai atpūta pie jūras beigusies ar čūskas kodumu pēdā. Paciente, daloties ar savu pieredzi, aicina cilvēkus uzmanīties, jo čūska nebija mežā vai aizaugušā vietā, bet gan uz takas, kas vijas cauri jūras kāpām Bernātu pludmalē. No koduma pacientei pietūkusi pēda un strauji pasliktinājusies vispārējā pašsajūta.
Šonedēļ Kuldīgā pirmo reizi vienkopus pulcējušies 32 studenti no dažādām pasaules valstīm, kuri uzsākuši mācības Latvijas Mākslas akadēmijas "Erasmus Mundus" maģistra līmeņa programmā "Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas (SDSO)". Šāda līmeņa programma Baltijas valstīs tiek īstenota pirmo reizi, turklāt 20 studentiem tiek nodrošinātas stipendijas, kā arī pilna veselības apdrošināšana. Programmas īstenošanā ir iesaistītas četras augstskolas, arī partneri no Somijas un Igaunijas.
Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā, kas atrodas Dienvidkurzemē, pašlaik pulcējušies studenti un pētnieki no vairākām valstīm, kuri veic dažādus pētījumus, uzzinot arvien jaunus faktus par sikspārņu, putnu un kukaiņu migrāciju. Putnu un sikspārņu migrācijas pētniecībai arvien biežāk izmanto dažādas mūsdienu tehnoloģijas, kas palīdz iegūt precīzākus datus. Šogad pētniekiem izdevies atklāt arī jaunu spāru sugu Latvijā – dienvidu klajumspāri.
Daudziem nezināms ir fakts, ka izcilā kino un teātra zinātniece un grāmatas "Ardievu, Atlantīda!" autore Valentīna Freimane 13 gadus dzīvoja Liepājā. Tieši tur viņa spēja atgūties no kara šausmām, kā arī dot savu artavu vietējās publicistikas un kultūras jomas attīstībā. Par šo viņas dzīves posmu plašāk stāsta nupat Liepājā atklāta izstāde, kurā dzirdami arī Freimanes lekciju un interviju ieraksti.
Septembra vidū Saūda Arābijā par Kuldīgas uzņemšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tiks lemts UNESCO Pasaules mantojuma komitejas sanāksmē. Līdz ar to būs noslēdzies vairāk nekā divdesmit gadus ilgais sagatavošanās process. Sākot no 1997. gada, Kuldīga ir mērķtiecīgi veikusi izpētes darbu, iesaistījusi kuldīdzniekus restaurācijas procesā un radījusi priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.
Līdz 28. augustam Ventspils iedzīvotāji var pieteikties izmēģinājumam un mācīties kopā šķirot bioloģiskos atkritumus. Ar šādu uzaicinājumu klajā nākusi pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts", kas izmēģinājuma akcijā plāno iesaistīt privātmāju saimniekus, uzņēmumus un daudzdzīvokļu māju iemītniekus.
Ar vērienīgu koncertu sestdien, 26. augustā, koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs savu vasaras sezonu. Orķestris kopā ar ģitāristu un komponistu Kasparu Zemīti, kā arī dziedātājiem Renāru Kauperu, Daumantu Kalniņu un Elzu Rozentāli sastapsies simfoniskā sarunā ar komponistu – Imantu Kalniņu. Pirmo sezonu kopā ar orķestri aizvadījis arī jaunais mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Guntis Kuzma.
Uzskaitot 457 iedzīvotājus, 7 govis, 43 suņus, 19 zirgus, 59 kaķus, 3 žurnālus un 9 aitas, kopā ar Bernātu ciema iedzīvotāju portretiem uz vāka tapis šobrīd trešais, iespējams, arī noslēdzošais žurnāls "Bernāti". No filozofiskiem stāstiem par mūsdienu aizņemtību, laiku no Ņujorkas līdz pat mazajam, bet īpašajam Bernātu ciemam, priežu mežam un jūras krastam, par cilvēkiem, vērtībām, vieglu humoru, kājpirkstu teātri, trīs vīriem laivā, līdz pat intervijai ar bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu – tāds ir žurnāla saturs.
Vairāk nekā 6 miljoni eiro ieguldīti Kuldīgas izglītības iestāžu modernizācijas projektā, kurā aptuveni puse ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vislielākās pārvērtības piedzīvojusi Kuldīgas Centra vidusskola, kur plašākas iespējas būs dabas zinību apguvei, sporta zāle pārbūvēta par mūsdienīgu konferenču zāli, turklāt vidusskolā ierīkota prasībām atbilstoša ventilācijas sistēma. Pašlaik skolā joprojām ir būvlaukuma sajūta, taču būvnieki cer pabeigt darbus līdz mācību gada sākumam.
Cilvēkiem ar garīgas attīstības traucējiem Liepājā šogad ir pieejami grupu dzīvokļi, kas viņiem ļauj uzsākt patstāvīgu dzīvi, kā arī specializētas darbnīcas dažādu prasmju attīstībai. Jauni sociālie pakalpojumi Liepājā ieviesti ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu un sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru "Kurzeme". Tādējādi Liepājā iespējams sniegt līdz šim nebijušu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Kartupeļu raža šogad gaidāma vidēja, kaut gan saimniecībās situācija ir atšķirīga, jo nozari ietekmējuši laikapstākļi. Sekas atstājis gan sals, gan sausums, turklāt augusta lietavas veicina lakstu puvi, bet slapjā augsne rada grūtības novākt ražu. Tomēr šobrīd nav pamata domāt, ka tirgū varētu pietrūkt pārtikas kartupeļu, lai arī cena joprojām saglabājas augsta un mazumtirdzniecībā pārsniedz pat vienu eiro par kilogramu.
Sestdien, 12. augustā, Alsungas pils pagalmā notiks klasiskās mūzikas brīvdabas koncerts "Suitu kods mūzikā". Diriģents Māris Sirmais aicinājis pulcēties mūziķus, kuru saknes vai dzīve un talanta attīstība ir cieši saistīta ar suitu novadu. Koncertā uzstāsies Liepājas simfoniskais orķestris un īpaši koncertam izveidots koris "Sirmā Kamērs".
Vienā no Aizputes jaunākajiem tūrisma objektiem – Aizputes ūdenstornī – pilsētas 775. dzimšanas dienas svētku programmā piektdienas, 11. augusta, vakarā izskanēs performanču mākslinieces Sandijas Santas balss performance "Aka". Autore uzsver, ka senākā pasaules skatījumā aka ļāva piekļūt pazemes pasaulei, kam piemīt dziedinošs spēks.
Sausums, lietavas un vēl elektrība – zemniekiem šobrīd līdzās laika apstākļu negatīvai ietekmei uz galda vētīšanai nonākuši arī elektrības rēķini. Saistībā ar paaugstinātajiem elektrības sadales tarifiem zemnieku saimniecībās situācijas ir atšķirīgas – kādai saimniecībai jūtams lielāks pieaugums, citai mazāks, taču skaidrs esot viens, ka piedzīvota vilšanās pretēji tam, kas solīts iepriekš.
Liepājas Universitātē šonedēļ, 8. augustā, sāksies papilduzņemšana, un valdība lems par augstākās izglītības iestādes konsolidāciju ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Neraugoties uz ilgstošu neziņu, kā turpmāk un ar ko kopā strādās Liepājas Universitāte, studijām pieteicies lielāks skaits gribētāju nekā pērn. Saglabājas stabila interese par vairākām studiju programmām, taču pietrūkst intereses, piemēram, par bioloģijas skolotāja profesiju.
Ventspilī svinīgi atklāta Gāliņciema bibliotēka, kas kalpos apkārtnes iedzīvotājiem kā mūsdienīgs kultūras un sabiedriskais centrs. Daudzfunkcionālā būve ir energoefektīva un nodrošina jaunāko tehnoloģiju iespējas apmeklētājiem, vienlaikus radot mājīgu atmosfēru. Arhitektu biroja SIA "Sarma & Norde Arhitekti" arhitekts Visvaldis Sarma atklāja, ka bibliotēka ir veltījums dižkokiem.
Latvijas iedzīvotājiem ir liela interese par iespēju pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam par siltumsūkņu uzstādīšanu mājsaimniecībās, apliecināja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Vides un digitalizācijas projektu atlases daļas vadītāja Madara Austriņa. Tikmēr Saldus novadā apsver iespēju mainīt teritorijas plānojumu, daļā teritorijas ierobežojot mājokļu apsildi ar malkas apkuri, lai tādējādi veicinātu iedzīvotāju pāreju uz videi draudzīgajiem risinājumiem.
No demokrātijas svinēšanai līdz tiesāšanai – ar šādu uzsaukumu šogad Kuldīgā notiek Demokrātijas festivāls. Šogad tas norisinās Kuldīgas pilsētas dārzā un pasākuma apmeklētajiem piedāvā plašu pasākumu programmu, kas turpināsies visas sestdienas, 29. jūlija, garumā. Festivāla laikā demokrātiju svinēs, praktizēs demokrātijas iemaņas un arī kritiski vērtēs demokrātijas mīnusus.
30 gadus par to runā, nekas nemainās – tā par sliktā stāvoklī esošo grants ceļu, kas ved līdz Ziemupei un uz jūru, sacīja Dienvidkurzemes tūrisma eksperts. Bedrainais ceļš nedara godu tūrisma galamērķim, bet iedzīvotāji ikdienā lauž savas mašīnas. Ierobežotais finansējums un zemā satiksmes intensitāte ceļu neparedz asfaltēt, un to uzturēs tāpat kā agrāk. Taču Dienvidkurzemes novads, pateicoties Eiropas Savienības (ES) finansējumam, šogad asfaltēs posmu, kas ved uz Ziemupes stāvlaukumu un pašu Ziemupes centru.