Maskēšanās meistari jeb dažādu kustoņu spēja «paskatīties uz sevi no malas»

Liela daļa dzīvnieku spēj maskēties. Šī spēja palīdz kustoņiem pasargāt sevi no plēsējiem un citiem ienaidniekiem, maldinot tos, vai – gluži pretēji – tā palīdz plēsējiem nemanāmāk piekļūt viņu potenciālajiem upuriem.

Dabā bezmaz ik uz soļa (īpaši siltajā sezonā) varam pārliecināties, ka pastāv ievērojama saikne starp ļoti daudzu dzīvnieku ķermeņa virsmas krāsojumu un viņu uzturēšanās vietas jeb dzīves vides krāsu.

Tauriņa kāpurs.
Tauriņa kāpurs.

Protams, arī gada laiku mijai ir būtiska ietekme, jo, kā zināms, daudzi zvēri jeb zīdītāji un daži putni, rudeņos pārģērbjoties aukstās sezonas "tērpā", top ja ne gluži balti, tad vismaz gaišāki.

Nozīme var būt arī dzimumam. Dzīvnieku, teiksim, daudzu ligzdbēgļu putnu sugu mātītes ir vairāk maskētas vai vismaz neuzkrītošākas par tēviņiem, jo parasti galvenokārt uz viņu "pleciem" gulst pamatrūpes par pēcnācējiem. Tēviņi var atļauties dižodamies vairāk riskēt ar savu dzīvību.

Ne vien aizsargkrāsa, bet pat tikai aizsargtonis daudziem kustoņiem palīdz kļūt gandrīz nemanāmiem uz viņu apkārtnes fona.

Reizēm dzīvnieki itin veiksmīgi iemanās tīši izmantot pat tikai kādu fona defekta krāsu. Ja kādu tādu tomēr izdodas pamanīt, – skaties un brīnies! Šķiet, ka viņi spēj redzēt sevi no malas...

Medņa mātītes.
Medņa mātītes.

Nu, kā gan viens otrs kustonis var zināt, ka viņam, vairoties no briesmām, jāatrodas tieši tur, kur viņš atrodas, un jāuzvedas tā, kā viņš uzvedas?!

Dažam radījumam ne vien virsmas krāsa, bet arī ķermeņa forma ir maskējoša – līdzinās tam, kas viņš nav, – kādam apkārtējās vides objektam, teiksim, koka zariņam vai sausai, červeļainai, nobrūnējušai lapiņai, vai kaut kam citam. Jebkam, bet ne sev pašam!

Īpaši labs maskēšanās paņēmiens ir atrašanās uz labvēlīgas krāsas substrāta kombinācijā ar nekustīgumu vai vismaz mazkustīgumu. Liela nozīme nekustīgumam bieži vien ir arī pašam par sevi (neatkarīgi no fona).

Zināms – gan ķermeņa aizsargkrāsu, gan tā formu, gan prasmi izvēlēties uzturēšanās vietu (tāpat kā visu pārējo) dzīvniekiem devusi izlase evolūcijas gaitā. Tomēr – vienalga – viņu spēja it kā paskatīties uz sevi no malas, lai veiksmīgi nomaskētos, šķiet tik mistiska…

Nule pieminētā evolūcija gandrīz visiem atklāti (tas ir – ārpus dobumiem, alām un citiem slēgtiem perēkļiem) ligzdojošiem putniem devusi maskējoši krāsotas olas. Bet šo putnu uztveres sistēmai tikusi dota sapratne, kur tās olas jādēj.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti